Visās dzīves sfērās – kā ģimenē, tā profesionālajā un sabiedriskajā jomā – mums visiem nākas pieņemt dažādas izvēles un lēmumus. Iespējams, mums ir jāmeklē jauns dzīvoklis, jāatrod piemērots darbs, vai arī gribam izvēlēties vislabāko skolu savam bērnam. Kā izvēlēties pareizi tad, kad esam visnopietnāko dzīves izvēļu priekšā, kas skar personisko aicinājumu, dzīvesdrauga izvēli, aicinājumu uz priesterību vai konsekrēto dzīvi?
Izvēlies dzīvību
Lai pieņemtu lēmumu, ļoti svarīgi ir izzināt, prast izšķirt un nodalīt labo no ļaunā, labo no labākā. Latīņu valodā darbības vārdam izzināt [discernere] ir plašāka nozīme – tas apzīmē atdalīšanu, precīzu vienas lietas nošķiršanu no otras. Izvēlei ir nepieciešama prasme atšķirt lietas. Tā, piemēram, izvēle „staigāt pa trotuāru” ir konsekvence izvēlei „nestaigāt pa ielas braucamo daļu”. Šī vienkāršā izvēle ir iespējama ar nosacījumu, ka varam atšķirt trotuāru no brauktuves – un tas mums izdodas noteikti labāk nekā cilvēkam alkohola reibumā, kura spriestspēju ietekmē alkohola promiles. Jo precīzāk spējam izzināt situāciju, jo trāpīgākas izvēles izdarām.
Izejot no Ēģiptes zemes, Dievs Izraēlim atklāja svarīgu izvēles kritēriju, kas arī mūs var pasargāt no kļūdām, pieņemot izšķirošus lēmumus: „Lūk, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību.” (At 30,19) Mūsu lēmumi reizēm ved uz dzīvību, bet reizēm – uz nāvi. Tā, piemēram, pēc augļiem atpazīstam, vai mūsu profesijas vai dzīves aicinājuma izvēle ir bijusi pareiza, vai gluži otrādāk – pēc gadiem nākas atzīt, ka esam nepareizi novērtējuši savus spēkus, jūtamies fiziski un emocionāli izsmelti, varbūt pat cieš ģimene, mūsu tuvākie. „Katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.” (Mt 7,17) Kuras no izvēlēm mani iedzīvina, dod prieku dzīvot? Kuras mani ir vedušas „nāvē”?
Vai pastāv iespēja tomēr negaidīt līdz ražas laikam, lai pārliecinātos par izvēles pareizību, jo var gadīties, ka tad būs jau par vēlu? Kaut arī nevaram būt simtprocentīgi pārliecināti par to, ka tas, ko šodien sējam, nesīs augļus (mēs taču nevaram paredzēt laika apstākļus, kas ietekmēs lauka ražu!), tomēr no mums ir atkarīgs, kā sagatavojam augsni, kā rūpējamies par stādiem, vai laicīgi tiem apgriežam atvases, sargājam no kaitēkļu uzlidojumiem utt. Šo darbu var salīdzināt ar izzināšanas procesu, kura laikā mēs „sagatavojam dzīvībai ceļu”, lai visbeidzot izvēlētos to, kas nes mums mūžīgo dzīvi.
Laiks + intelekts + emocijas + vērtības = izvēle
Ir labi, ja, pieņemot lēmumus, veltām laiku izzināšanas procesam. Jo lēmums ir nopietnāks, jo ilgāks laiks jādod sev un citiem tā pieņemšanai. Vai tad vecāki var izvēlēties labu skolu savam bērnam piecu minūšu laikā? Nevienam lēmumam nav arī gadījuma raksturs. Ja vēlamies izvēlēties vietu, kur dzīvot, vai skolu, kurā sūtīt savu bērnu, ir diezgan apšaubāmi, ka mēs ņemsim rokā telefona grāmatu un ar aizvērtām acīm mēģināsim likt pirkstu uz ielu nosaukumiem, tādējādi cerot „trāpīt” īstajā vietā. Pieņemot svarīgus lēmumus, reti kurš vēlas improvizēt vai vadīties pēc izlozes principa, bet vairāk gan paļaujamies uz citiem instrumentiem – pirmkārt, jau uz savu prātu. Cenšamies analizēt situāciju, meklēt vajadzīgo papildinformāciju, apsvērt izvēles sekas, ieguvumus un zaudējumus, vajadzības gadījumā – konsultējamies arī ar citiem cilvēkiem, lai saprastu, vai mūsu izvērtējums ir objektīvs.
Tomēr ir svarīgi apzināties, ka mūsu „galva” ļoti reti viena pati pieņem lēmumus, jo parasti ieklausāmies arī tajā, ko „saka sirds” – mūsu emocijās, izjūtās, kas rodas, domājot par izvēli. Tā, piemēram, objektīvi ņemot, jaunais darbs, kuru mums piedāvā, var būt ļoti ienesīgs un dot labas izaugsmes iespējas, tomēr skaidri jūtam, ka nākotne, kurā tik daudz laika nāksies pavadīt tālu prom no ģimenes, mūs biedē. Bieži vien, izdarot izvēles, tieši „sirdij” pieder pēdējais vārds.
Laiks, intelekts un emocijas – blakus šiem trijiem izzināšanas elementiem ne mazāk svarīgs ir ceturtais elements – mūsu vērtības, tas, kas mums personiski dzīvē ir svarīgs. Tā, piemēram, iemesls, kāpēc kāds atsakās no ienesīgā darba tālu prom no mājām, ir vērtība, kādu viņš piešķir ģimenei, attiecībām ar vistuvākajiem. Citi cilvēki var piekrist vai nepiekrist šādai izvēlei, ņemot vērā to, vai viņiem ir līdzīga vai atšķirīga vērtību sistēma.
Ticība neizmaina lēmumu pieņemšanas struktūru, bet gan piešķir tai papildus nozīmīgumu. Ticība Dievam, Viņa Atklāsmei, kuru saņemam Dieva Vārdā, ietekmē mūsu izvēles, jo „ienes” vērtības, kuras neticīgajiem nav pašsaprotamas (piemēram, Jēzus pamudinājums mīlēt ienaidniekus un piedot pāridarītājiem, aicinājums būt žēlsirdīgiem, izvēlēties pēdējo vietu un kalpot vismazākajiem).
Lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba
Ticība mūs neatbrīvo no nepieciešamības intelektuāli izvērtēt lēmumus. Tieši otrādāk – ticība apgaismo un iedvesmo prātu, kas ir Dieva dāvana, līdzīgi kā Atklāsme – Dieva Vārds ir Viņa dāvana, jo atklāj mums Viņa gribu. Dieva Vārds mūs sargā arī no dažādiem „intelekta slazdiem” – no prāta lepnības un iedomām, ka mūsu patiesība ir „vispareizākā”, kā arī no racionalizācijas, kad cenšamies pamatot un attaisnot savu uzvedību ar “saprātīgiem” iemesliem, kuri aizklāj patieso cēloni. „Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs” (Rom 12,2). Līdzīgā veidā ticība attīra un bagātina arī mūsu emocionalitāti, palīdz arvien trāpīgāk atklāt egoisma radītās ilūzijas.
Dievs izmanto gan intelektu, gan sirdi, lai uzrunātu, savukārt mēs varam mācīties klausīties Viņu abās „valodās” un ļaut, lai Viņš attīra mūsu nodomus un motivāciju. „Nekas nav tik noderīgi kā sastapt Dievu, tas ir – iemīlēties Dievā ar visu sirdi, līdz galam. Tas, ko mīlam, piesaista mūsu domas un atstāj iespaidu uz visu. Tas dod motivāciju, kāpēc rītos celties augšā, un nosaka to, kā pavadīsim novakarus, kā atpūtīsimies nedēļas nogalēs, ko izvēlēsimies lasīt, kādi cilvēki būs mūsu paziņu lokā. (..) Iemīlies, paliec mīlestībā un tas noteiks visu tavā dzīvē,” uzsver jezuītu tēvs P. Arrupe, runājot par ticības ietekmi uz dzīvi.
Dieva gribas izzināšanas etapi
Katra aicinājuma pamatā ir Dieva gribas meklēšana, kuru Dievs cilvēkam atklāj gan iekšējās izjūtās un ilgās, gan arī ārējos notikumos un laika zīmēs. Dieva gribas meklēšanas ceļā ir vairāki etapi.
Pirmais etaps ir saistīts ar informācijas ievākšanu – cilvēkam pašam ir jāiepazīst dažādi aspekti, kas ietekmē viņa lēmumu, nepieciešams uzlūkot situāciju no dažādām perspektīvām. Kaut arī informācijas iegūšana ir tīri cilvēcisks (galvenokārt – „prāta”) darbs, tomēr arī Svētā Gara darbība šajā etapā ir ļoti nepieciešama. Svarīgs ir arī garīgā vadītāja atbalsts, uzdotie jautājumi, ieteikumi, jo tādējādi iespējams gūt vispārīgāku, objektīvāku skatījumu uz izvēles iespējām.
Otrs etaps ir laiks, veltīts lūgšanai un personīgām pārdomām, kad apsveram visus „par” un „pret” argumentus konkrētai izvēlei. Lūgšanas laiks ir absolūti nepieciešams, lai mēs spētu atvērties jauniem, Dieva dotiem argumentiem (ne tikai cilvēciskajiem „par” un „pret”), kā arī ļautu Dievam attīrīt un padziļināt mūsu motivāciju meklēt Viņa gribu.
Trešais etaps – iekšējo iedvesmu izvērtēšana – ir saistīta ar iekšējo procesu analīzi. Izzinot mūsu izjūtas, ilgas, vajadzības, bailes, cenšamies atbildēt uz jautājumu – no kurienes tās rodas un kurp tās mūs virza? Ļoti svarīgs izvēles kritērijs ir iekšējā brīvība. Šajā izzināšanas etapā garīgais vadītājs var palīdzēt izzināt motivāciju, apzināties egocentriskos vai baiļu motīvus, kā arī ievadīt dziļākas garīgas atgriešanās ceļā.
Ceturtajā etapā tiek pieņemts lēmums un meklēti tā apstiprinājumi. Izdarot galīgo izvēli, apzināmies, ka tā var nebūt viegla, var „sarežģīt” mūsu līdzšinējo dzīvi, tomēr vienlaikus izjūtam, ka nevaram rīkoties citādāk, jo to vēlas no mums Dievs. Pēc lēmuma pieņemšanas svarīgi ir uzdot sev jautājumu, vai izdarītā izvēle ļauj piedzīvot sirdī mieru un vienotību ar Dievu. Labas izvēles, kaut arī tās būtu pieņemtas, pārvarot grūtības un sāpes, raksturo dziļa iekšēja miera izjūta. Šis miers nav „atpūta”, bet gan mīlestības pieredze, pat neraugoties uz upuri.
Kā atklāt savu aicinājumu?
Ja Tu vēl meklē savu dzīves aicinājumu, uzdodot sev jautājumus par laulības, konsekrētās dzīves, priesterības ceļu izvēlēm, tev var palīdzēt regulāra lūgšana un Svēto Rakstu lasīšana, kas padziļina jūtību Svētā Gara dotajām iedvesmām un izgaismo dzīves notikumus, caur kuriem Dievs tevi uzrunā. Ļoti ieteicama ir arī garīgā vadība, personisks kontakts ar kādu priesteri vai personu, kas jau dzīvo atbilstoši savam aicinājumam. Daudzi jaunieši ir sapratuši savu aicinājumu, pateicoties tam, ka ir veltījuši laiku pārdomām kādā no Baznīcas kopienām (piemēram, Chemin Neuf vai Emanuēla kopienā uc.), kas ļauj atrasties noteiktā attālumā no mājām un dod iespēju brīvo laiku izmantot mērķtiecīgām diskusijām par aicinājumu. „Man tā bija iespēja satikt citus jauniešus, kuri meklē savu aicinājumu; iespēja redzēt, ka neesmu viena savos meklējumos! Vārdu sakot, satikt līdzīgi domājošos. Grupā varējām droši dalīties ar savām pārdomām un līdz šim piedzīvoto aicinājuma atklāšanas ceļā. Tas deva stiprinājumu, jo zināju, ka esmu saprasta – neskatoties uz to, ka ikvienam no mums ceļš ir citāds, tomēr katrs piedzīvojam kaut ko līdzīgu,” atceras kāda meitene, kas piedalījusies aicinājuma izzināšanas grupā Francijā.
Šogad arī Latvijā paveras iespēja veltīt gadu Dievam – to piedāvā Samuēla grupa, kura jau 15. septembrī aizsāksies māsu kalpoņu klosterī. Tā pulcinās jauniešus (neatkarīgi no konfesionālās piederības), kuri vēlas pieņemt svarīgus lēmumus savai dzīvei, saistītus ar dzīves aicinājuma izvēli, profesionālās izaugsmes virzienu vai citiem dzīves izaicinājumiem. Paliekot tepat Latvijā, savā darba vai studiju vietā, jaunieši izvēlas šī gada laikā katru dienu veltīt noteiktu laiku Dievam (viņi apgūst Lectio Divina lūgšanu), ierobežo TV un interneta lietošanas laiku, kā arī tiekas reizi mēnesī, lai dalītos ar citiem jauniešiem savās pārdomās par aicinājumu. Šī gada laikā katram no jauniešiem ir iespēja saņemt personīgu garīgo vadību, savukārt vasaras mēnešos – tiek piedāvāta iespēja izdzīvot individuālās rekolekcijas klusumā. Sīkāku informāciju par Samuēla grupas programmu un iespējām pieteikties var atrast www.kalpones.lv.
Māsa Inese Ieva Lietaviete. Katoļu Baznīcas Vēstnesis. 2012. gada augusts
