Sestdien, 16. aprīlī, sadraudzības pasākumā kopā pulcējās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta audzēkņi, pasniedzēji, kā arī absolventi, lai pavadītu dienu mazliet citādāk nekā ierasts parastās mācību dienās. Jau par tradīciju kļuvusī katoļu studentu diena tiek rīkota katru gadu, un arī šogad bija iespēja gūt jaunus iespaidus un dalīties priekā.
Pasākums notika Saulkrastos, tāpēc, izmantojot iespēju, dienas gaitas iesākām ar Laudēm pie jūras, kur mūs viesmīlīgi sveicināja saule, vējš un gulbji.
Ar RARZI direktores Žanetes Narkēvičas uzrunu sākām akadēmisko daļu, kurā bija iespēja izvēlēties klausīties kādus no trīs sekciju referātiem – teoloģijā, filosofijā vai sociālajās zinātnēs.
Jāsaka, izvēlētās tēmas bija patiešām svarīgas un aktuālas, īpaši kristiešiem mūsdienu sabiedrībā un ikdienas dzīvē. Tika pieminēti temati saistībā ar laju aicinājumu būt par Dieva žēlsirdības misionāriem pasaulē, miera veicināšanu, mīlestības dziedināšanu, Baznīcas ieinteresētību filosofijas jautājumos, ģimeni un izglītību tajā, kā arī pastorālo kalpojumu. Varēja noprast, ka katrs referents bija izvēlējies tēmu, kas bija tuva arī pašam un tādēļ bija iedvesmojusi padziļināti pētīt konkrēto jautājumu.
Interesanta referāta tēma bija studentei Dacei Indrikai, kura dalījās pārdomās par skolotāja izaicinājumu mūsdienu laikmetīgajā mākslā un sabiedriskajos procesos. Ko nozīmē būt kristīgam skolotājam vai māksliniekam 21. gadsimtā un kur ir robeža, kad jau tiek aizskarta ticīgo cieņa un māksla pārvēršas par ko līdzīgu zaimošanai? Zināmā mērā bez drosmes un pārliecības par savu ticību nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot ikdienas dzīvi, nepakļaujoties materiālisma vai sekulārisma spiedienam. Tas, protams, neattiecas tikai uz skolotāja vai mākslinieka profesiju, bet gan uz katru kristieti.
Arī students Dainis Stikuts aktualizēja svarīgu tēmu par to, kas īsti ir mīlestība, īpaši pievēršoties K. Voitilas darbam “Mi?lesti?ba un atbildi?ba”. Pētot šī vārda nozīmi, piemēram, skaidrojošajā vārdnīcā vai lūkojoties uz jēdziena desakralizāciju sabiedrībā, jāsaka, ka nav iespējams to uztvert un īsteni saprast bez Dieva dotās atklāsmes Svētajos Rakstos, kur Dieva mīlestības izpratni vispilnīgāk redzam atklājamies Jēzū Kristū. “Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.” (1 Jņ 4:9) No jauna atklājot kāda vārda būtību, varam mēģināt to patiesāk izdzīvot arī mūsu ikdienas dzīvē – savā runā un darbos.
Ciemos kopā ar pasniedzēju Matiasu Hainu bija ieradušies studenti no Vācijas, kas dalījās savu studiju pieredzē un pastorālā darba aspektos.
Dienas galvenais notikums bija Svētās Mises svinības, kurās piedalījās arī bīskaps Antons Justs. Viņš homīlijā uzteica studentu entuziasmu un izvēli studēt tieši šajās augstskolās, kā arī uzsvēra, cik ļoti Latvijai nepieciešami ticīgi un izglītoti cilvēki, kas spētu virzīt dažādus sabiedriskos procesus un būt kā dzīva liecība par Kristus mīlestību pasaulē.
Sadraudzības daļā, neskatoties uz apmākušos laiku, tika spēlētas dažādas sporta spēles, kurās īpašu atsaucību guva futbols. Citi šo laiku izmantoja arī pastaigām pie jūras.
Noslēgumā pēc kopīgām Vesperu lūgšanām sekoja vakars pie ugunskura, kurā visu sekciju vadītāji izklāstīja īsu apkopojumu par referātiem un pateicās dalībniekiem. Turpinājās arī draudzīgas sarunas un agape. Pēc brīnišķīgi pavadītās dienas, varam citēt Psalma refrēna vārdus: “Es pateicos Dievam par visu”. Lai visiem svētīgs atlikušais mācību gads un pateicība raisa prieku sirdīs!
Paula Beloglazova
