Svētdien, 8. maijā, Lestenes brāļu kapos tika iesvētītas 236 no Krievijas Pleskavas apgabala atvesto un pārapbedīto Latviešu karavīru kapavietas. Piemiņas pasākumā piedalījās kritušo karavīru tuvinieki, cīņu biedri, Latvijas valsts amatpersonas, kā arī dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji. Viņu vidū bija arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.
Uz ekumenisko piemiņas dievkalpojumu Lestenes luterāņu baznīcā, kas bija smagi cietusi Otrajā pasaules karā, bet kurā nu atgriežas senie baroka kokgriezumi, pulcējās vairāki simti cilvēku. Aizkustinoši bija viņu vidū redzēt daudzus gados vecos cilvēkus, no kuriem daži paši ir piedalījušies Otrajā pasaules karā, kā arī pārapbedīto karavīru māsas, brāļus, jaunāko paaudžu radiniekus, kas beidzot mājās sagaidīja savus kritušos brāļus, vīrus, tēvus, vectēvus. Daudzi no viņiem pēc vairāk nekā 70 gadu ilga klusuma beidzot vispār uzzināja, kas īsti bija noticis ar viņu tuviniekiem.
Garīdznieki aicināja neaizmirst, ka, neskatoties uz sērām, mēs visi reiz tiksimies Debesu valstībā. Viņi arī atzina, ka, lai arī šie karavīri jau ir nonākuši Tēva mājas, tomēr miesas pārapbedīšana dzimtenē arī ir svarīga, jo katram cilvēkam Dievs ir dāvājis mājas. Lai arī kādā no uzrunām izskanēja doma, ka šie karavīri bija “varoņi, kas cīnījās pret sarkano mēri”, pēc tam piemiņas brīdī kapos Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra: “Mēs skaidri un gaiši pasakām pasaulei, ka godināsim ikvienu kritušo latviešu karavīru, lai kurā frontes pusē tas arī būtu karojis,” jo Latvijas vēstures lappusēs šis bija laiks, kad, kāda no runātāja vārdiem sakot, “brālis izgāja pret brāli”.
Uzrunās amatpersonas atgādināja, ka Otrais pasaules karš paņēma vairāk nekā 50 miljonus dzīvību un vēl daudzas citas dzīves izkropļoja, tāpēc Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks aicināja šodien nestrīdēties un nediskutēt par sīkumiem, bet gan šajā pasaulē politiski ne tik vieglajā situācijā nepieļaut un visiem spēkiem cīnīties par to, lai nekad vairs nenotiktu tāda traģēdija kā karš.
Skatoties uz glīti rindās sakārtotajām kapu plāksnēm, neviļus nāca prātā doma nevis par lieliem tautas varoņiem, bet par simtiem izpostītu dzīvju, par nabaga jaunekļiem, kuru nāves dēļ tā arī nekad kāds nepiedzima, par tukšām vietām ģimeņu albumos, par neaizpildītām emocijām cilvēku sirdīs un neziņu daudzu gadu garumā. Tomēr, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera vārdiem sakot, cerība uz mūžīgo dzīvi ir tā, kas tādā brīdī mierina un dāvā pārliecību par gaidāmo tikšanos mūžībā.
Pēc uzrunām tika nosaukts katra pārapbedītā karavīra vārds un pakāpe, un garīdznieki svētīja katru no 236 kapu plāksnēm.
LRKB IC; FOTO: Matiass Heins
