Svētdien, 1.maijā, kad Pareizticīgā baznīca svinēja Kristus augšāmcelšanās svētkus, Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā gandrīz nebija brīvu vietu. Šajā dienā savu pirmo svinīgo dievkalpojumu Ogres draudzē noturēja šogad aprīlī iesvētītais priesteris Filips Davidovičs, kurš ogrēniešiem nav svešs. Pirms vairākiem gadiem tieši Ogrē Filips sāka savu ceļu Latvijā līdz iesvētīšanai priestera kārtā.
Ogres Sv.Meinarda Romas katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs neslēpj saviļņojumu un prieku. “Kad Filips no Polijas, kas ir viņa dzimtene, ieradās Latvijā, lai mācītos Rīgas Garīgajā seminārā, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs vaicāja, vai mēs būtu ar mieru viņu pieņemt savā draudzē. Filips Ogrē dzīvoja aptuveni gadu, ir paguvis iemācīties latviešu un pat apguvis latgaļu valodu, jo ir mācījies arī Rēzeknē. Man ir milzīgs gandarījums, ka esmu sagaidījis brīdi, kad mūsu Filips notur savu pirmo dievkalpojumu, un loģiski šķita, ka tas notiek tieši Ogrē,” saka K. Bojārs.
Dzīvojot Ogrē, mācās latviešu valodu
Priesteris Filips Davidovičs 2003.gadā bija iestājies seminārā Varšavā, kur mācījās divarpus gadus. “Tad sāka rasties dažādas šaubas. Gribēju vēl laiku pārdomām, lai mans lēmums kļūt par priesteri būtu nobriedis. Izstājos no semināra un devos mācīties uz savu dzimto pilsētu Ļubļinu, kur Katoļu universitātē četrus gadus studēju franču valodu un literatūru, romānistiku. Kad šo universitāti pabeidzu, domāju par to, vai turpināt mācības seminārā. Dienā, kad par to šaubījos, satiku priesteri Andri Ševelu no Latvijas. Tajā dienā arī toreizējam Ļubļinas arhibīskapam Žičinskim piezvanīja nominētais Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Izrādījās, ka Latvijā ir vajadzība pēc priesteriem. Pieņēmu lēmumu braukt uz Latviju un runāju ar arhibīskapu, kā to īstenot. Viņš ieteica vispirms gadu pavadīt Ogrē un mācīties latviešu valodu,” stāsta priesteris Filips un atzīst, ka Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē aizvadītais gads viņam bijis viens no labākajiem periodiem, kaut gan iemācīties latviešu valodu nebūt nav bijis viegli.
Svarīga ir pazemība, svētums un misionāra gars
Sveicot jauno priesteri, Ogres draudzi uzrunāja Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels, kura teiktais aizkustināja ikvienu klātesošo. «Šodien mūsu brāļi pareizticīgie un vecticībnieki svin Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētkus. Šie svētki mums visiem ir ļoti svarīgi, jo Kristus augšāmcelšanās sniedz prieku un cerību. Šodien šajā īpašajā Svētajā Misē, kuru celebrē jauniesvētītais priesteris Filips, vēlos, lai jūs padomātu par vārdiem, kurus izteica svētais Jānis Pāvils II. Viņš teica, ka mūsdienu pasaulei vajadzīgi priesteri, kurus raksturo trīs īpašības – pazemība, svētums un misionāra gars. Šīs lietas attiecas ne vien uz jauniesvētīto priesteri, bet uz katru no mums. Pirmā lieta, kas raksturo kristieti un ir ļoti svarīga kristieša dzīvē, ir pazemība. Apustulis Pēteris savā vēstulē saka, ka Dievs lepnajiem pretojas, bet pazemīgajiem dod žēlastību. Tikai pazemīga cilvēka sirdī, kura izlīgusi ar Dievu, mājo patiess miers. Vēlos pastāstīt kādu notikumu no dzīves. Reiz draudzē bija priesteris, kuram neveicās ar sprediķošanu. Cilvēki sāka sūdzēties bīskapam, ka priesteris lasa garlaicīgus sprediķus. Bīskaps viņu izsauca pie sevis un deva padomu: “Kad runāsi sprediķi, pārsteidz cilvēkus! Piemēram, saki: “Mīļā draudze, es esmu iemīlējies. Šīs sievietes vārds ir Marija, un viņai ir dēls Jēzus.” Tā tu pateiksi skaistus vārdus, un visi cilvēki tevī klausīsies”. Svētdienā priesteris nostājas draudzes priekšā un saka: “Mīļā draudze, mūsu bīskaps ir iemīlējies, sievietes vārdu neatceros, bet viņai ir bērns…” Tā reizēm gadās arī mums, kad ne līdz galam saprotam otru cilvēku un arī ne vienmēr līdz galam cilvēki saprot mūs. Tas ir viens no priestera, ja tā var teikt, krustiem, – ne vienmēr var visu saprast līdz galam, bet ir svarīga pazemība. Tas nozīmē dzīvot patiesībā un pieņemt arī to, ka mūs var nesaprast un pārprast, ka arī mums ir kaut kādas vājības, grūtības,” saka A. Ševels.
Ticība dzimst no dzirdēšanas un klausīšanās
Prāvests Andris Ševels savā sprediķī norādīja, ka ne mazāk svarīgs ir arī svētums – tas nozīmē mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu. “Svētuma būtība ir mīlestība. Priestera dzīvē ir ļoti svarīgas attiecības ar Dievu, lai mēs mācītos viņu godināt un pazīt, mīlēt ar visu savu sirdi. Cilvēks, kas netic Dievam, netic arī mīlestībai. Ja mēs attālināmies no Dieva, faktiski mēs attālināmies arī no mīlestības. Mīlestība mūsu dzīvē ir ļoti svarīga, citādi dzīve zaudē jēgu. Trešais vārds, par kuru runāja Jānis Pāvils II, ir misionāra gars. Īpašs prieks ir par Filipu, kurš mācījies Garīgajā seminārā gan Polijā, gan Latvijā un arī Sanktpēterburgā. Šajos semināros viņš mācījies būt tur, kur Baznīca sūta. Ticība dzimst no dzirdēšanas un klausīšanās. Viens no priestera svarīgākajiem uzdevumiem ir iet tur, kur Baznīca sūta, un sludināt Labo Vēsti. Sludināt Dieva žēlsirdību, mīlestību un piedošanu. Lai no šodienas mums paliek atmiņā šie trīs vārdi. Dievs mūs aicina, lai mēs būtu pazemīgi, svēti un būtu ar misijas garu,” sveicot jauno priesteri, noslēgumā sacīja Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels.
Teksts un foto: Dzintra Dzene
