Kārtējais “mīlestības grauds” iesēts – šoreiz pavadot laiku ar patvēruma meklētājiem

Sestdien, 21. maijā, jaunieši sēja kārtējo “Mīlestības graudu”. Šoreiz tas notika jūras krastā kopā ar patvēruma meklētājiem, kas mitinās patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”.

No rīta 14 brīvprātīgie ar autobusu devās uz Muceniekiem, kur braucējiem pievienojās 25 cilvēki – vecāki un bērni – no Sīrijas un Irākas. Kā pastāstīja projekta vadītāja Diāna Mekša, vispirms bija doma pasākumu rīkot patvēruma meklētājiem, kas ir pusaudži vai jaunieši, tomēr daudzi vecāki nepiekrita savus bērnus laist vienus. Turklāt šai vecumā Muceniekos ir diezgan maz iemītnieku, tāpēc Mucenieku vadība uz pasākumu aicināja ģimenes ar bērniem dažādos vecumos.

Iepazīšanās laikā daudzi patvēruma meklētāji pārsteidza ar savām latviešu valodas zināšanām. Pat tie, kas Latvijā ir tikai piecus mēnešus, varēja par sevi kaut ko pastāstīt latviski. Savukārt kāda piecus gadus veca meitenīte vēlāk demonstrēja savas spējas nodziedāt “Kas dārzā”, kā arī skaitīt līdz 30.

Vairāki bērni un pieaugušie nekad dzīvē vēl nebija redzējuši jūru, tāpēc, nonākot pludmalē, jaunākie bērni nometa savas drēbes un skriešus devās ūdenī. Savukārt tēvi un vecākie brāļi devās jūrā drēbēs, kuras pēc tam dienas laikā nožuva. Neskatoties uz to, ka ūdens vēl nebija silts un arī brīvprātīgie nelabprāt mērcēja kājas, vecāki ļāva bērniem izbaudīt ūdens priekus, jo daudzi no viņiem izbraucienos dodas ļoti reti. Piemēram, kāda ģimene no Irākas, kurā aug seši bērni, 10 mēnešu laikā no Muceniekiem ir devusies izbraukumā vien trīs reizes.

Bērniem viena no aizraujošākajām izklaidēm bija bumbu mešana ūdenī, lai pēc tam sagaidītu, kā viļņi tās atnes krastā. Pieaugušie uzspēlēja futbolu, jo brīvprātīgajiem bija pievienojušies divi brazīliešu futbolisti, kas Latvijā spēlē futbolu 1. līgas komandās.

Ap pusdienlaiku meitenes gatavoja pikniku, bet, kā sacīja brīvprātīgās, Mucenieku puiši bija atsaucīgi un pieteicās palīdzēt. Pirms maltītes brīvprātīgie piedāvāja kopīgu lūgšanu, bet pēc tam arī patvēruma meklētāji lūdza svētību galdam krievu valodā. Noslēgumā jaunieši mācīja latviešu rotaļas, bet patvēruma meklētāji centās iemācīt arī vienu savu spēli, kas brīvprātīgajiem ne īpaši padevās sarežģītās valodas dēļ.

Pēc aktivitātēm pie jūras kā brīvprātīgie, tā arī patvēruma meklētāji izteica vēlmi tikties vēl. Un tā notika gandrīz pēc katra projekta, atzīst D. Mekša, turpinot, ka tā ir iespēja attīstīt brīvprātīgo darbu dažādos virzienos. Patvēruma meklētāji tāpat solīja, ka citā tikšanās reizē viņi varētu sagatavot kādu no saviem tradicionālajiem ēdieniem, kā arī iemācīt savas spēles un rotaļas.

Praktiski visi patvēruma meklētāji, izņemot vienu sievieti, bija musulmaņi. Tāpēc liels bija viņu pārsteigums, uzzinot, ka izbraucienu rīkoja katoļu jaunieši. Runājot par katoļticību Irākā, irākiešu ģimene, kurā ir seši bērni un kurā mamma ir katoliete, stāstīja, ka teroristisko grupējumu skatījumā, visa ģimene pieder katoļticībai, ja tajā ir vismaz viens katolis. Šīs ģimenes tēvs sacīja, ka viņu gadījumā varēja tikt nogalināta visa ģimene vai vecāki bērnu acu priekšā, jo ģimene bija saņēmusi jau divas draudu vēstules. Ģimenei reiz Irākā bija klājies labi, bijusi sava māja, bet tagad no tā visa nekas nav palicis.

Pēc izbrauciena patvēruma meklētāji pateicās par labi pavadīto laiku, par iespēju sadraudzēties. Daži sacīja, ka viņiem ļoti patikusi jūra, patīk Latvijas daba, kā arī pauda prieku par to, ka te nav jābaidās, ka kāds tevi nozags vai nogalinās, jo mūsu valsts ir mierīga. Savukārt brīvprātīgie stāstīja, ka viņus pārsteidza šo cilvēku atvērtība, spēja abpusēji komunicēt, pat runājot dažādās valodās. Daudzi pirms tikšanās juta bailes un nedrošību, viens no brīvprātīgajiem pēc tikšanās rakstīja: “Šī tikšanās lika saprast, cik lielos stereotipos mēs dzīvojam. Jā, bēgļi. Bet tikpat nozīmīgi Dievam, cik mēs. Tieši viņi var iemācīt mums, kas ir mīlestība.” Tāpat tikšanās lika apjaust, cik labi, ka Latvijā nav kara, kā arī apzināties, ka tādā situācijā esam aicināti palīdzēt tiem, kuri atstāj savas mājas nemieru dēļ. 

Projektu “Mīlestības graudi” īsteno Jauniešu pastorālā māja sadarbībā ar organizāciju “Caritas Latvija”, atsaucoties pāvesta aicinājumam darīt žēlsirdības darbus un gatavojoties Pasaules Jauniešu dienām Krakovā. Projektu finansiāli atbalsta organizācija “Bonifatiuswerk”.

LRKB IC; Foto: projekta dalībnieki

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti