Šī gada janvāra sākumā Rīgā, Svētās ģimenes mājā sāka darboties daudzfunkcionāls dienas centrs. Vidēji ik dienu centru apmeklē 28 dažāda vecuma cilvēki, kas piedalās dažādās centra piedāvātajās aktivitātēs.
Kā pastāstīja centra sociālā darbiniece Rita Karpinska, sākumā apmeklētāju skaits bija neliels, tomēr tagad viņi ir pieraduši, iepazīstas ar programmu, kas ir pieejama centra telpās, tuvākajās baznīcās un interneta vietnēs, nāk, kā arī paši iesaka aktivitātes un lekciju tēmas.
Kā viens no pirmajiem centrā izveidojās senioru klubiņš “Dzīve sākas pēc 60”, kura tikšanās notiek otrdienās. Tikšanās laikā seniori skatās filmas, aicina uz sarunām garīdzniekus, rīko citas interesantas tikšanās, kopā ēd zupu.
Svētās ģimenes mājas vadītāja Inese Švekle papildina, ka daudzi centra apmeklētāji uzsver, ka vēlas kustēties, tāpēc reizi nedēļā ir iespēja kopā ar fizioterapeitu vingrot, bet trešdienās piedalīties senioru dejās kopā ar horeogrāfi Antru Zūkeri. Turklāt vismaz divas reizes mēnesī ir iespēja kopīgi doties uz muzeju vai apmeklēt kādu citu kultūras iestādi. Piemēram, aprīlī dienas centra apmeklētāji devās uz Rīgas Jūgendstila muzeju un Latvijas Nacionālo bibliotēku. R. Karpinska informēja, ka nākamais tuvākais muzeja apmeklējums būs 18. maijā, kad interesenti dosies uz Mencendorfa namu. 25. maijā notiks Dzelzceļa muzeja apmeklējums.
Vecākās paaudzes cilvēkus interesē aktivitātes, kas trenē atmiņu – valodas kursi. Patlaban centrā ir iespējams mācīties angļu un vācu valodu. “Mums ir paveicies, ka vācu valodu pasniedz vācu studenti, kuri Latvijā ieradušies organizācijas “Bonifatiuswerk” finansētas programmas ietvaros,” norāda I. Švekle. Patlaban ir doma nākotnē piedāvāt arī latviešu valodas kursus nepiespiestā gaisotnē krievvalodīgiem centra apmeklētājiem un krievu valodas kursus, īpaši jaunākās paaudzes cilvēkiem.
Kā pastāstīja centra apmeklētāja Natālija, viņa labprāt apmeklē vācu valodu. Kādreiz to mācījusies, bet nu ir piemirsusies, tomēr ir patīkami, ja kādam tūristam no Vācijas var atbildēt viņa dzimtajā valodā. Tāpat viņa sacīja, ka nāk kopā dejot un savā brīvajā laikā apmeklē arī citas aktivitātes.
Daudzi cilvēki ir sajūsmināti par zīmēšanas nodarbībām, kas ir arī terapeitisks atbalsts. “Ļoti jauks kurss bija krāsu terapija, ko vēlamies atkārtot. Tas veicina koordināciju un koncentrēšanos. Kursā piedalījās arī vairāki cilvēki ar invaliditāti pēc insulta un neiroloģiskām saslimšanām,” pastāstīja centra vadītāja. Izrādās, ka, pateicoties mākslas nodarbībām, daudzi ir atklājuši sevī talantu zīmēt vai gleznot. Kad māksliniece Diāna Dimze-Dimma sāka vadīt gleznošanu, tad pietiecās vairāki pensijas vecuma cilvēki. Pēc tam viņi ar sajūsmu stāstīja, ka piepildījuši savas dzīves sapni. Piemēram, kāda sieviete sacīja, ka jaunībā vēlējusies studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, bet mamma teikusi, ka tādā veidā nekādu amatu nevar apgūt. Tāpēc kurss dienas centrā bijusi lieliska iespēja piepildīt jaunībā nepiepildīto sapni.
Māksliniece arī piedāvā kopā ar viņu apmeklēt muzejus. Nākamā reize būs 12. maijā, kad būs iespēja iepazīt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ekspozīciju.
Ņemot vērā, ka centrs ir kristīgs un uz to nāk cilvēki, kurus interesē dažādi ar ticību saistīti jautājumi, viņiem radās vēlēšanās apgūt ticības pamatus. Tā izveidojās garīgās dzīves padziļināšanas kurss, kuru vada Evija Anastasija Kariņa.
Viens no lielajiem Svētās ģimenes mājas darbības virzieniem ir atbalsts ģimenēm, tāpēc mājas telpās notiek “Mīlestības mājas” nodarbības, kursi saderinātajiem un laulātajiem, psiholoģes Dzintras Bušmanes konsultācijas un viņas vadītais ģimeņu klubiņš, kā arī grūtnieču vingrošana un konsultācijas. Piektdienās te tiekas arī māmiņas ar bērniem, kas kopā dzied.
Patlaban centra pagrabstāvā, kur vēl ir saglabājušies mūri no cisterciešu klostera, top sakrālo priekšmetu muzejs. Lai arī tas vēl nav pilnībā izveidots, to jau tagad labprāt savām grupām rāda Rīgas gidi. Turklāt šīs telpas, kurās jau ir daudzi sakrāli priekšmeti, savām tikšanās reizēm izvēlas sociālā riska grupas, piemēram, anonīmie alkoholiķi un spēlmaņi. Šīs telpas izmanto arī jauniešu grupas, jo tās ir aprīkotas ar tehniku, lai skatītos filmas, izmantotu mūzikas ierakstus.
Pēc I. Švekles sacītā, dienas centra kvalitāti nosaka cilvēku apmierinātība ar to. Ja cilvēki no šīm telpām aiziet ar smaidu, tas ir gandarījums centra darbiniekiem.
LRKB IC
