Sestdien, 11. jūnijā, Lielvārdes Svētā Krusta paaugstināšanas draudzē pulcējās daudzi priesteri un ticīgie, lai kopā svinētu draudzes prāvesta Andra Solima 25 gadu priesterības jubileju. Tieši dienu pirms svētkiem priesteris svinēja arī savu dzimšanas dienu. Dievkalpojumā piedalījās arī Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Ingars Stepkāns, kurš nāk no Lielvārdes draudzes un tieši šajā dienā pirms desmit gadiem tika ordinēts par priesteri.
Dievkalpojuma laikā klātesošos uzrunāja Jelgavas diecēzes emeritētais bīskaps Antons Justs, kurš izstāstīja priestera A. Solima dzīvesstāstu. A. Solims ir dzimis 1968. gada 10. jūnijā Krāslavas pusē ticīgā ģimenē. Skolas gadus viņš ir pavadījis Krāslavā, bet 1986. gadā sāka studijas Rīgas Garīgajā seminārā. 1991. gada maija beigās viņš tika iesvētīts par diakonu, bet pāris dienas vēlāk – 2. jūnijā – toreizējais arhibīskaps Jānis Pujats viņu iesvētīja par priesteri.
Šajā gadā jaunais priesteris devās tālākās studiju gaitās uz Romu, kur ieguva licenziāta grādu liturģijā. Pēc studijām A. Solims kalpoja Rīgas Katoļu ģimnāzijā un pasniedza liturģiju Rīgas Garīgajā seminārā. Kā priesteris A. Solims kalpojis arī Jūrmalas draudzēs un vairākus gadus bijis kapelāns Īrijā dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešu katoļticīgajiem.
Raksturojot priesteri, A. Justs sacīja, ka viņš līdzinoties apustulim Pāvilam, kas “nesa Kristus gaismu pa visu Romas impēriju. Arī Solims to ir nesis pa visu Eiropu”. Bīskaps atminējās arī laikus, kad apmeklējis A. Solimu Īrijā un kopā strādājuši Garīgajā seminārā.
Priesteris A. Solims savukārt pastāstīja, ka kļuvis par priesteri, jo viņam ir bijuši skaisti priesterības piemēri, kuri tagad ir priesteri ar nu jau 50 gadu stāžu. Viens no tiem bija viņa tēvocis Oļģerts Daļeckis. Tēvocis Krāslavā apmeklēja svētā Donata svētkus un iedvesmoja jauno puisi. Otrs piemērs bija priesteris Arnolds Olehno. “Mums kaimiņos dzīvoja A. Olehno vecāki. Viņa atbraukšana vienmēr bija iepriecinājums. Viņš bija priesteris, kurš nebaidījās paņemt ķerru un āmuru. […] Tāpēc man pielipa celtniecības maniere no abiem šiem priesteriem,” jokoja A. Solims. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka galvenais nav dievnamu sienu un pamatu restaurācija, bet gan draudzes garīgo pamatu atjaunošana, jo galvenie ir cilvēki, kas dievnamu apmeklē.
Dievkalpojuma noslēgumā jubilārs pateicās daudzajiem sveicējiem un bīskapam A. Justam, kurš apciemoja katoļu misiju Īrijā. Viņš pateicās par savu aicinājumu un uzsvēra, ka svarīgākais ir palikt uzticīgam Jēzus Kristus kalpam. Priesteris un pārējie svinību viesi arī sirsnīgi sveica priesteri I. Stepkānu, uzdāvinot viņam Dieva žēlsirdības gada ornātu.
LRKB IC; Foto: Anita Sosnare
