No 11. līdz 19. maijam svētceļnieku grupa no Jelgavas devās uz Izraēlu, lai lūgtos par “vienotību un mieru Tuvajos Austrumos” kopā ar pāvestu Benediktu XVI, kurš šajās dienās apmeklēja Svēto Zemi.
Uzticot Dievam šo braucienu, Rīgas lidostas kapelā lūdzāmies kopīgi svētceļnieku lūgšanu un, saņēmuši svētību caur priesteru rokām, devāmies ceļā. Izraēlā ieradāmies agri no rīta un devāmies Jeruzalemi, kur pēcpusdienā bija jānotiek Svētā tēva celebrētajai svinīgajai Svētajai Misei. Jeruzalemē stingrās apsardzes dēļ īpaši tuvu Svētās Mises vietai netikām, taču priecājāmies būt šeit – Zemē, pa kuru staigājis pats Kristus, pievienojoties pāvesta vārdiem: “Pulcējamies Olīvkalna pakājē, kur mūsu Kungs lūdzās un cieta, kur mīlestības dēļ uz šo pilsētu raudāja, vēloties, lai Jeruzaleme iepazīst miera taku, un vietas, kur Jēzus atgriezās pie Sava Tēva, dāvājot svētību. Pieņemam šodien šo svētību…” Vakarā devāmies uz Kristus Kapa baznīcu, kur piedalījāmies Svētajā Misē, kuru svinēja mūsu priesteri – Viktors Siļčonoks, Arnis Maziļevskis, Lauris Malnačs un Rinalds Broks. Pie altāra kalpoja arī diakons Mihails Volohovs. Aizlūdzot par Latvijas Baznīcu Svētajā Misē pie Marijas Magdalēnas altāra, turpat pie Kristus kapa, pateicāmies Dievam arī par svētceļojuma stundām pa Olīvkalnu, lai atrastu vistuvāko iespējamo vietu, kur varētu redzēt pāvestu.
Otrajā dienā devāmies uz Jeruzalemes vecpilsētu, lai ieraudzītu un pieskartos Jēzus klātbūtnes svētītajām vietām. Kopīgi nogājām Kristus krustaceļu, neskatoties uz lielo tirgotāju drūzmu apkārt, nesot sirdī Kristus mieru un pārdomājot Viņa ceļu. Esot pie Raudu mūra – vietā, kur satiekas tik daudz reliģiju – tik ļoti gribējās lūgt par mieru, par to, lai Dievs, mūsu visu Tēvs, apvienotu savus bērnus un dāvātu patiesu mieru. Bijām Svēto Vakariņu zālē, Sv. Annas bazilikā, Jaunavas Marijas Aizmigšanas abatijā un Sv. Pētera Aizliegšanās bazilikā, gribētos teikt – viņa sirsnīgās nožēlas vietā, kur, piedaloties Svētajā Misē, pārdomājām mūsu stāju Dieva priekšā, lūdzot patiesu grēku nožēlas žēlastību.
Trešajā dienā devāmies uz Olīvkalnu, kur bijām “Pater Noster” baznīcā. Tālāk gājām uz “Dominus Flevit” baznīcu, Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcu un tad nonācām Ģetzemanes dārzā, kur mūsu Kungs pavadīja lūgšanā nakti prims savām ciešanām un nāves uz krusta. Dziļā pateicībā par Kristus dzīves upuri, devāmies uz Betlēmi, lai atdotu Kungam godu Viņa piedzimšanas vietā. Tur, kapelā, piedalījāmies Svētajā Misē, lai īpaši lūgtos par ģimenēm, māmiņām un par to, lai tiktu aizstāvēta un sargāta dzīvība.
Ceturtajā dienā braucām uz pilsētiņu, kur kādreiz devās arī Jaunava Marija, lai satiktu uz palīdzētu savai radiniecei Elizabetei, kura nesa zem savas sirds lielāko starp praviešiem – Jāni Kristītāju; vieta, kur Marija gavilēja savā sirdī, teicot Dievu himnā “Magnificat”. Arī mēs, svētceļnieki, pievienojāmies Marijas gavilēm, dziedot šajā vietā viņas himnu Dievam. Tālāk cauri Jūdejas tuksnesim devāmies uz Jēriku, lai apskatītu Jēzus Kārdināšanas kalnu, uz kura tagad atrodas Sv. Georga pareizticīgo klosteris. Lai gan priecājāmies par silto laiku, taču, ilgāku brīdi esot saulē, katrs centās meklēt ēnaināku un vēsāku vietu. Šajā karstumā un putekļos varēja aizdomāties par to, kā Jēzus četrdesmit dienas pavadīja klajā tuksnesī, ciešot slāpes un izvēloties gandarīt. Jērikā, sirsnīgu franciskāņu tēvu uzņemti, Labā Gana baznīcā piedalījāmies Svētajā Misē. Liels prieks bija par to, ka šeit bija pieejamas ērģeles, kas bagātināja liturģiju. Satikuši dzīvo Dievu Vissv. Sakramentā, apskatījām sikimoras koku, kurā uzkāpis, mazā auguma Zahejs centās ieraudzīt un tuvoties Jēzum. Tad devāmies pie sāļās Nāves jūras.
Piektajā svētceļojuma dienā, kas bija Jaunavai Marijai veltīta diena, bijām Jafā, apustuļa Pētera pilsētā. Tālāk devāmies uz Haifu, uz Karmela kalnu, kur atrodas Stella Maris bazilika un svētā pravieša Elija grota. Karmelītu klostera oratorijā pēc svinīgas Svētās Mises, kurā īpaši Dievmātei uzticējām mūsu Latvijas karmelīšu māsas un tēvus, deviņi svētceļnieki pieņēma Karmela kalna Dievmātes skapulāru. Pateicībā par šo Dievmātes gādības zīmi, Stella Maris baznīcā pie Karmela Dievmātes kājām lūdzāmies, dziedot Jaunavas Marijas litāniju. Apskatījām daudz skaistu vietu arī blakus pilsētās – Cēzarejā un Akko, kuras pārstaigājuši ne vien apustuļi, bet arī krustneši. Starp citu – Karmela ordenis radās 13. gs. sākumā, kad krustneši, noliekot savas bruņas un izvēloties kalpot Dievam, apmetās šeit, Karmela kalna grotās un sākotnēji dzīvoja kā vientuļnieki. Vēlāk viņi apvienojās, izveidojot Karmela ordeni.
Sestajā svētceļojuma dienā devāmies augšup Tabora kalnā, kur Kristus Apskaidrošanās bazilikā lūdzāmies, lai arī mūsu katra dzīvi Jēzus apskaidro un kļūst par tās Kungu, ka mēs pie Viņa vēlētos celt savu telti un palikt. Devāmies uz Nācareti – vietu, kur pēc Marijas atbildes Dieva plānam viņas dzīvē “Vārds kļuva Miesa”. Apmeklējām arī Galilejas Kānu, kur Jēzus veica savu pirmo brīnumu “un viņa mācekļi viņam ieticēja.” Šai vietā nācām ar lūgumu par laulātajiem, lai viņu mīlestību, kas varbūt dažreiz apsīkst, pārvērš un pavairo Savā mīlestībā.
Septītajā dienā devāmies uz Jordānu, lai šīs upes krastos, kur pats Kungs, rādot mums piemēru, pieņēma kristību, arī mēs atjaunotu savus kristību solījumus. Bijām Svētību kalnā, bazilikā, kuru savulaik apmeklējis arī Svētais tēvs Jānis Pāvils II. Par Svēto Zemi viņš raksta: “Zeme Svētā! Satikšanās Zeme! Zeme, uz kuras Tas, kurš IR, kļuvis mūsu Tēvs. Nevaru pa tevi staigāt – man ir jānokrīt ceļos – esi satikšanās vieta. (..) Vietām ir vērtība caur to, kas tās piepilda. Atrodos vietās, kuras piepildīji ar Sevi reiz uz mūžiem.” Svētā Mise tika svinēta pie āra altāra Ģenezaretes ezera krastā – vietā, kur kādreiz Jēzus jautāja Pēterim: “Vai tu mani mīli?” un novēlēja viņam ganīt Savas avis. Tagad arī mēs esam aicināti atbildēt Jēzum.
Bijām arī maizes un zivju pavairošanas brīnuma vietā, kur tagad atrodas bazilika. Kafernaumā, kur Jēzus sludināja, mācīja un darīja daudz brīnumu, apskatījām sinagogas drupas un Pētera mājas drupas, pār kurām tagad paceļas Sv. Pētera baznīca.
Mājup devāmies ar priekpilnām sirdīm, pateicoties par iespēju, kā teica Svētais tēvs Benedikts XVI, “sekot Kristus pēdās, lai tuvāk iepazītu Augšāmcēlušos Kristu”. Pāvests savā uzrunā Jeruzalemē izteica arī to, ka “mums kā svētajam Tomam ir dāvāta iespēja redzēt un pieskarties svētajām vietām. Bieži lai atgriežamies tur pie tukšā kapa, lai stiprinātos ticībā, ka Dzīvība ir uzvarējusi nāvi.” Svētais tēvs aicināja pārvarēt sašķeltību, censties pēc vienotības un atklāt pasaulei Dieva mīlestību.
Lai labais Dievs lej savu svētību īpaši pār tiem, kas palīdzēja svētceļojuma organizēšanā.
M. Agnese, Bērniņa Jēzus karmelīte, Katoļu Baznīcas Vēstnesis, 2009. gada 27. jūnijā
