No 23. līdz 25. jūnijam notika konsekrēto personu jau par tradīciju veidojošās garīgās atjaunotnes dienas Viļānos, mariāņu tēvu klosterī. Tās sasaucās ar svētā Jāņa Kristītāja svētkiem, atgādinot, ka viņš, būdams „saucēja balss tuksnesī”, ir arī mūsu kā konsekrēto personu paraugs, aicinot būt nelokāmiem Kristus lieciniekiem. Varējām izdzīvot sakopošanas dienas, lai pārdomātu, kā turpināt savu ceļu. Vai mana dzīve nesīs augļus? Kā Dievs skatās uz mūs dzīvi? Kāds ir garīgās dzīves mērķis?
Dzīves ceļa mērķis ir Dievs, kurš ir pilnīgs. Tiekšanās uz pilnību ir līdzeklis, lai ietu pie Dieva, pie Jēzus. “Tam, kam ir Dievs, nekā netrūkst, ar Dievu vien pietiek,” uz svētās Terēzes no Avilas dziļajām atziņām savā konferencē atsaucās priesteris Daumants Abrickis. Tas bija aicinājums meklēt Dievu sevī, satikt Avotu, kas ir mūsu dvēseles dziļumos. Un uz Avotu ved viens ceļš – iekšējā lūgšana. Konferencē priesteris Daumants atsaucās arī uz tēva Antona Smeltera uzticību Dievam, stāstot par agro lūgšanas stundu, kuru viņš praktizēja līdz pat dzīves beigām, kā arī viņa doto garīgās dzīves padomu topošajiem priesteriem: “Nezodziet laiku Dievam!” Dzīve kopā ar dzīvo Dievu – tā varētu izteikt konsekrētās dzīves būtību.
Otrajā konferencē pārrunājām Baznīcas dokumentu ,,Mutuae relationes”, kas apskata konsekrēto personu un bīskapu attiecības, uzsverot Baznīcas harizmātisko un hierarhisko dāvanu harmonisku līdzdarbību. Atsaucoties uz svētā Pāvila Baznīcas vīziju: ,,Ir viens ķermenis, bet daudz locekļu” (Rm 12,5), dokumentā ir uzsvērts, ka Dievs vēlas, lai Svētā Gara dāvanas mēs saņemtu kopīgi, jo tās nepieciešamas, lai liecinātu par Kristu, lai aicinātu uz svētumu. Baznīcas kā Dieva jaunās tautas pirmais aicinājums ir “dzīve Svētajā Garā”, tikai no tās izriet apustuliskā aktivitāte. Dokuments uzsver bīskapu un klosterļaužu kopīgo misiju, skaidrojot, ka Baznīcas kopiena atklāj Kristus, kas ir Galva mistiskajai Miesai, un Svētā Gara – dvēseles, kas atdzīvina Miesu, kopīgo darbu. Tas nozīmē: “Baznīcas kopiena nav tikai garīga realitāte, kas dzimusi Svētā Gara spēkā un pēc būtības apsteidz un rada visas ekleziālās funkcijas, bet vienlaikus ir arī hierarhiska, jo tā vitāli izriet no Kristus kā Galvas. Svētā Gara dāvanas pēc Kristus gribas tiek dāvātas, lai apvienotu Miesu (..). Līdz ar to organiskā Baznīcas kopiena savu iesākumu un spēku smeļas no Kristus un vienlaikus – no Viņa Gara.” (Mutuae relationes, 5).
Sirsnīgi pateicamies mariāņu tēviem par lielo viesmīlību, kuru šajās dienās piedzīvojām un kas piešķir Viļānu klosterim īpašo māju sajūtu, mudinot tur no jauna atgriezties! Paldies visiem par nenogurstošo kalpojumu mūsu vienotības labā!
m. Inese Šteina, BVJ Marijas māsa kalpone
