No 30. jūnija līdz 3. jūlijam Krāslavā tika svinēti svētā Donāta svētki, kuri pulcēja ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī svētceļniekus no tuvākām un tālākām draudzēm. Svētkiem ir vairāk nekā 200 gadu sena tradīcija, un tie tiek svinēti, jo dievnamā glabājas svētā mocekļa Donāta relikvijas, kuras te nokļuva, pateicoties grāfiem Plāteriem 1775. gadā. Savukārt 1790. gadā ar pāvesta Pija VI pavēli tika iedibināti svētā Donāta svētki.
Šogad tālākie svētceļnieki Krāslavā bija ieradušies no Rīgas. Tā bija aptuveni 40 cilvēku grupa, kuras galvenās iniciatores bija “Radio Marija Latvija” pārstāve Irīna Januma un izdevuma “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” krievu valodā redaktore Elīna Čulkstēna.
Kā pastāstīja E. Čulkstēna, Krāslavas Svētā Ludvika dievnamu viņa bija apmeklējusi kādos svētkos, pēc kuriem sapratusi, ka uz šo vietu jābrauc svētceļojumā, jo Latgalē tā ir viena no lielākajām svētceļojumu vieta pēc Aglonas. Tā radās ideja rīkot pirmo rīdzinieku svētceļojumu uz Svētā Donāta svētkiem, kuru viņi veltīja jauniem aicinājumiem uz priesterību, ka arī svētajam Donātam, kurš nebaidījās iet nāvē ticības dēļ, lūdza ticības dāvanu. Viņš bija romiešu karavīrs un viens no mocekļiem, kas piedzīvoja kristiešu vajāšanas Romas impērijā.
Pa ceļam braucēji aplūkoja arī Dagdas un Indricas baznīcu, bet ceļojuma galamērķī viņus pārsteidza Krāslavas baznīca ar savu krāšņumu. Tāpat rīdziniekiem šķita, ka Krāslavā dievkalpojumus apmeklē lielāks skaits jaunu cilvēku un bērni, kuri turklāt aktīvi piedalās Svētajā Misē, dziedot dziesmas un piedaloties lūgšanā.
E. Čulkstēna arī pastāstīja, ka grupa ceļā un svētvietā piedzīvojusi īpašu Dieva gādību. Piemēram, grupas vadītāji bija norūpējušies par to, vai izdosies atrast kādu gidu, kurš varētu nedaudz pastāstīt par Svētā Ludvika baznīcu. Grupai bija dots vislabākais gids – tas bija draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, kurš svētceļniekiem pastāstīja par dievnamu un tā vēsturi. Pēc tam rīdzinieki bija nolēmuši apmeklēt grāfu Plāteru īpašumus Krāslavā. Pa ceļam uz pili grupa satika kādu vietējo sievieti vārdā Zelma, kura, kā izrādījās, ir gide un labprāt visu pastāstīja un izrādīja.
Svētā Donāta svētku laikā draudzi apmeklēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš dalīja Iestiprināšanas sakramentu. Tāpat viņš pēc restaurācijas darbu beigšanas pasvētīja 18. gs. otrajā pusē itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi gleznoto fresku un 19. gs. tapušo altārgleznu “Svētais Ludviks dodas karā”. Svinīgajā brīdī dievnamā bija Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, vēstniecības pārstāvji, Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Veronika Erte, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji un citi viesi.
Svētdienas svinīgo dievkalpojumu noslēdza Euharistiskā procesija, kurā, pēc rīdzinieku teiktā, varēja redzēt dažādu tautību tērpus. E. Čulkstēna paskaidroja, ka Krāslava lepojas ar savu tautību dažādību, arī pilsētas ģerbonī ir laiva ar pieciem airiem, kas simbolizē dažādas Krāslavā dzīvojošās tautības – latviešus, poļus, krievus, baltkrievus un ebrejus.
LRKB IC; Foto: Elvīra Škutāne, “Krāslavas Vēstis”
