Mazā Lurdas pilsētiņa atrodas Dienvidrietumufrancijā, Pireneju pakājē. 1844. gadā šeit, kāda dzirnavnieka ģimenē piedzima meitene vārdā Marija Bernadete Subirū.
1858. gada 11. februārī četrpadsmit gadus vecā Bernadete kopā ar māsu un kaimiņu meiteni devās uz Gāvas upes krastu salasīt sausos žagarus. Abas pārējās meitenes aizsteidzās tālāk uz mežu, bet Bernadete, palikusi krastā, pēkšņi Masabiellas grotā ieraudzīja zelta mākoni, kam sekoja kāda jauna un ļoti skaista sieviete. Viņa bija ģērbusies baltā kleitā ar zilu jostu, uz katras kājas bija pa dzeltenai rozei. Nometusies ceļos, Bernadete gribēja mest krusta zīmi, taču viņai trīcēja rokas. Kad jaunava pārmeta krusta zīmi, tad arī Bernadete to spēja izdarīt un sāka skaitīt rožukroni. Bernadete vēl nekad nebija redzējusi tik skaistu sievieti.
Par redzēto Bernadete pastāstīja māsai, tad arī mātei. Drīz vien visa Lurda zināja par notikušo upes krastā, taču neviens neticēja. Tēvs baidījās, ka meiteni iekārdinājis ļaunais gars, vietējā policija nopratināja Bernadeti, bet meitene, sirdsbalss aicināta, pēc trim dienām – 14. februārī atkal devās uz upes krastu, kur viņai atkal parādījās dievišķīgā būtne.
Neskatoties uz visiem vecāku aizliegumiem, varasvīru pretestību, Bernadete turpināja iet uz upes krastu, un katru reizi viņai sekoja ļaudis, ar katru reizi arvien vairāk. Viņi neredzēja Jaunavu, taču ticēja Bernadetei, ka viņa to redz, jo viņas seja izstaroja dievišķu gaismu. Kādā tikšanās reizē Jaunava atklāja Bernadetei savu vārdu: „Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.” Bernadete līdz 14 gadu vecumam neprata ne lasīt, ne rakstīt, un nesaprata šos vārdus, bet pateica tos priesterim. Priesteris uzreiz saprata, ka parādīšanās ir īstas, jo dogmu par Jaunavas Marijas Bezvainīgo ieņemšanu pāvests Pijs IX pasludināja tikai četrus gadus pirms šiem notikumiem, un Bernadete savas vājās izglītības dēļ to nevarēja zināt. Kopumā Jaunava Marija parādījās Bernadetei astoņpadsmit reizes.
Kādā no tikšanās reizēm Jaunava Marija Bernadetei pavēlēja rakt zemi norādītā vietā netālu no grotas, un šajā vietā parādījās skaidra ūdens avots. Drīz vien visā Francijā kļuva zināma vēsts par pirmo brīnumu – avota ūdens bija dziedinājis kādu piecpadsmitgadīgu zēnu, kuram bijusi acu kaite. Kopš tā laika uz Lurdu, uz grotu un avotu, plūst cilvēku straumes, un tā ir kļuvusi par ievērojamāko brīnumaino dziedināšanu vietu. Gan veselajiem, gan slimajiem, gan ratiņos sēdošajiem, gan uz nestuvēm gulošajiem ir nodrošināta iespēja gremdēties Masabiellas avota ūdenī.
Bernadete veltīja savu dzīvi Dievam, kļūdama par mūķeni. Viņa nomira 35 gadu vecumā. Mirstot viņa teica, ka esot tikpat laimīga, cik toreiz, kad bērnībā grotā pie Gāvas upes redzējusi Svēto Jaunavu – laimīga, domājot un cerot, ka atkal viņu redzēšot.
Pēc Jaunavas Marijas izteiktā lūguma 1876. gadā virs grotas tika uzcelta brīnišķīga baznīca ar 21 altāri, veltīta Jaunavas Marijas nevainīgajai ieņemšanai. Tā kā šī baznīca ar laiku nav vairs varējusi uzņemt visus svētceļniekus, tad 1958. gadā turpat pazemē uzcelta otra baznīca, kurā satilpst līdz 20 000 cilvēku. Gada laikā Lurdu apmeklē ap 5 miljoniem svētceļnieku un tūristu, bet 11. februāri visā pasaulē atzīmē kā Lurdas Dievmātes dienu.
