Šogad Kristīgu vīru nometne, kas norisinājās no 15. līdz 17. jūlijam Suntažos, svinēja piecu gadu jubileju. Jā, jau piekto gadu drosmīgi vīri pulcējas Suntažos, Mazās Juglas krastā, lai apstiprinātu savu kristīgo pārliecību. Nebaidos teikt vārdu „drosmīgi”, jo, atgriežoties pie Tēva pēc daudzu gadu maldīšanās pasaulīgo vērtību juceklī, jābūt patiesi drosmīgam, lai atzītos savā vājumā un nodotu savu dzīvi Kristus, mūsu Kunga, rokās. Vīri sabrauca no Rīgas, Siguldas, Bebrenes, Rēzeknes, Pļaviņām u.c. Latvijas vietām. Sabrauca tie, kuri juta aicinājumu, šeit nebija neviens iemaldījies, pat ja atbrauca pirmo reizi un sirdī bija nemiers, tas drīz vien pagaisa. Patiesībā pļavā, kurā slējās teltis un dega ugunskurs, no iepriekšējiem gadiem jau uzkrājies Svētā gara spēks un ar katru gadu tas tikai pieaug. Tāpēc ikviens, kurš ieradās, sajutās piederīgs un gaidīts, neatkarīgi no vecuma, jo jaunākajam bija nedaudz virs divdesmit, vecākajam – virs septiņdesmit!
Piektdienas vakarā – vīru sabraukšana un nometnes iekārtošana, pirmās kopīgās vakariņas un arī pirmā Dona Tērbita lekcija. Vakariņu noslēgumā tikām pamērcēti ar lietu, sajūta bija, it kā mums tiktu nomazgātas pagājušās dienas rūpes un darba nedēļas smagums, lai mundri varētu doties klausīties mūsu amerikāņu drauga lekciju. Ar nepacietību gaidīju, ar ko tad šoreiz Dons mūs uzrunās savās lekcijās. Caur šo vīru patiesi runā Kungs. Pirmā lekcija „Par kārdinājumu”. Kuram vīram tad nav pazīstama šī tēma, kurš kaut reizi dzīvē nav sastapies ar šo dilemmu: padoties kārdinājumam vai pateikt nē? Katrs vārds, ko mēs visi dzirdējām no Dona teiktā, bija skaidrs un nepārprotams: ”Grēks nav tikt kārdinātam. Grēks ir tam padoties. Cilvēkam ir dabiski slēpties un attaisnot sevi, tāpēc esiet atbildīgi un nevainojiet citus!”
Man šķiet, visi saprata, ka pašu spēkiem pretoties kārdinājumam un uzvarēt to ir neiespējami, tāpēc kamēr mēs neesam savu dzīvi atdevuši Dieva rokās un pateikuši viņam “jā”, cīņā ar sātanu mēs būsim zaudētāji. Lieki pieminēt, ka Dona lekcijas var klausīties atkārtoti, tāpēc vieni pierakstīja burtnīcās un kladēs, citi klausījās un dzirdēto ierakstīja telefonā. Jāsaka, ka, mājās klausoties ierakstu, tas uzrunā tikpat spēcīgi, jo cīņa ir nebaidzama un Dieva bruņas jāspodrina ik dienu.
Dieva mūsu Kunga slavēšana ir īpašs notikums nometnes dzīvē, jo ne vienmēr rodas iespēja tādā kuplā vīru pulkā un sadraudzībā vienoties slavēšanas brīdim. Izrādās , ka vīru vidū ir gan talantīgi mūziķi, gan dziedātāji, kuri paši pat to nav nojautuši, bet, atdarot sirdis Dieva žēlastībai un mīlestībai, ir nometuši bikluma un „ko nu es” važas. Daudzi vīri iemūžināja slavēšanas karstākos mirkļus, lai kādā smagākā dzīves situācijā paskatītos šos video, pasmaidītu un atmodinātu sevī apziņu – neesmu viens, kurš cīnās.
Kristīgu vīru nometne nav iedomājama bez dievkalpojumiem un svētdienas svētās mises, tāpēc arī šogad mūs stiprināt ieradās priesteri: Marcins Vozņaks, Modris Lācis un Pēteris Skudra. Tā bija lieliska iespēja izsūdzēt grēkus un parunāt par sasāpējušām problēmām. Dievkalpojums brīvdabas apstākļos notiek ne katru dienu, tāpēc kādā brīdī vējš atpūta mākoni un sāka līt lietus, vīri izveidoja virs improvizētā altāra un priestera galvas jumtu, turot izstieptās rokās telts pārvalku. Lietus nekļuva par šķērsli veiksmīgai kalpojuma norisei un likās, ka Kungs pasmaidīja par šo nelielo pārbaudījumu.
Brīvajā laikā starp aktivitātēm vīriem bija iespēja savstarpēji parunāties gan ar pazīstamiem brāļiem Kristū, gan arī iegūt jaunus domu biedrus. Protams, neizpalika peldes upītē un atjaunotajā ūdenskrātuvē. No vīru sarunām varēja spriest, ka tādā kempinga režīmā, nakšņošana teltīs un ēdienreizes brīvā dabā tikai vīru sabiedrībā nemaz tik bieži negadās, tāpēc vien šāda ikdienas pārmaiņa jau ir vesels piedzīvojums. Turklāt Dona spēcinošās un pamudinošās lekcijas, aizlūgumi un Kunga slavēšanas šim Kristīgu vīru nometnes piedzīvojumam deva īpašu gaisotni.
Viens no Dona Tērbita galvenajiem vēstījumiem bija, lai Latvijā katrā draudzē nodibinātos Sv. Jāzepa vīru grupa, lai vīru kopība kalpošanā augtu Svētā gara spēkā, neskatoties uz jebkādiem pasaulīgiem šķēršļiem.
Pēc nometnes Raimonds liecināja, ka Dona Tērbita vārdi sēja apņēmību biežāk iet uz Svēto Misi, ne tikai svētdienās. Savukārt Agris sacīja, ka ir piedalījies visās piecās Suntažu vīru nometnēs. Lai arī pirms nometnes radies jautājums – ko gan jaunu D. Tērbits var pasacīt, tomēr visas lekcijas bija aizraujošas, klausoties laiks paskrēja nemanot. “Tēmas bija aktuālas, kārtējo reizi bija pārliecība, ka tās domātas tieši man un ir ļoti noderīgas pašreizējā dzīves situācijā. Vīru sadraudzība, savstarpējā dalīšanās, kopīga Dieva slavēšana un Svētās Mises deva pamatīgu stiprinājumu, aicinājumu pilnīgi visu uzticēt Kungam. Nometne man deva jaunu spēku, pirmdien atgriežoties darbā liecināju par aizvadītajām brīvdienām,” liecināja Agris.
Armands Vēveris; Foto: Ralfs Belokopitovs
