4. septembrī Romā svēto kārtā tiks iecelta Māte Terēze no Kalkutas. Šajā Dieva žēlsirdības gadā Mātes Terēzes kanonizācijas svinības ir īpašs notikums, jo viņu var saukt par Dieva žēlsirdības iemiesojumu. Kanonizācija notiks pāvesta Franciska izsludinātās Žēlsirdības strādnieku un misionāru jubilejas ietvaros, kas norisināsies no 2. līdz 4. septembrim.
Svinības tiks uzsāktas jau 1. septembrī ar mūziklu par Mātes Terēzes dzīvi, kā arī īpašiem “ģimenes svētkiem” nabadzīgajiem un lielajai Žēlsirdības misionāru saimei – māsām, brāļiem, tēviem, līdzstrādniekiem, „Corpus Christi” kustības priesteriem, lajiem, brīvprātīgajiem, atbalstītājiem un draugiem. 3. septembrī par godu Žēlsirdības strādnieku un misionāru jubilejai pāvests Francisks vadīs katehēzi, bet Romas baznīcās šajās dienās tiks celebrētas Svētās Mises dažādās valodās, notiks Vissvētākā Sakramenta adorācija, lūgšanu vigīlijas un Mātes Terēzes relikviju godināšana. Kanonizācijas Svētā Mise svētdien sāksies pl. 10.30 pēc vietējā laika, un pl. 12 dievkalpojumu būs iespējams noskatīties ar Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā.
Pēc kanonizācijas svinībām, 7. – 8. septembrī, būs apskatāma Mātes Terēzes istaba Sv. Gregora klosterī, Romā, bet 11. septembrī pateicības Svēto Misi par Mātes Terēzes kanonizāciju svinēs Sarajevas arhibīskaps, kardināls Vinko Puljičs viņas dzimtajā pilsētā Skopjē, Maķedonijā.
Mātes Terēzes kanonizāciju atzīmēs arī Rīgā. Kanonizācijas priekšvakarā, 3. septembrī, ikviens ir aicināts vienoties kopīgā lūgšanā ar Māti Terēzi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā. Lūgšanas sākums pl. 18, Svētā Mise pl. 19. Pasākuma ietvaros tiks atklāta Mātei Terēzei veltīta izstāde, tiks sniegtas liecības, kā arī būs iespēja pagodināt jaunās svētās relikvijas un vienoties sadraudzībā ar Žēlsirdības misionārēm.
Māte Terēze, īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu, ir dzimusi albāņu ģimenē 1910. gada 26. augustā Skopjē, Maķedonijā. Aicinājumu veltīt savu dzīvi Dievam viņa atklāja 12 gadu vecumā, bet 18 gadu vecumā iestājās Loreto Dievmātes māsu kongregācijā Īrijā un tika nosūtīta noviciātā uz Indiju. Tur, saskaroties ar neiedomājamu cilvēku nabadzību, viņa saprata, ka Dievs viņu aicina savu dzīvi veltīt visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem. 1950. gadā Māte Terēze nodibināja Žēlsirdības misionāru kongregāciju un drīz vien visā pasaulē kļuva pazīstama ar žēlsirdības darbiem, nesavtīgi kalpojot Dievam un nabadzīgākajiem Kalkutas iedzīvotājiem. Svētā atstāja šo pasauli 1997. gada 5. septembrī. Mātes Terēzes piemiņa un tuvākmīlestības piemērs tiek godināts ne tikai kristiešu, bet arī hinduistu, musulmaņu un citu ticīgo vidū.
Mātes Terēzes kanonizācija tika uzsākta nepilnus divus gadus pēc viņas nāves, kad Kalkutas arhibīskaps, monsinjors Henrijs D’Souza lūdza pāvestu Jāni Pāvilu II atcelt piecu gadu gaidīšanas periodu, kas nepieciešams, lai uzsāktu beatifikācijas un kanonizācijas procesu. 1999. gada 9. martā tēvs Braiens Kolodijčuks M.C. tika nozīmēts par Mātes Terēzes kanonizācijas procesa virzītāju, un tika uzsākta procesa pirmā sesija. Otrās sesijas ietvaros tika savākti dokumenti 35 000 lapu apmērā, kā arī 2002. gada decembrī tika apstiprināta indietes Monikas Besras brīnumainā dziedināšana no vēža, nēsājot medaljonu ar Mātes Terēzes attēlu. Monikas dziedināšana notika Mātes Terēzes pirmajā nāves gadadienā. Māte Terēze tika beatificēta Sv. Pētera laukumā 2003. gada 19. oktobrī.
2015. gada decembrī starp daudzajām žēlastībām, ko ticīgie ir saņēmuši ar Žēlsirdības misionāru kongregācijas dibinātājas aizbildniecību, tika apstiprināts arī otrs brīnumainās dziedināšanas gadījums – 2008. gadā brazīlietis Marsilio Hadads Andrino, kurš dzīvo Santosas diecēzē, lūdzoties Mātes Terēzes aizbildniecību, negaidīti tika dziedināts no smadzeņu vēža pēdējā stadijā.
LRKB IC
