Septembra vidū aptuveni 40 “Caritas Latvija” brīvprātīgie no dažādām Latvijas pilsētām pulcējās Ķīpsalā, māsu kalpoņu klosterī, lai kopā atklātu jauno “Caritas” sezonu. Kopumā bija brīvprātīgie no 13 “Caritas” grupām, kā arī cilvēki no citām draudzēm, kurās “Caritas” grupas vēl nav izveidojušās.
Kā pastāstīja “Caritas Latvija” biroja vadītāja Egita Volinska, šoreiz teorētisku lekciju nebija, bet brīvprātīgie varēja piedalīties grupu darbā, kuru vadīja biedrības “Go beyond” pārstāvji. “Go beyond” ir jauniešu attīstības programma, kurā tās dalībnieki tiek iedrošināti pārsniegt savu līdzšinējo spēju robežas, attīstot personības raksturu, sociālās prasmes un pilnveidojot darba kultūru. Biedrības jaunieši ir iesaistījušies “Caritas Latvija” brīvprātīgo trenēšanā.
Grupās tika domāts un diskutēts par organizācijas misijas, vīzijas, vērtību un principu iedzīvināšanu un iesakņošanu tās darbībā. Dalībnieki dalījās brīnišķīgos stāstos par to, kā misija izpaužas viņu dzīvē, palīdzot dažādām sociāli atstumtām sabiedrības grupām. Tika noskaidrots, kāpēc katrai organizācijai ir nozīmīga vīzija un kādu to redz tieši “Caritas” pārstāvji. Visbeidzot tika pārrunātas “Caritas” vērtības un darbības principi, aprakstot konkrētus rīcības piemērus, kuros tiem būtu jāparādās ikdienas rīcībās un lēmumos. Diena pagāja ļoti radošā atmosfērā un dzīvā dialogā, kas ļāva vienam otru iepazīt labāk, vienoties par kopīgo, lai veidotu veiksmīgu sadarbību turpmāk.
Brīvprātīgos uzrunāja arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Savā uzrunā viņš vispirms pievērsās bauslim par tuvākmīlestību, uzsverot, ka tuvākais jāmīl “kā sevi pašu”: “Problēma pastāv tajā, ka, ja mums nav mīlestības pret sevi evaņģēliskajā nozīmē, tad mūsu mīlestība pret tuvāko ir izkropļota. Ja cilvēkam nav šīs mīlestības pret sevi, kas ir pareizi izprasta, tad viņš padara otru par savu īpašumu un uzspiež savu. Svarīgi ir dot otram cilvēkam brīvību. Ļoti daudzu problēmu iemesls cilvēku savstarpējās attiecībās ir, ka mēs gaidām no otra perfektu, pilnīgu mīlestību. Tādu, kādu mums ir spējīgs dot tikai Dievs. Un mēs viņu nesaņemam, jo cilvēciska mīlestība vienmēr ir nepilnīga.”
Pēc tam, pievēršoties “Caritas” darbam, bīskaps sacīja, ka “ja draudze nodarbojas ar žēlsirdības darbiem, tas veicina draudzes izaugsmi, žēlsirdības misijas nesēju izaugsmi, kā arī ir kā evaņģelizācijas misijas izpausme Baznīcā. Mēs visi labi zinām, ka Baznīca nepastāv pati priekš sevis. Jēzus dibināja Baznīcu ar vienu mērķi – lai tā izplata Dieva valstību šeit uz zemes, lai tā sludina Evaņģēliju. Evaņģēlija garu var nest sludinot, lūdzoties, kā arī caur žēlsirdības darbiem, caur praktisko tuvāk mīlestību. Līdz ar to jūs esat šajā misijā. To es to jums saku kā bīskaps – jūs esat draudzes ļoti būtiska misijas sastāvdaļa!”
Uzrunas noslēgumā Z. Stankevičs vēlreiz atgādināja, ka svarīgi kalpošanā neaizmirst šo “kā sevi pašu”. Tāpat viņš sacīja, ka kalpošanā ir svarīgi apzināties, ka “Caritas Latvija” ir lielākas struktūras sastāvdaļa, ka “Caritas” grupas ir būtiska draudzes sastāvdaļa, kā arī ne tikai pievērsties kalpošanai citiem, bet neaizmirst savu dvēseli, gādājot “par savas motivācijas atjaunošanu, lai atjaunojas garīgais spēks”.
LRKB IC; “Caritas Latvija”
