Turpinot iepazīstināt lasītājus ar Vatikāna II koncila dokumentu latviešu izdevumu, šoreiz par koncila aktualitāti musdienu Latvijā stāsta Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta profesors priesteris Andris Marija Jerumanis.
Kāda ir koncila dokumentu aktualitāte Latvijā šodien?
Vispirms šie dokumenti liek mums labāk apzināties, ka piederam lielākai kristīgai kopienai nekā tai ko mēs redzam Latvijā. Kristus Baznīca ir katoliska, kas tulkojumā nozīme vispārēja, universāla. Tie mums palīdz pieaugt izpratnē par to, kas ir Baznīca: kristietis, kas domā tikai par sevi un savu personīgo dvēseles saikni ar Dievu, nav vēl līdz galam sapratis, ka kristīgās identitātes pilnība nav iespējama bez piederības Baznīcai. Mēs piederam un veidojam Kristus „miesu“ šeit virs zemes, tāpēc katrs tās loceklis nevar domāt tikai par sevi un darboties nesaistīti ar citiem.
Koncila dokumentu tulkojums latviešu valodā savā veidā apliecina mūsu vēmi parādīt saistību starp Baznīcu Latvijā un universālo Baznīcu. Šajā Koncilā līdz ar bīskapiem no visas pasaules piedalījās arī Latvijas bīskapi, lai kopā spriestu par to, kā nodot tālāk Kristus vēsti mūsdienu pasaulē, kas tik strauji attīstās un mainās. Koncila dokumenti mums palīdzēs labāk saprast, ka kristīgo vēsti nav iespējams pilnībā piedzīvot, atraujoties no mūsu saknēm, no Tradīcijas.
Vai tiešām tie vēl joprojām ir aktuāli un kāpēc?
Bieži vien mēs neapzināmies, ka Koncila teksti bija domāti, lai tie vadītu visu Baznīcu nākotnē, un, ka daudzi teksti ir bijuši pravietiski un joprojām palīdz izgaismot mūsu uzdevumu pasaulē. Koncila tēvi apzinājās, ka kristieši nevar dzīvot ar „ielenkuma mentalitāti“ vai „nosodoši vicināt pirkstu“ kā tas bija vērojams, arvien vairāk saskaroties ar moderno laikmetu un īpaši ar franču revolūciju, kas izmainīja izpratni par Baznīcas un valsts attiecībām, izstumjot Baznīcu no publiskās telpas.
Tieši šodien pēc Padomju Savienības sabrukšanas un neatkarības atgūšanas Baznīca Latvijā sastopas ar jaunu sabiedrības attīstības modeli, kas prasa mainīt domāšanas veidu. Atgūtā brīvība pieprasa jaunu atbildības izpratni. Rietumu domāšanas telpā tiek augstu vērtēta brīvības ideja un demokrātiskā pieeja problēmu risināšanā, kas paredz kritiskās spriestspējas nepieciešamību, lai argumentētu pret pozīciju, kas balstās tikai uz autoritāti. Ienākot šajā telpā, kristiešiem ir svarīgi pārdomāt, kā turpināt dod atbildes visiem tiem, kas prasa, kāpēc mēs sludinām Kristus vēsti un domājam, ka tā palīdz celt humānāku sabiedrību un var būt ieguvums visiem cilvēkiem. Tieši par to domāja Koncila tēvi pirms piecdesmit gadiem un mēs varam smelties no viņu gudrības, ko uzskatām par Svētā Gara iedvesmotu. Tāpēc arī Koncils ir aktuāls vēl šodien.
Ko vērtīgu iegūs katoļi, Baznīca un arī varbūt sabiedrība kopumā, ja iepazīsies ar dokumentu saturu?
Lasot Koncila dokumentus, katoļi labāk sapratīs, kas viņi ir. Šādā atjaunotā identitātes apziņā ar lielāku skaidrību iezīmēsies patiesība par to, ka katrs kristietis ir aicināts uz svētumu, kā to pasvītro viens no Koncila pamatdokumentiem Lumen Gentium, un ka kristieši ir aicināti sekot Kristum radikālā veidā, atmetot minimālisma mentalitāti, kas ierobežo kristieša rīcību līdz mazumam – dari tikai pašu nepieciešamo, lai negrēkotu. Tādējādi tiek aizmirsta Kalna sprediķa mācība, kas aicina sekot Kristum pa žēlsirdības ceļu, vadoties pēc mīlestības pilnības, kura nepieļauj samierināties ar esošo situāciju, bet prasa aizvien vairāk iekļaut savu dzīvi Dieva mīlestības dinamismā, Svētā Gara dinamismā. Tikai tā ir iespējams kļūt par ticamiem Kristus lieciniekiem šeit Latvijā, kur sabiedrība ir piedzīvojusi tik daudz politiskus un kultūras satricinājumus un vēl daudz tādu ir jāpiedzīvo nākotnē globālajā pasaulē. Koncila dokumenti kristiešiem Latvijā atgādinās, ka viņiem ir jāmācās būt par tilta cēlājiem, kas spēj ne vien polemizēt, bet arī veidot konstruktīvas attiecības ar citādi domājošiem jeb, kā to sauca pāvests Pāvils VI, attīstīt „atpestīšanas dialogu“ ar jebkuru cilvēku. Šis „atpestīšanas dialogs“ paredz pilnīgu atvērtību gan uz mūsu pašu un citām kristiešu kopienām, gan citu reliģiju cilvēkiem, neizslēdzot arī tos, kuriem ir grūti ticēt. Ienest pasaulē un šeit Latvijā Kalna mācības loģiku ? tas ir vislielākais kristiešu uzdevums, kas raksturo viņu īpašo pienesumu sabiedrībā. Tas nozīmē, sekot Kristus mīlestības paraugam pret katru cilvēku un Viņa piedošanas gara virzībai. Tas nozīmē parādīt izlīgšanas ceļu problēmu risināšanā, uzskatīt cilvēka cieņu par cilvēcisko attiecību mēru, tādējādi veidojot sabiedrību, kurā cilvēki nesabradā, bet respektē viens otru. Tikai šādā sabiedrībā cilvēks var augt un attīstīties, nekrītot izmisumā un raugoties nākotnē ar cerību, kā to izklāsta dokuments Gaudium et Spes. (Prieks un Cerība)
Kas ir auditorija, kurai šāda veida materiāls varētu noderēt, kāpēc?
Katrs cilvēks, kas meklē vadlīnijas, lai labāk izprastu savu kristīgo ceļu, atradīs Koncila tekstos domas, kas apgaismos viņa prātu un sirdi. Īpaši konsekrētie kristieši, katehēti, semināristi, teoloģijas un filozofijas studenti, priesteri varēs labāk izprast ticības pamatus mūsdienu pasaulē, lasot Koncila tekstus latviešu valodā. Tas dos viņiem jaunu impulsu atgriezties pie pamatiem, lai labāk saprastu ticības saņemto dāvanu un Baznīcas mācību. Tāpat katrs, kas vēlas saprast kā domā katoļi, šajos dokumentos atradīs labu izskaidrojumu tam, kas ir būtisks katoliskai Baznīcai, lai tā veicinātu tuvināšanos starp kristīgajām konfesijām Latvijā.
Kā dokumentos iekļauto vēsti pēc tam īstenot ne tikai savā dzīvē, bet varbūt arī visas mūsu valsts Baznīcas un sabiedrības ietvaros kopumā?
Lai īstenotu Koncila bagātību mūsu dzīvē, ir jākļūst pazemīgiem un jāatmet augstprātīgo nostāju, pēc kuras mēs bieži vien vadāmies, uzskatot, ka mēs jau visu zinām, ka mums vairs nekas nav jāmācās un ka varam samierināties ar mūsu katehisma līmeņa zināšanām vai ar kādās privātās atklāsmes grāmatas tekstu, kura vērtība tiek absolutizēta. Īstenot Koncila mācību nozīmē no jauna pievērsties Svētajiem Rakstiem kā teoloģijas un mūsu garīgās dzīves pamatam, kā to aicina darīt Koncila tēvi. Ir jāatmet doma, ka varam būt pilnīgi kristieši, neatverot mūsu sirdsapziņu Baznīcai ? sakot ‘jā’ Kristum un ‘nē’ Baznīcai.
Lai īstenotu Vatikāna II koncila mācību Latvijas kristiešu vidū, ir jāapzinās, ka Kristus mūs aicina uz vienotību, neskatoties uz pagātnes brūcēm. Mēs tiekam aicināti īstenot garīgo ekumenismu, vispirms meklējot to, kas mūs vieno un atsakoties notā, kas mūs šķir. Šajā ceļā uz vienotību ir svarīgi būt žēlsirdīgiem un pacietīgiem vienam pret otru, izvairīties no sterilas polemikas, meklēt patiesību mīlestībā un būt arī paškritiskiem, daloties ar savām atziņām.
Visas Latvijas sabiedrības mērogā labākais veids kā pievilkt pie Kristus visus labas gribas cilvēkus ir pāvesta Franciska ierādītais žēlsirdības ceļš. Tāpat Svētās Terēzes no Kalkutas dzīves un kalpojuma piemērs ir spēcīgs apliecinājums pāvesta Franciska evaņģelizācijas ceļa pareizībai, nav vājuma vai relatīvisma izpausme. Gluži pretēji, tas kristiešu dzīves centrā liek Dieva vārda iemiesošanos, lai varētu pievilkt cilvēkus Kristus labajai vēstij, neuzspiežot to un respektējot otra cilvēka sirdsapziņas brīvību. Koncils palīdz saprast katram ticīgam cilvēkam, ka fundamentālisms nav pareizais ceļš. Tas noved pie nemitīgiem strīdiem, varmācības. Tas neveicina mieru un laika gaitā izraisa sabiedrības pretreakciju ? sekularizāciju, kas izpaužas vēlmē dzīvot un domāt bez reliģijas. Kristus pievelk pie labās vēsts, nekad to neuzspiežot. Viņš pacietīgi gaida grēcinieku, kad tas atgriezīsies mājās. Tāds ceļš mums ir ejams, lai aizstāvētu cilvēka cieņu, viņa dzīves vērtību no ieņemšanas brīža līdz mūža beigām, lai aizstāvētu ģimenes unikālo vērtību un īpaši nabadzīgākos, visus tos kas cieš, kuriem nav māju. Tāds ceļš mums ir ejams visās sabiedrības jomās, lai pareizā veidā aizstāvētu kristīgās vērtības, nesekojot naida loģikai. Esam aicināti drīzāk ar pārliecināšanas, nevis agresivitātes spēku piesaistīt cilvēkus Latvijā vērtībām, kas mums ir dārgas, paņemot no viņiem to, kas ir cēls un labs. “Kvalitāte,” ko izstaro pazemīgs un žēlsirdīgs svētums spēj pievilkt, bet meli ?šķeļ un atstumj. Arī Tezē kustība ir spilgts piemērs tam, kā izlīgstot ar sevi, ar Dievu, ar citiem un ar dabu esam spējīgi kļūt par zemes sāli.
Koncils atgādina, ka kristiešiem ir pienākums būt politiski aktīviem, bet atbildība pret citiem pieprasa, lai politika tiktu izprasta kā kalpojums, kas veicinātu kopīgo labumu. Šodien Latvijas situācijā, tas ir aicinājums kristiešiem iet balsot pēc savas sirds apziņas, ko apgaismo Evaņģēlijs un arī Baznīcas sociālā mācība. Kristiešu uzdevums ir domāt par saviem tuvākajiem, lai viņiem nodrošinātu labāku nākotni, ievēlot godīgus cilvēkus, kuri mīl Latviju un rūpējas par tās iedzīvotājiem, ne tikai ekonomiskajā līmenī, bet arī vērtību aspektā. Nerūpēties par tiem, kuriem mēs uzticam vadīt sabiedrību ir bezatbildīgi un nekristīgi. Latvijai ir iespējama cerības un cilvēcības pilna nākotne, ja vien kristieši nestāvēs malā un nemazgās rokas kā Pilāts, kurš prasīja Jēzum, kas ir patiesība. Koncils mums atgādina par visu laju pienākumu sabiedrības veidošanā.
Ilze Heina
