Sestdien, 10. decembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē tika atvērts Vatikāna II koncila dokumentu izdevums latviešu valodā. Jautājumus par to, kāpēc dokumentu izdošana latviešu valodā ir tik būtiska, kam tie būs interesanti un kā tos lietot, katolis.lv uzdeva vairākiem ekspertiem, kas bija iesaistīti koncila dokumentu izdevuma sagatavošanā latviešu valodā. Kā pirmo piedāvājam sarunu ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.
Kāpēc ir svarīgi, ka dokumenti tagad ir pieejami latviešu valodā?
Vatikāna II koncils nav zaudējis savu aktualitāti. Tas ir izrādījies pravietisks, jo koncila pamatlīnija vislabāk atbilst mūsdienu pasaules izaicinājumiem, jo Evaņģēlija vēsti ir jāizsaka katram laikmetam piemērotā valodā. Un katrā laikmetā ir jāsaliek savi akcenti. Vispirms pāvests un tad koncila tēvi, redzot procesus, kas notiek pasaulē, saprata, ka vajag pārlikt akcentus un pārformulēt Labo vēsti mūsdienu apstākļiem. Tomēr pirmajā posmā pēc koncila diemžēl bija divu veidu atkāpes no koncila līnijas. Bija tādi, kas koncilu nepieņēma un uzskatīja, ka ticība jāturpina izteikt vecajās formās, ka nav jāatveras dialogam ar pasauli, kas ir bezperspektīvs virziens.
Otri savukārt teica – mums jāturpina koncila virziens, bet jāiet vēl tālāk. Viņi atzina, ka jābūt uzticīgiem koncila garam, bet to garu interpretēja tādā veidā, ka atkāpās no koncila burta, no tā, kas rakstīts dokumentos. Un tas noveda pie milzīgiem postījumiem, it sevišķi Rietumeiropā. Mēs esam labā situācijā, jo varam atskatīties uz pirmo gadu desmitu perturbācijām un koncila dokumentu greizajām interpretācijām, redzēt, kas bija kļūdains. Toreizējais kardināls Jozefs Racingers, vēl būdams Ticības doktrīnas kongregācijas prefekts, kā arī pēc tam, būdams pāvests, teica, ka jābūt uzticīgiem koncilam, jo tas ir būtiskākais Baznīcas atjaunotnes instruments.
Kas, jūsuprāt, ir tie cilvēki, kuriem būtu interesanti lasīt koncila dokumentus un kāpēc?
Tie domāti vispirms bīskapiem, garīdzniekiem, Rīgas Augstākā reliģijas institūta studentiem, katehētiem, tiem, kas ir iesaistījušies kalpošanā Baznīcā un kurus interesē kaut kas vairāk nekā mazajā katehismā. Bet jābrīdina, ka dokumenti ir uzrakstīti diezgan tehniskā valodā. Tur ir milzīgas dārgumu raktuves, bet, lai tiktu līdz zeltam vai dimantiem, ir jāierokas diezgan dziļi. Bez priekšzināšanām būs grūti uztver vēstījumu.
Pats izlasīju koncila dokumentus no A līdz Z 80. gados man toreiz pieejamā valodā. Tā nav viegla lasāmviela. Bet svarīgi, lai šie dokumenti ieskicē virzienus, paver ceļus. Koncils atvēra Baznīcu uz dialogu, jo pirmo koncila jautājumu var noformulēt tā: Baznīca uzdeva sev jautājumu, kas viņa ir. Apcerēja savu identitāti. Netika radīta viena definīcija. Baznīca – kas tu esi – dialogā pati ar sevi, ar citiem kristiešiem, kas ir jau otrais dialoga līmenis. Tas jau ir dekrēts par ekumenismu. Pēc tam ir dialogs ar citām reliģijām – deklarācija par attieksmi pret nekristīgām reliģijām, atzīstot pozitīvo, kas tajās ir, bet tai pat laikā nezaudējot savu identitāti. Visbeidzot pastorālā konstitūcija “Gaudium et spes” (Prieks un cerība), kur ir atvēršanās uz dialogu ar pasauli, novērtējot labo, kas ir pasaulē, ienesot kristīgo vēsti. Tur ir dažādi dialoga līmeņi un Baznīcas sevis apzināšanās padziļināšana.
Šos tekstus var izmantot kā meditācijas un lūgšanas tekstus. Piemēram breviārā lasījumu stundā pirmais teksts ir no Svētajiem Rakstiem, bet otrs – visbiežāk svēto teksti, bet diezgan bieži arī Vatikāna II koncila fragmenti. Tas teksts ir lasāms nevis kā piedzīvojumu romāns. Tas ir teksts garīgās izpratnes padziļināšanai par Baznīcas misiju mūsdienu pasaulē, par to, kā garīgumu ienest mūsdienu pasaulē.
Kāds ir jūsu ieteikums lasītājiem,kā dokumentus lasīt?
Būtu labi izlasīt ievadus. Es pirmo reizi lasīju no sākuma līdz beigām, bet ik pēc laika arī šodien nākas ieskatīties dokumentos. Piemēram, ja ir kaut kas par ekumenisma jautājumiem, tad jāver vaļā dekrēts par ekumenismu, ja par Dieva vārdu – “Dei Verbum”. Tomēr vislabāk tiešām sākumā izlasīt kādu rakstu ar vispārīgu ieskatu koncila vēsturē un dokumentos.
Bet nekas nevar atsvērt individuālo taku – lasīt iedziļinoties un vislabāk lūgšanas garā, jo ir svarīgi nesākt saskatīt dokumentos to, kā tur nav, vai piedēvēt savu saturu. Svarīgi ir turēties pie autentiskā satura.
Kāds, jūsuprāt, būs guvums dokumentu lasītājiem un varbūt Baznīcai Latvijā kopumā?
Ja uztver autentisko koncila garu, tas tevi apbruņo dialogam ar mūsdienu pasauli, palīdz īstenot dzīvostspējīgu garīgumu mūsdienu apstākļos, kļūt par kristieti mūsdienu pasaulē. Jo lielais izaicinājums ir sabalansēt jauno ar veco. Saglabājot kodolu, Evaņģēlija vēsts sāli, ietērpt jaunās skaņās. Apģērbt to pēc mūsdienu modes, mūsdienu kultūras prasībām, padarīt saprotamu mūsdienu cilvēkam, nezaudējot kristīgo identitāti. Visdrošākais ceļš, kā teica svētais Ignācijs, ir – sentire cum Ecclesia. Tas nozīmē pašiem lasīt dokumentus, bet tad skatīties arī šo dokumentu Baznīcas atzītu autoru interpretāciju. Pirmkārt, tie ir pāvesti un tie, kuriem viņi ir uzticējuši runāt viņu vārdā. Dokumenti palīdzēs atjaunoties Baznīcai Latvijā. Es aicinu arī citu konfesiju kristiešus iepazīties ar dokumentiem, jo izaicinājumi mums visiem ir kopīgi. Tur atrodas atslēgas, kas bija aktuālas un ir aktuālas vēl šodien, un mēs visi cīnāmies ar līdzīgām problēmām.
Ilze Heina
