Šā gada 2. decembrī Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku ordeņa (OESSH) nodaļa Latvijā klusā, ģimeniskā noskaņā svinēja savas pastāvēšanas divu gadu jubileju. Svinības sākās ar Svēto Misi Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas torņa kapelā, kuru celebrēja ordeņa lielais priors arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un koncelebrēja ordeņa bruņinieks priesteris Andrejs Mediņš. Svētās Mises sākumā tika iesvētīts ordeņa Latvijas nodaļas karogs, uz kura baltā auduma attēlotais Jeruzalemes krusts vienmēr atgādina par piecām Kunga brūcēm, Viņa nāvi un augšāmcelšanos.
Homīlijā arhibīskaps domu virzīja it kā apgrieztā kārtībā, vispirms pievēršoties dienas Evaņģēlija lasījumam par diviem aklajiem, kurus Jēzus izdziedina un piekodina: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt”. Viņš pievērsa Svētās Mises dalībnieku uzmanību apstāklim, ka Jēzus šajā reizē ir aizliedzis izdziedinātajiem runāt par notikušo brīnumu. Kāpēc? Vienmēr Jēzus tā nerīkojas – citu Viņš pat aicina liecināt, samarietei pie akas nedod nekādus norādījums, bet viņa pati liecina par tikšanos ar Jēzu, un augļi ir labi. Kādu citu izdziedināto Kungs aicina iet un “negrēkot vairs”, lai tam nenotiek kas ļaunāks. Tātad, kā secināja arhibīskaps, Mateja evaņģēlijā minētajiem cilvēkiem ir bijušas kādas problēmas viņu iekšienē, sirdī, viņu iekšējā redze vēl nav bijusi skaidra, un Kungs zināja, ka augļi nebūs labi.
Pievēršoties pirmajam lasījumam, arhibīskaps veda klausītāju sirdis un prātus ceļā uz gaismu, uz laiku, kad “smējēju vairs nebūs un iznīcināti būs visi, kas dzinās pēc ļaunuma”. Viņa uzruna nedeva gatavas atbildes, bet mudināja ieiet klusumā un savas sirds mājoklī, lai uzdotu sev šo jautājumu – vai manas gara acis ir atvērtas un vai redzu gaismu? Vai mana liecība būs ticama un tai būs labi augļi?
Pēc Svētās Mises svinības noslēdzās ar kopīgu maltīti jau ierastajā un iemīļotajā Svētās Ģimenes mājā, kur īpašu siltumu un prieku ienesa arhibīskapa klātbūtne. Rāmais sarunu tecējums apstājās gan pie ordeņa nodaļas rašanās vēstures un šīs visai senās ieceres īstenošanos pirms diviem gadiem, kā arī tapa nākotnes ieceres, vienmēr paturot prātā ordeņa devīzi “Deus lo vult” (Tāda ir Dieva griba), kura visus mūsu nodomus uztic Viņa apredzībai.
Stella Jurgena
