Pirmdien, 12. decembrī, Romā 84 gadu vecumā mūžībā aizgājis Personālās prelatūras “Opus Dei” vadītājs bīskaps Havjērs Ečevarija. Bēru dievkalpojums notiks ceturtdien, 15. decembrī, pl. 20 pēc Latvijas laika, un tam varēs sekot tiešsaistē mājaslapā: www.opusdei.org/live. Savukārt pirmdien, 19. decembrī, pl. 18.30 Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks Svētā Mise, kurā tiks aizlūgts par mūžībā aizgājušā bīskapa dvēseli.
Ečevarija ir dzimis 1932. gadā 14. jūnijā Madridē. Tur iepazinis svēto Hosemariju Eskrivu de Balagera, “Opus Dei” dibinātāju. No 1953. līdz 1975. gadam bijis viņa personīgais sekretārs. 1955. gada 7. augustā iesvētīts par priesteri. 1994. gada 20. aprīlī bīskaps Ečevarija tika ievēlēts par Personālās prelatūras “Opus Dei” prelātu. 1995. gada 6. janvārī pāvests Jānis Pāvils II konsekrēja viņu par bīskapu.
Kā stāsta “Opus Dei” pārstāvji Latvijā, bīskaps bijis cieši saistīts arī ar mūsu valsti. Viņš bija tas, kurš 2004. gadā nolēma uzsākt “Opus Dei” apustulisko darbu Latvijā. 2004. gada maija beigās viņš uzaicināja pie sevis uz Romu tos, kas gatavojās doties uz Latviju, lai nodotu savu un citu “Opus Dei” locekļu pieredzi par svarīgām lietām, kas jāņem vērā, uzsākot darbu jaunā valstī. Viņš uzsvēra nepieciešamību “kalpot Baznīcai tā, kā Baznīca vēlas, lai tai kalpotu”. “Prelāts mūs mudināja daudz mācīties no Latvijas tautas, kas saglabāja stipru ticību pārbaudījumos padomju laikā un no kuras cēlušies tik daudz mocekļu ticības vajāšanu dēļ. Viņš arī rosināja atklāt un pieņemt visu to labo, kas ir Latvijas kultūrā un sabiedrībā, un censties kalpot Latvijas tautai ar savu profesionālo darbu, svētdarot to, t.i., veicot to ar lielu profesionālo kompetenci un aiz mīlestības pret Dievu,” skaidro “Opus Dei” pārstāvis Manuels Fernandezs.
Pirmie “Opus Dei” locekļi pastāvīgo apustulisko darbu Latvijā uzsāka 2004. gada 25. jūnijā. Dažas nedēļas pēc tam, 28. jūlijā, Ečevarija ieradās Rīgā, lai satiktos ar saviem bērniem, uzmundrinātu viņus un pārliecinātos, ka viss iet uz priekšu. M. Fernandezs atminas: “Viņš arī ar humoru mums pajautāja, vai mēs jau savā starpā runājam latviski, un uzmundrināja mūs veltīt nepieciešamo laiku mums pilnīgi jaunas valsts valodas apguvei, jo tā ir cieņas izpausme pret Latvijas valsti un neaizstājams apustuliskā darba līdzeklis.”
Ečevarija vēlreiz apmeklēja Latviju 2005. gada februārī un ļoti regulāri sagaidīja ziņas par apustulisko darbu. Abas reizes, uzturoties Latvijā, viņš satikās ar kardinālu Jāni Pujatu, kā arī pavadīja laiku lūgšanā gan Jēkaba katedrālē, gan adorācijas kapelā, gan Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā.
LRKB IC
