Rakstura izglītības programma Rīgas Katoļu ģimnāzijā

2016. gada septembrī Rīgas Katoļu ģimnāzija uzsāka rakstura izglītības programmas aprobāciju. Doma par šādas programmas izveidi tika auklēta ļoti ilgi. Vērtībizglītības jomā darbojos kopš 1990. gada, kad pirmo reizi radās iespēja vispārizglītojošajās skolās svinēt Ziemassvētkus kristīgajā tradīcijā. Sekoja iespēja mācīt kristīgo mācību vispārizglītojošajās skolās, ko jau 25 gadu garumā daru Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Tā bija lieliska iespēja pēc 50 gadu ilga pārtraukuma nest kristīgās vērtības skolā. Tam, protams, bija nepieciešams iegūt atbilstīgu izglītību, un es arī visu šo laiku esmu mācījusies gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Lai gūtās zināšanas un pieredzi nodotu citiem skolotājiem, iesaistījos darbā Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kur jau daudzus gadus docēju disciplīnu „Reliģijas pedagoģija”. Organizēju arī pedagogu profesionālās pilnveides tālākizglītības kursus, kur īpaši lielu interesi un atzinību izpelnījās kurss „Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošajās skolās”, liecinot par skolotāju ieinteresētību vērtībizglītībā.

Veidojot šo kursu programmu, pirmo reizi sastapos ar jēdzienu „rakstura izglītība”. Īpaši spēcīgu impulsu rakstura izglītības virzienā deva Džeimsa Deivisona Hantera (James Davison Hunter)[1] grāmata „Rakstura nāve. Morālā izglītība laikmetā viņpus labā un ļaunā”.[2] Plašu pētījumu rezultātā autors savā grāmatā izsaka nopietnu spriedumu: „Raksturs ir miris. Tā laiks ir pagājis. Notiek dziļa morālās kultūras transformācija, kura rada nozīmīgas konsekvences jauniešu socializācijā.”[3] Viņš runā nevis par krīzi morālās izglītības laukā, norādot, ka tā ir sākusies jau pirms 200 gadiem, bet gan par dziļu morālās kultūras transformāciju, kas izraisa nozīmīgas izmaiņas jauniešu morālajā socializācijā. Autors norāda, ka esam kultūra, kura ir aizgājusi viņpus labā un ļaunā, un tādējādi esam zaudējuši spēju instalēt rakstura apziņu jaunajos cilvēkos. Tas ir sociālo un kultūras izmaiņu rezultāts, kas ir viņpus cilvēka kontroles. Dž. D. Hanters norāda, ka ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas morālās izglītošanas laukā, kur pirmā nepieciešamība ir morālā skaidrība – uzrādīt skaidru robežšķirtni starp labo un ļauno.

Dž. D. Hantera grāmata izraisīja plašu rezonansi ASV, un patlaban ASV morālās izglītības pārvaldes mērķtiecīgi virzās uz to, lai visu štatu programmās ieviestu mācību stundas morālās izglītības attīstīšanai. Amerikā šādu mācību dēvē par rakstura izglītību (character education).[4] Tas nozīmē, ka pārliecinošā vairākumā ASV pilsoņi iestājas par personīgās, sociālās un politiskās morāles atjaunotni, kur liela nozīme ir vispārējai vērtībizglītības ieviešanai skolās.

Iepriekšminēto procesu konsekvences skaidri atklājas situācijā, kad disciplīnas trūkums arī Latvijas skolās jau ilgstoši ir viens no jautājumiem, kas visvairāk uztrauc sabiedrību. Apzinoties un analizējot šo situāciju, nolēmām izstrādāt rakstura izglītības programmu un integrēt to Rīgas Katoļu ģimnāzijas izglītības procesā.

Mēs skaidri apzināmies, kas šis ir ilgtermiņa process un pieprasa lielu spēka, laika un sirds ieguldījumu. Nereti skolotāju auditorijās izskan jautājums: „Kam skolā ir vajadzīga vērtībizglītība, ja ārpusē un virtuālajā pasaulē skolēns nepārtraukti saskaras ar negatīviem un amorāliem paraugiem?” Ja skola ir atzinusi un vienprātīgi pieņēmusi rakstura izglītības centrālo lomu izglītības procesā, tad skolai ir kopīgi vērtību orientieri, tā veicina kopīgas vērtības, kuras nav atkarīgas no skolēna vides ārpus skolas. Vērtību aizstāvēšana vienmēr prasa piepūli un īstermiņā var būt neracionāla un neizdevīga, tomēr tādējādi mēs veidojam vidi, kur citiem šīs vērtības praktizēt kļūst daudz vieglāk.[5] Viss skolā notiekošais ir spēcīgs vēstījums skolēniem. Protams, tam ir nepieciešama visa skolas personāla atbildīga iesaistīšanās un rakstura audzināšanas nozīmīguma atzīšana.

Rakstura izglītības programmas integrācija

Viens no rakstura izglītības aspektiem ir parauga izglītība,[6] kad ar dažādu paraugu starpniecību tiek veidota apziņa par vērtībām. Parauga funkcija ir iedarbināt, iedzīvināt cilvēka potencialitāti – spējas un iespējas, jo paraugs spēj iedvesmot, pārliecināt, stimulēt jaunus sākumus sevī, citos, sabiedrībā.

Cilvēks tādējādi spēj stimulēt inovācijas sevī un investēt pats sevī ar parauga iedvesmojošo spēku.[7] Rakstura izglītība izmanto iedvesmošanas pieeju, kas savā būtībā ir netiešā disciplinēšanas un mācību motivācijas veidošanas metode.

Šī pieeja prasa rakstura izglītībai veltīt centrālo vietu izglītības procesā. Rakstura izglītība nav jāuzskata tikai par vienu skolas atbildības aspektu, bet gan par pamatu visu skolas izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Vērtību izvēle

Vērtību izvēlē balstījāmies uz evaņģēliskajām vērtībām un uz Valsts izglītības satura centra izstrādātajām tikumiskās audzināšanas vadlīnijām. Vadlīnijās paustās vērtības ir pilnīgā saskaņā ar kristīgajām vērtībām: dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība un atbildība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.

Rakstura izglītības programmas integrācijas mērķis

Rīgas Katoļu ģimnāzijā ieviest un īstenot rakstura izglītības programmu, kas mērķtiecīgi, zinātniski, sistēmiski nodrošinātu skolēnu integrālu attīstību (fizisko, kognitīvo, emocionālo, morālo, garīgo un sociālo), teicamu uzvedību, augstus akadēmiskos sasniegumus un aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos sabiedrības un baznīcas dzīvē un darba tirgū.

Uzdevumi:

•nodrošināt iespēju katram skolēnam izkopt tādus tikumus kā cieņa, godīgums, morālā drosme, līdzcietība, prieks, taisnīgums, centība, izpalīdzība, laipnība (2016./2017. m. g.) un gudrība, brīvība un atbildība, mērenība, solidaritāte, pateicība, uzticamība, ticība, cerība, mīlestība (2017./2018. m. g.);

•īstenot pedagogu, vecāku, izglītības darbinieku seminārus par rakstura izglītību;

•nodrošināt rakstura izglītības ieviešanas darba grupas tālākizglītības un pieredzes apmaiņas iespējas;

•popularizēt rakstura izglītības nozīmību. Rīkot starptautisku zinātnisku konferenci par rakstura izglītības (vērtībizglītības) aktualitātēm izglītības procesā pasaulē un Latvijā;

•iesaistīties programmā „Erasmus+” (patlaban esmu sagatavojusi pieteikumu par rakstura izglītību angļu valodā un nosūtījusi to uz Ungārijas pilsētu Edelenu kristīgās skolas direktorei, kura ir ļoti ieinteresēta šajā projektā).

Ieviešanas (aprobācijas) process

Rakstura izglītība veicina reflektējošu un vērtējošu pieeju mācību procesā. Rakstura izglītības integrācijas process ir plānots, vadīts un regulāri vērtēts. Par procesu atbild skolas administrācija.

Ieviešanas (aprobācijas) procesa ilgums – 2 gadi: 2016./2017. m. g. un 2017./2018. m. g.

Programmas aprobācijas procesā ir iesaistīti skolēni, vecāki, pedagogi un viss skolas personāls.

Lai apliecinātu un īstenotu skolas izvirzītās vērtības, katru mēnesi skola izvirza (aktualizē) vienu no tikumiem kā skolas mēneša tēmu. Skolas kapelāns to izsludina Svētās Mises laikā katra mēneša sākumā un ievada skolēnus attiecīgajā mēneša tēmā. Katram mēnesim ir savs aizbildnis – personība, kura ir kā piemērs attiecīgā tikuma izkopšanā (parauga izglītība). Klases stundas laikā skolēni rūpīgi pārdomā mēneša tēmu (tikumu) un to, kā viņi to iedzīvinās (izkops) attiecībās ar klases, skolas biedriem, ģimeni un apkārtējo vidi. Mēneša beigās skolēni izvērtē savu uzvedību mēneša tēmas gaismā (dienasgrāmatas rakstīšana, diskusijas, skolēna saruna ar skolotāju (pieaugušo), vecāko klašu skolēnu u. c.). Izvērtēšana notiek individuāli un klases līmenī. Mēneša tēma tiek atspoguļota skolas un klases vidē (plakāti, informatīvi materiāli stendos).

Informatīva vēstule vecākiem, kurā viņus iepazīstinām ar mēneša vērtību un aicinām pārdomāt, kā šī vērtība tiek iedzīvināta ģimenes ikdienas dzīvē (tiek nosūtīta „E-klasē”). Pašlaik viena skolēna māte ir atsaukusies un piedāvā kopīgi apspriest mēneša aizbildņa kandidatūru.

Mēneša tēma tiek aktualizēta skolas pasākumos: literāri muzikālas pēcpusdienas, erudītu konkursi, eseju konkursi, zīmējumu un rokdarbu izstādes, radošās pēcpusdienas, teatrālas izrādes, skolas talka, uzstāšanās baznīcās un sociālajos centros u. c.

2016./2017. m. g. mēneša vērtība (tikums) tiek integrēta šādos mācību priekšmetos: ticības mācība, literatūra, vēsture, mūzika, vizuālā māksla.

2017./2018. m. g. mēneša vērtība (tikums) tiks integrēta visos mācību priekšmetos.

Paveiktā izvērtējums

Ir daudz jāstrādā, lai skolēni varētu veikt pašvērtējumu atbilstīgi mēneša vērtībai. Ir jāizstrādā atbilstīgas darba lapas pašvērtējuma veikšanai, kā arī citi atbalsta materiāli (piemēram, videofilmiņas visiem vecumposmiem u. c.).

Apzinoties padarīto un nepadarīto, esam pārliecināti par programmas nozīmīgumu un gandarīti par to, ka uzdrīkstējāmies un uzsākām šo procesu bez jebkāda papildu finansējuma. Par to vislielāko pateicību izsaku skolotājiem, kuri nesavtīgi iesaistījās un iesaistās programmas īstenošanā.

Esam gandarīti, ka esam ceļā uz 21. gadsimta izglītību,[8] kur zināšanas, prasmes, raksturs un metamācīšanās savstarpējā mijiedarbībā veido izglītības procesu Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Gribu piebilst, ka rakstura izglītības programmas integrācija izglītības procesā nav kampaņveidīgs un pompozs pasākums, bet gan mērķtiecīgs un neatlaidīgs ikdienas darbs. Mēs esam pārliecināti par šā darba svarīgumu un to, ka šķietami it kā maznozīmīgas parādības un norises rada lielas pārmaiņas cilvēka domāšanā un rīcībā. Tas ir kā atbalsta punkts skolēniem viņu meklējumos pēc labā, jo tā ir mūsu pārliecība – ikvienā mūsu skolēnā ir ilgas pēc labā, skaistā un patiesā.

28. aprīlī plkst. 10.00–16.00 Rīgas Katoļu ģimnāzija organizē konferenci „Rakstura izglītības aktualitātes un tendences pasaulē un Latvijā”, kuras mērķis ir aktualizēt rakstura dimensijas nozīmību 21. gadsimta izglītībā Latvijā. Konference notiks Rīgas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzes namā Ojāra Vācieša ielā 6.

Mēneša tēmas pasākumi un atbildīgais mācību priekšmets

Lolita Ērgle, Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolotāja

Raksts publicēts laikrakstā “Izglītība un Kultūra” Nr.3, 2017. gada 9. februārī