Priestera Miķeļa Krumpāna vārds latviešu ticīgajiem var likties svešs, bet katoļu Baznīcai Igaunijā viņš ir ļoti nozīmīga un svarīga persona. Par to liecina priestera simtgades jubilejai izdotā grāmata igauņu valodā, kurā ir aprakstīta pr. Miķeļa Krumpāna dzīve un kalpojums Tallinas katoļu draudzē, kur viņš nokalpoja 35 gadus, būdams vienīgais katoļu priesteris visā Igaunijā.
M. Krumpāns dzimis 1916. gada 7. novembrī Krāslavas draudzes Adamovas muižā. Audzis daudzbērnu ģimenē – deviņi dēli un trīs meitas. Trīs Krumpānu dēli kļuva priesteri: Jāzeps (dz. 1904), Ludvigs (dz. 1914) un Miķelis. 1938. gadā M. Krumpāns beidza Krāslavas ģimnāziju un tajā pašā gadā iestājās Latvijas Universitātes Katoļu teoloģijas fakultātē, kur studēja tikai divus gadus, jo pēc tam fakultāte tika slēgta. Kad Garīgais seminārs atsāka savu darbību Aglonā, viņš tika atkal uzņemts. M. Krumpānu par priesteri 1944. gada 23. decembrī iesvētīja metropolīts Antonijs Springovičs. Jauniesvētītais priesteris darbojās Nautrēnos un Līvānos. Vēlāk astoņus gadus kalpoja kā prāvests Iršos.
1952. gadā M. Krumpānu pārcēla uz Igauniju, kur viņš bija prāvests Tallinas katoļiem. Samērā ātri viņš apguva igauņu valodu un daudzus gadus bija vienīgais katoļu priesteris Igaunijā.
Pēdējos mūža gados viņš pārcieta vairākas operācijas. 1987. gada 13. jūlijā pie atvērta breviāra pēkšņi pārstāja pukstēt dedzīgā prāvesta vājā sirds. Viņa mirstīgās atliekas guldītas Tallinas kapos. Sēru dievkalpojumu vadīja bīskaps Vilhelms Ņukšs, piedalījās priesteri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī citu konfesiju pārstāvji.
Grāmatas idejas autore ir Mari Jarvi, kura bija pr. M. Krumpāna garīgais bērns. Autori iedvesmoja priestera personība, viņa mīlestība un ticība. Viņš ir bijis brīnišķīgs garīgais tēvs un skolotājs, kurš mācīja cilvēkus par Dievu un vadīja uz pestīšanas ceļa.
Grāmata ir par priestera vecākiem, brāļiem, māsām, par viņa dzīvi Latvijā un Igaunijā. Tajā ir apkopotas arī garīgo bērnu un draudzes cilvēku atmiņas. Pr. M. Krumpāns cilvēku atmiņā ir palicis kā pazemīgs, gudrs un mīlestību dāvājošs draudzes gans. Autore ir pateicīga V. E. arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam, Rīgas Garīgajam semināram, Krāslavas ģimnāzijai un Krāslavas muzejam, īpaši Valdemāram Gekišam, kā arī visiem priestera tuviniekiem par palīdzību grāmatas tapšanā.
Lauris Kārklis
