Pavasara un rudens skolēnu brīvlaika nedēļas strādājošiem vecākiem bieži vien šķiet apgrūtinājums – kā gan savai atvasei palīdzēt lietderīgi pavadīt brīvo laiku? 46 jauniešu vecākiem šajās pavasara brīvdienās par to nebija jāraizējas, jo atbilde bija “Oasis”. Kā norāda organizatori, kalpotāji no Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas, sešas dienas ilgā tikšanās nav vienkārši kristīgā nometne, bet gan tikšanās ar sevi un apkārtējiem ticībā un Dieva mīlestībā.
“I’m singing in the rain[1],” pirms Svētās Mises balsis pie Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīcas iemēģina jaunieši, kas ir ne tikai “Oasis” dalībnieki, bet arī organizatori. Dziesmiņas teksts atspoguļo realitāti – nelielā aplī sastājušies pie baznīcas ieejas, viņi dzied nevis par spīti lietum, bet priecājoties par to. Šie jaunieši jau piekto dienu pavada biedrības “Oasis Latvija” rīkotajā tikšanās reizē, pirmajā šogad, bet skaitot kopumā – astoņpadsmitajā.
“Pirmā “Oasis” tikšanās Latvijā notika Usmā,” 2012. gada garīgo piedzīvojumu atminas Linda Pūdāne. Organizatorus šeit dēvē par animatoriem. Toreiz viņa piedalījās kā dalībniece, bet, pamazām uzņemoties dažādus organizatoru darbus, kļuvusi par pilntiesīgu animatori, kas tieši šajā pavasara nometnē bija galvenā vadītāja. Katru gadu esošie animatori vērtē vecākos, pieredzējušākos dalībniekus, lai piedāvātu viņiem kādus animatora pienākumus. Tas veicinājis organizatoru grupas saglabāšanos un augšanu piecu gadu garumā.
Nemitīga organizatoru pulka palielināšanās rezultāts ir tāds, ka tādējādi paši animatori ir jaunieši. “Mēs uzsveram, ka kalpotājam, animatoram ir jābūt tādam, kas pats izdzīvo ticības dzīvi,” ir pārliecināta Linda. Viņa uzskata, ka tādējādi jauniešiem tiek rādīts piemērs, kā augt ticībā, un Marijas skola ir viens no variantiem, kā to darīt: “”Oasis” ir kā sagatavošanās Marijas skolai. Pamatdoma ir apgūt kristīgos pamatus, mācāmies to, kas ir Baznīca.”
Tā kā programmas grafikus, tēmas atsūta no Ukrainas, vietējo organizatoru ziņā paliek meistarklašu tēmu izvēle. Šajā reizē jauniešiem bija iespēja apgūt pērļošanu, izveidot dāvaniņas, kas tika dāvinātas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas mitinās vietējā veselības centra sociālās aprūpes nodaļā. Linda norāda, ka, viņasprāt, svarīgi ir programmā iekļaut izvēles iespējas, kad jaunieši var izvēlēties – veidot rokdarbus vai sportot.
Tikšanās vieta parasti ir atkarīga no vadītāja, kurš kā atbildīgais tiek izvēlēts no organizatoru komandas loka. Šoreiz tā bija Linda, kas norāda, ka līdz šim vienā un tajā pašā vietā tikšanās vēl nav rīkota. Tādējādi jauniešiem ir iespēja iepazīt dažādas Latvijas vietas.
Notikušās tikšanās tēma šoreiz bijusi grēks, grēksūdze, grēku nožēla. Parasti pa dienu ir divas konferences, uz kurām tiek aicināti dažādi priesteri. Kaut gan “Oasis” galvenais iniciators un atbalstītājs ir priesteris Arnis Maziļevskis, šajā reizē palīdzēja priesteris Juris Skutelis, vakaros sniedzot aizlūgšanas, grēksūdzes iespējas. Taču, tā kā priesteri ir aizņemti, konferences lasīt tiek aicinātas arī klostermāsas, paši animatori. “Tas ir sagatavots materiāls par tēmu, par kuru lasām tādu kā lekciju, ir vēlams izmantot savu liecību,” stāsta Linda un norāda, ka tieši personīgie piemēri jauniešiem labāk paliek atmiņā, un viņi “caur citu ticību iepazīst savu ticību”.
Viskuplākais dalībnieku skaits ir bijis Bebrenē pērnajā vasarā, kad uz tikšanos bija pulcējušies aptuveni 80 dalībnieki. Kopā ar organizatoriem viņu esot bijis pat pāri simtam. Taču dalībnieku skaita augšana nav organizatoru mērķis. “Viens puisis nesen dalījās interesantā atziņā, sakot, ka pirmo reizi ieklausījies un sadzirdējis, ko priesteris Svētajā Misē saka,” Linda gandarījumu par savu kalpojumu sajūt tieši šādās situācijās.
Viņa pastāsta, ka apmeklēt “Oasis” var mudināt arī draudžu prāvesti, organizējot jauniešus kopīgā braukšanā uz nometni: “Vienam pašam braukt dažkārt ir mazliet bail, it īpaši pirmajā reizē.” Labie piemēri tam ir priestera Staņislava Prikuļa (no Šķilbēniem) un priestera Jurija Gorbačevska (no Jelgavas) iniciatīva – pašiem atvest un aizvest jauniešus.
Šoreiz jaunieši bija apmetušies Ilūkstes 1. vidusskolas telpās. Kopējie pasākumi jauniešiem organizēti aktu zālē, kurai blakus kabinetā ierīkots tāds kā animatoru birojs. Uz tāfeles pierakstīti jauniešu vārdi, kas saņēmuši aizrādījumus. “Visgrūtāk ir ievērot naktsmieru,” Linda atzīst, ka nometnē ir arī noteikumi, kas jāievēro. Viņa novērojusi, ka šo piecu gadu laikā ir bijusi dažāda pieredze: ja pirmajās “Oasis” reizēs jaunieši, viņasprāt, bijuši rāmi, jo bijuši “izslāpuši pēc Dieva un garīgajiem jaunatklājumiem”, pēc tam bijušas arī nometnes, kurās animatoriem bijis daudz jāstrādā, lai motivētu jauniešus no izklaidēm pievērsties garīgo vērtību meklējumiem. Pēdējās reizēs, arī šajā pavasara “Oasis” atkal novērojama jauniešu pievēršanās garīgumam, par ko liecinot, piemēram, garās rindas uz grēksūdzi. Vēl jauna tendence jauniešiem ir vēlme izpausties radoši, tādēļ nometnes noslēgumā tiek rīkots talantu vakars.
“Mērķis ir palīdzēt jauniešiem iepazīt Baznīcu, parādot citas tās puses,” skaidro Linda. Tādējādi arī pēc nometnes jaunieši jau savās draudzēs var turpināt meklēt veidus, kā stiprināt savu ticību arī ikdienā. Pieredze liecina, ka to var darīt, piemēram, organizējot lūgšanu grupas, aktīvi apmeklējot citus kristiešu pasākumus, piemēram, Jauniešu dienas.
Artūrs Sukonkins, kurš ir izlaidis tikai trīs “Oasis” nometnes, stāsta, ka šī viņam ir vieta, kur uzlādēties garīgi, lai pēc tam būtu gatavs dažādiem ikdienas izaicinājumiem. Viņš novērtē nometnes atmosfēru un doto iespēju kontaktēties ar atvērtiem un radošiem kristiešiem. Arī Artūrs ir izmēģinājis animatora pienākumus. Pirmajā reizē, kad to apņēmies, viņš gribējis no tā atteikties, bet tad viņa domas mainījis kāds priesteris, kas iedvesmojis ar šādu padomu: “Kalpojot, tu saņem divreiz vairāk. Tu vari to nepamanīt, bet tā tas ir”.
Uzziņai: “Oasis” jeb “Oāze” ir Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas atzars – jauniešiem paredzēts nometņu cikls. Tikšanās jeb nometnes tiek organizētas četras reizes gadā – katrā skolēnu brīvlaiku periodā. Tāpat kā skola, arī “Oasis” ideja nāk no Ukrainas, tās dibinātājs ir tēvs Pjotrs Kurkevičs. “Oasis” nometnes tiek rīkotas arī Polijā un Lielbritānijā, bet vadlīnijas nometņu programmas veidošanai visām valstīm tiek sūtītas no Ukrainas. Nometnes dalībnieki ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem (Latvijā tiek uzņemti arī 19 un 20 gadus veci jaunieši).
Dinija Jemeļjanova
[1] Es dziedu lietū (no angļu val.)
