Konferencē uzsvērs rakstura nozīmi izglītībā

Šo piektdien, 28. aprīlī, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Katoļu ģimnāzija organizē konferenci „Rakstura izglītības aktualitātes un tendences pasaulē un Latvijā”. Tā notiks LU Dabaszinātņu centrā (Jelgavas ielā 1) no plkst. 10 līdz 16. Par tās mērķiem un uzdevumiem, kā arī galvenajiem runātājiem pastāstīja konferences rīkotāja Lolita Ērgle.

Kāpēc šāda konference tiek organizēta? Kā radās ideja?

2016. gada septembrī Rīgas Katoļu ģimnāzija uzsāka Raksturizglītības programmas aprobāciju. Doma par šādas programmas izveidi tika auklēta daudzu gadu garumā, jo kā aktuālākā problēma skolās joprojām ir skolēnu disciplīnas trūkums.

Lūgti raksturot aktuālākās problēmas Latvijas skolās, 52% aptaujas dalībnieku norādīja, ka skolās vissteidzamāk jārisina jautājums par disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Šāds viedoklis tika pausts arī jautājumā par to, ko vissteidzamāk nepieciešams atjaunot vispārizglītojošās skolās.

Tas nozīmē, ka disciplīnu nevar nodrošināt tikai ārējās disciplinēšanas metodes (likumi, nolikumi utt.), līdzās tām nepieciešamas iekšējās disciplinēšanas metodes. Viens no rakstura izglītības aspektiem ir parauga izglītība[1], kad ar dažādu paraugu starpniecību tiek veidota apziņa par vērtībām. Parauga funkcija ir iedarbināt, iedzīvināt cilvēka potencialitāti – spējas un iespējas, jo paraugs spēj iedvesmot, pārliecināt, stimulēt jaunu sākumu sevī, citos, sabiedrībā. Raksturizglītība izmanto iedvesmošanas pieeju, kas savā būtībā ir netiešā disciplinēšanas un skolēnu mācīšanās motivācijas veicināšanas metode.

Īpaši spēcīgu impulsu raksturizglītības virzienā deva Virdžīnijas universitātes socioloģijas un reliģijas studiju profesora Dž. D. Hantera grāmata „Rakstura nāve. Morālā izglītība laikmetā viņpus labā un ļaunā”. Plašu pētījumu rezultātā autors izsaka nopietnu spriedumu “Raksturs ir miris. Tā laiks ir pagājis. Notiek dziļa morālās kultūras transformācija, kas atstāj nozīmīgas konsekvences uz jauniešu socializāciju.”[2] Viņš nerunā par krīzi morālās izglītības laukā, norādot, ka tā jau ir sākusies pirms 200 gadiem, bet gan par morālās kultūras dziļu transformāciju, kas izraisa nozīmīgas izmaiņas jauniešu morālajā socializācijā. Autors norāda, ka esam kultūra, kura ir aizgājusi viņpus labā un ļaunā, un līdz ar to esam zaudējuši spēju instalēt rakstura apziņu jaunajos cilvēkos. Tas ir sociālo un kultūras izmaiņu rezultāts, kas ir viņpus cilvēka kontroles. Hanters norāda, ka ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas morālās izglītošanas laukā, kur pirmā nepieciešamība ir morālā skaidrība – skaidras robežšķirtnes uzrādīšana starp labo un ļauno.

Dž. D. Hantera grāmata izsauca plašu rezonansi ASV un šobrīd ASV morālās izglītības pārvaldes mērķtiecīgi virzās uz to, lai visu štatu programmās ieviestu mācību stundas morālās izglītības attīstīšanai. ASV šādu mācību dēvē par „raksturizglītību” (charachter education[3]). Tas nozīmē, ka pārliecinošā vairākumā ASV pilsoņi iestājas par personīgās, sociālās un politiskās morāles atjaunotni, kur liela nozīme ir vispārējai vērtībizglītības ieviešanai skolās.

Iepriekš minēto procesu konsekvences skaidri atklājas situācijā, kad disciplīnas trūkums arī Latvijas skolās jau ilgstoši ir viens no jautājumiem, kas visvairāk uztrauc sabiedrību.

Apzinoties un analizējot šo situāciju, nonācām pie kopīga secinājuma – izstrādāt un integrēt Rakstura izglītības programmu Rīgas Katoļu ģimnāzijas izglītības procesā.

Konferences mērķis ir aktualizēt rakstura dimensijas nozīmību 21.gs. izglītībā Latvijā.

Kas ir konferences galvenie runātāji? Kāpēc tieši viņi?

Pirmo referātu par tēmu “Zinātniski pētnieciskais skatījums uz rakstura audzināšanu: mīti, izaicinājumi un starptautiskās perspektīvas” sniegs Manuels Fernandezs Dr.paed. Viņš ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātnes institūta direktors un vadošais pētnieks. Viņš šobrīd nodarbojas ar pētījumiem arī rakstura izglītības jomā. Šajā referātā tiks aplūkotas aktuālākās zinātniskās tendences rakstura audzināšanas pētniecībā un praksē, kritiski izvērtējot sabiedrībā un zinātniskajā vidē esošos pieņēmumus par rakstura pētniecības un audzināšanas problēmām. Tiks arī piedāvāts ieskats uz aktuālajiem pētījumiem un publikācijām un esošajiem starptautiskajiem zinātniskajiem tīkliem, kas strādā šajā virzienā.

Otro referātu par tēmu „Raksturizglītības morāli psiholoģiskie aspekti un integrācijas iespējas kompetenču pieejā balstītā izglītības saturā” lasīs Ingrīda Trups-Kalne Dr. psych. No Rīgas Augstākā reliģijas zinātnes institūta (RARZI). Viņa ir iesaistīta „Kompetenču pieejā balstīta mācību satura izstrādes darba grupā”, un viņas doktora disertācijas tēma arī ir saistīta ar rakstura izglītību. I. Trups-Kalnes referāta mērķis ir analizēt morāles psiholoģijas teoriju un aktuālo pētījumu atziņas, kas ir būtiskas morālās kompetences kognitīvo un sociāli intuitīvo aspektu pilnveidei izglītības procesā. Tiks aplūkots, kā rakstura izglītības principi var tikt integrēti kompetenču pieejā balstītā izglītības saturā.

Trešo referātu „Rakstura izglītība skolā” sniegs Lolita Ērgle Mg.paed. no RARZI, kas vairāku gadu garumā organizē pedagogu profesionālās pilnveides kursus morālās audzināšanas jautājumos. Viņa ir arī raksturizglītības programmas autore un vada tās ieviešanu RKĢ. Referātā tiks apskatīts 21. gs. Četru dimensiju izglītības modelis, kuru veido zināšanas, prasmes, raksturs un meta mācīšanās. Tiks aplūkotas skolas iespējas un atbildība skolēna rakstura audzināšanā.

Ceturtā referāta „Rakstura audzināšana ģimenē” autore ir Aušrine Čerņauskiene (Lietuva), kurai ir maģistra grāds biznesa vadība. Savā referātā viņa apskatīs vienkāršus ikdienas soļus bērna rakstura audzināšanā. A. Čerņauskiene aktīvi darbojas projektā „Laulība, izglītība un ģimene” Lietuvā un ārvalstis.

Kas konferences mērķauditorija?

Skolu vadītāji, pedagogi, vecāki, ikviens, kas ir iesaistīts bērnu un jauniešu izglītošanas procesā.

Kas ir raksturizglītība?

Raksturizglītības mērķis ir labs un gudrs cilvēks.

21. gs. izglītību veido:

  • zināšanas – ko es zinu,
  • prasmes – kā es izmantoju to, ko zinu,
  • raksturs – kā es uzvedos, vai to, ko es zinu un protu, izmantoju labajam.

Daži raksturizglītības principi:

  • tavu raksturu nosaka tas, ko tu dari, nevis tas, ko tu saki vai kam tu tici;
  • ikviena tava izvēle nosaka, kāda veida perona tu gribi būt;
  • labs raksturs pieprasa darīt labas lietas, lai arī tas pieprasa risku;
  • nepieņem citu nekārtīgo uzvedību kā standartu, tev ir jārīkojas labāk;
  • tas, ko tu dari, ir svarīgi un viens cilvēks var būt cēlonis lielām pārmaiņām;
  • laba rakstura ieguvums ir tas, ka tu kļūsti labāks un dari šo pasauli labāku kopumā.

LRKB IC


[1] Zagzebski L. (2010) Exemplarist Virtue Theory
[2] Hunter, J.D. (2000). The Death of Character: Moral Education in Age without Good and Evil. New York, Basic Books, 362 pp.
[3] Austruma, S. (2012). Promocijas darbs „Jauniešu vērtības patērētājsabiedrībā Latvijā”. Rēzekne

Dalīties ar rakstu

Saistītie raksti