2017. gada sākumā prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonda valde sanāca kopā, lai izvēlētu jaunos 2016./2017. gada stipendiju pieteikumus un piešķirtu atbalstu aktīviem un daudzsološajiem jaunajiem katoļu studentiem viņu studijās un kalpošanā.
Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendijas saņēma Aleksandra Runde (Liepājas diecēze) un Ineta Zariņa (Rēzeknes-Aglonas diecēze). Par bīskapa Rancāna piemiņas stipendiātēm tika izvēlēta Brigita Meija ((Rēzeknes-Aglonas diecēze) un Laura Leja (Rīgas arhidiecēze).
Lūk, ko stipendiātes stāsta par sevi.
Aleksandra Runde
Esmu no Liepājas, taču no septembra dzīvoju Rīgā, jo studēju Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozares 1. kursā. Māksla mani ir interesējusi vienmēr, es zīmēju un gleznoju jau no mazotnes. Daudzi jautā, kas es būšu un kur strādāšu, kad pabeigšu akadēmiju. Mana atbilde ir – būšu grāmatu ilustrators. Šī profesija apvieno visas manas intereses kopā, jo ilustrators reizē ir arī izgudrotājs, mākslinieks, mūziķis, dabas pētnieks, rakstnieks, matemātiķis, reklāmas speciālists, filozofs utt.
Mana kalpošana baznīcā ir saistīta ar citu manu interesi – tā ir mūzika. Kopš 3 gadu vecuma esmu dziedājusi dažādos koros un ansambļos, bet liels pagrieziena punkts man bija mans pirmais svētceļojums uz Aglonu pirms 6 gadiem. Apziņa, ka varu dziedāt Dievam, mani ļoti atbrīvoja un iedvesmoja, un tā es atradu savu kalpošanu baznīcā. Pēc svētceļojuma es sāku pašmācībā apgūt ģitārspēli. Taču mana lielā mīlestība ir Tezē. Tezē iemācīja man ekumenismu. Liepājā mums lūgšanas notiek ik pēc 2 mēnešiem, katru reizi savā draudzē, konfesijā. Šobrīd Liepājā es esmu atbildīga par muzikālo daļu (sazinos ar mūziķiem, gatavoju nošu materiālu, vadu mēģinājumus). Katru svētdienu ņemu dalību savas draudzes skolā – Liepājas Sv. Dominika draudzē.
Ineta Zariņa
Studēju pedagoģiju Daugavpils Universitātē. Kļūt par skolotāju mani iedvesmoja misionāra gads, kura laikā 3 mēnešus mācījos Ukrainā un tad 9 mēnešus kalpoju Latvijā. Mans kalpojums pārsvarā saistījās ar bērniem un jauniešiem skolās, tiekoties ar viņiem, uzklausot viņus, lasot lekcijas, organizējot pasākumus. Caur viņiem tiku uzrunāta, tāpēc izvēlējos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar darbu skolā. Tā kā man nebija pedagoģiskās izglītības, pēc misionāra gada izvēlējos Daugavpils Universitāti, lai šeit iegūtu skolotāja bakalaura grādu. Šobrīd veiksmīgi studēju 3. kursā.
Es pati nāku no katoļu daudzbērnu ģimenes. No mazotnes gāju uz baznīcu, tomēr personīgi Dievu iepazinu pusaudžu gados un tad manu ticību stiprināja Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola, kurā aktīvi darbojos kopš 2011. gada. Kopš 2016. gada esmu atbildīga par šīs skolas filiāli Gulbenē. Paralēli iesaistos arī draudzes aktivitātēs, proti, lūgšanu grupiņā, slavēšanā, adorācijā, dažādās akcijās. Jau otro gadu svētdienās kopā ar komandu apmeklēju cietumu, kurā vadam Alfa kursus un Bībeles studijas.
Mani ļoti uzrunā svētīgais Pjērs Giorgio Frassati. Viņam pietika laika visam, neskatoties, ka viņš studēja, nodarbojās ar sportu, iesaistījās sabiedrības norisēs, kalpoja nabagiem un vienmēr bija priecīgs. Arī es vēlos dzīvot pilnu dzīvi, izmantojot savu laiku pilnvērtīgi kā šis svētīgais.
Brigita Meija
Esmu Daugavpils Universitātes 2. kursa maģistra studiju programmas “Tulks/Tulkotājs” studente. Pirms tām ieguvu tiesību zinātnes un filoloģijas (poļu – angļu valodas) bakalaura grādus.
Jau kopš bērnības biju tuva Dievam. Un tas viss pateicoties manām vecmammām, kuras kopā ar poļu kultūru iedvesa manī arī mīlestību pret Dievu. Esmu Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas draudzes locekle. Aktīvi piedalos draudzes dzīvē -sestdienās palīdzu sakopt draudzes telpas, palīdzu sagatavot (iesaiņot) pārtikas paciņas maznodrošinātām ģimenēm, apmeklēju gados vecākus un arī slimus cilvēkus. Piedalos arī lūgšanu grupā un esmu palīdzējusi arī virtuvē nabagiem un izsalkušiem pie sv. Dievmātes Marijas draudzes Daugavpilī. Vasaras laikā dodos pie slimajiem pilsētas slimnīcā, lai informētu par iespēju lūgties slimnīcas kapelā (par kuru bieži vien neviens nezin), kā arī lūgtos par viņiem Svētajā Misē slimnīcas kapelā.
Laura Leja
Jau no bērnības man ļoti patika zīmēt un darīt aktīvas lietas. Sports un māksla ir mana sirds lieta. Bet cik sevi atceros biju zinātkāra un pētīšana mani iedvesmoja, tāpēc tagad esmu 3. kursa Latvijas Universitātes matemātikas bakalaura studente, jo matemātika ir pamats visām zinātnēm.
No 2014. gada apmeklēju Rīgas Sv. Alberta draudzi, kur darbojos Alfa kursā. Alfa kurss man ir kā otrā ģimene, kur es varu atslēgties no ikdienas rutīnas un pabūt kristiešu kopienā. Tieši kopā būšana ar katoļiem man ir ļoti nozīmīga. Es piedalos svētceļojumā uz Aglonu, kuru organizē Alfa kurss – jūtos lepna, ka piederu Alberta draudzei. Es dziedu draudzes korī, jo dziesma ir kā lūgšana. Baznīcā palīdzu arī dažādu pasākumu un filmu vakaru veidošanā.
Šis gads man ir Samuēla gads, kuru apmeklēju pie māsām kalponēm klosterī Ķīpsalā un pašlaik veltu laiku, lai ieklausītos Dieva vārdā. Vēlos saprast, kas man ir paredzēts dzīvē un kā labāk pieņemt lēmumus. Līdzīgi kā Alfas kurss, arī Samuēla tikšanās ar jauniešiem man sniedz pozitīvas emocijas un miera sajūtu. Garīgais vadītājs mani stiprina un mudina paļauties uz To Kungu.
Inese Runce
