Lielākajam vairumam cilvēku Somālilenda ir maz pazīstama. Tā ir no Somālijas neatkarīga, pašpasludināta republika, kuru nav atzinušas citas valstis, ieskaitot arī pati Somālija. Šķiet, ka Somālilendas iedzīvotāji cieš vienatnē. Lai arī šeit ir klātesošas dažas no palīdzības sniegšanas organizācijām, tas nav pietiekami. Jau ir saņemti ziņojumi, ka cilvēki šeit mirst no bada.
Kā norāda netālu no Etiopijas robežas esošā apgabala Bali-Shireh mērs Ali Hugurs, viņš nav piedzīvojis tik šausminošu sausumu visā savā 59 gadu ilgajā mūžā. Ir miruši 70% no visiem kamieļiem, kamēr atlikušie 30% kamieļu atrodas briesmīgā stāvoklī. Divi miljonu cilvēku jeb puse no Somālilendas iedzīvotājiem cīnās, lai pārdzīvotu badu, kas izpleties pāri putekļainajiem līdzenumiem. Saskaņā ar ANO datiem 6,2 miljoni cilvēku – vairāk nekā puse no valsts iedzīvotājiem – ir izsalkuši. Ap 185 000 bērnu varētu nomirt no bada, ja tuvāko nedēļu laikā nesaņems neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tikmēr lietus, kuram vajadzēja sākties pirms trīs, četrām nedēļām, vēl joprojām nav sācies. Pēdējo divu gadu laikā šeit vispār nav bijis kārtīga lietus.
Somālilendas krīze sniedz ieskatu par postošajām sausuma sekām, kas ir līdzīgas daudzos Somālijas apvidos, kurus palīdzības organizācijas nevar sasniegt drošības apsvērumu dēļ. Izmantojot nelielu biroju Somālilendas galvaspilsētā Hargeisā, Caritas Somalia nogādājusi rīsus, miltus, eļļu un citus pārtikas krājumus ap 160 ģimenēm, kuras apmetušās pie vienīgās dziļurbuma akas 50 jūdžu rādiusā. Šīs ģimenes pievienojās ap 80 citām ģimenēm, kuras šeit bija atradušas patvērumu pirms viņām. Normālā situācijā šīs ģimenes būtu izkliedētas pa visu reģionu, dzenot mājlopus pretī labākām ganībām un ūdenim un uzslienot savas pagaidu teltis tur, kur nepieciešams. Somālijas iedzīvotāji šeit ir izdzīvojuši, pateicoties aitu, kazu un kamieļu audzēšanai. Viņi nodrošina sevi ar gaļu un pienu, bet, kad nepieciešams kaut ko iegādāties, pārdod dzīvniekus par naudu. Mājlopi ir viņu valūta. Kā norāda Ali Hugurs, pēc tam, kad nobeidzies viņu pēdējais mājlops, daudzas ģimenes ieradušās pie ūdens avota, kur tās turpina cerēt un gaidīt palīdzību.
Jūdzēm tālu stiepjas smilšaini lauki, kurus klāj beigto kazu ķermeņi. Šeit nav ceļu, cilvēkiem nav mašīnu. Viņi ceļ savas teltis pie ūdens. Dažas ģimenes turpina taupīt sev paredzēto ūdeni, lai paglābtu vienu vai divus no saviem mājlopiem, kas vēl ir palikuši.
Pārsteidzoši, ka šajā posta piemeklētajā vietā cilvēki dalās ar to mazumiņu, kas viņiem ir. Dažiem cilvēkiem ģimene dzīvo galvaspilsētā un viņiem no Hargeisas tiek piegādāti ūdens un pārtikas krājumi, taču lielākajai daļai cilvēku nav pieejams nekāds atbalsts. Tomēr visa palīdzība, kas šeit tiek nogādāta, tiek sadalīta vienlīdzīgi, lai neļautu kādam nomirt, kamēr citiem ir ūdens un ēdiens.
Lai arī tas nešķiet ilgtspējīgi, pēc tam, kad šī katastrofa būs beigusies, cilvēkiem, no kuriem daudzi būs zaudējuši savus mīļotos, ieskaitot bērnus, būs nepieciešams atjaunot savus ganāmpulkus. Ali Hugurs norāda, ka izglītotie jaunieši varēs atrast citu nodarbošanos, taču daudzi no šejieniešiem ir vienkārši ļaudis, kuri nepazīst citu dzīvesveidu. Mohameds Dahirs, Catholic Relief Services programmas vadītājs Somālijā, norāda, ka mājlopu audzēšana šeit ir ilgtspējīga uzņēmējdarbība, jo tas ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem pat šajā sausuma periodā. Ja lopkopji spēs pielāgoties, piemēram, mērķtiecīgi pievēršoties lopbarības ražošanai, nevis atstājot to dabas kaprīžu ziņā, tad viņi arī labāk spēs pretoties nepateicīgiem laika apstākļiem un klimata pārmaiņām. Mohameds Dahirs arī norāda, ka nepieciešams uzlabot veterināro sistēmu, lai palīdzētu mājlopiem cīnīties ar slimībām. Šādi Somālijai pavērtos plašais mājlopu pārdošanas tirgus Saūda Arābijā un Persijas līča reģionā, kas ir bijis viens no ienesīgākajiem Somālijas iztikas avotiem. Tomēr tas ir izsīcis līdz ar karu Jemenā, no kurienes ierodas bēgļi.
Autors un foto: Nancy McNally, Catholic Relief Services; Caritas Internationalis
2017. gada 21. maijā visas draudzes un kristieši individuāli ir aicināti aizlūgt par tiem, kas cieš no pārtikas un ūdens trūkuma, kā arī iespēju robežās sniegt konkrētu finansiālu atbalstu. Latvijā to var darīt, ziedojot uz “Caritas Latvija” kontu LV46HABA0551008657797 ar norādi “Palīdzība Āfrikas iedzīvotājiem”. Ziedojumi tiks pārskaitīti uz „Caritas Internationalis”, kas tālāk tos nodos tām Caritas organizācijām, kuras sniedz palīdzību uz vietas bada skartajās Āfrikas valstīs. “Caritas?Latvija” rekvizīti: reģ. Nr. 40008086191, juridiskā adrese: Mazā Pils 2A, Rīga, LV-1050.
