Radio Marija Latvija šomēnes piedāvā iespēju katru darbdienas vakaru plkst. 18:30 ar radio starpniecību klausīties maija dievkalpojumus pie krucifiksiem dažādos Latgales novados.
1. maijā Radio Marija ēterā varēja klausīties translāciju no Prīkuļiem (Preiļu novadā). Lūgšana skarbo laikapstākļu dēļ gan nenotika pie krucifiksa, bet mājās. Savukārt vakar, 2. maijā, Radio Marija Latvija maija dziedājumus translēja no Suveizdu krucifiksa. Šodien tie skanēs no Augškalnes Krāslavas novadā, bet rīt dziedājumus ierakstīs Aulejā. Ēterā tie izskanēs kādu dienu vēlāk, jo svētceļojuma uz Skaistkalni laikā radio programmā dominēs reportāžas no šī skaistā notikuma.
Radio Marija Latvija attīstītājs Rihards Miķelsons pastāstīja, ka radio šogad no Valsts kultūrkapitāla fonda ir saņēmis atbalstu maija dziedājumu iemūžināšanai, konkrēti tam, lai varētu īrēt speciālu aparatūru, ar kuru ieraksti dabā ir daudz kvalitatīvāki, kā arī transportam. Ir iecerēts pēc maija šos dziedājumu ierakstus nodot vietējām bibliotēkām un draudzēm, lai kultūrvēsturiskais mantojums saglabātos nākamajām paaudzēm.
Maija dziedājumi šogad tiks ierakstīti pie vairākiem krucifiksiem Viļakas novadā: Kupravas, Viļakas baznīcas dārza, Lodumu (Medņevas pagastā), Borisovas (Vecumu pagastā), Sviļevas un Pokašovas (Šķilbēnu pagastā); Balvu novadā: Briežuciema pagasta, Centra un Beļausku (Bērzpils pagastā), Krutovas (Vectilžas pagastā), kā arī pie Andrupenes krucifiksa Dagdas novadā, Rikavas krucifiksa Rēzeknes novadā, Smelteru krucifiksa Preiļu novadā, Pieniņu krucifiksa Riebiņu novadā, Atašienes krucifiksa Krustpils novadā un citur.
Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Mārtiņš Boiko enciklopēdijā letonika.lv skaidro, ka maija brīvdabas dievkalpojumi pie ceļmalas krustiem ir salīdzinoši jauna tradīcija. Runa varētu būt par 19. gadsimta otro pusi. „Maija dievkalpojumi ir Jaunavas Marijas godināšanas rituāli. Latgalē un Augšzemē tie izveidojās kā katoļu pasaulē jau 19. gadsimtā izplatītas tradīcijas lokalizējums. Tie notika maija vakaros, lielākoties brīvdienās, ļaudīm sapulcējoties pie brīvdabas krustiem – lieliem, ceļa malā, ciema centrā vai galā, tuvējā kapsētā, pie mājām vai baznīcas dārzā uzstādītiem krucifiksiem. Nereti tie bija zemas sētiņas apjozti, tās iekšpusē novietoti soli. Krusti maijā tika bagātīgi rotāti ziedu pušķiem un vītnēm. Solos sasēdās svinīgi uzposušies dievkalpojuma dalībnieki. Jaunākie dalībnieki un tie, kam nepietika vietas, stāvēja kājās. Maija dievkalpojumus ļaudis sauca par “dzīduošona pi krusta” un noturēja pēc pašu ierosmes – bez garīdznieku klātbūtnes un vadības. Dievkalpojumu vadītāji bija no pašu vides. Visbiežāk tās bija gados vecākas sievas, kas labi pārzināja rituāla uzbūvi, prata melodijas un zināja ik nākamo uzsākt piemērotā augstumā.”
Viņš stāsta, ka maija dievkalpojumu centrālais elements ir Marijas dziesmas, kurās stāstīts par Marijas dzīvi, ciešanām un nopelniem cilvēces labā. Obligātas dievkalpojuma sastāvdaļas ir arī Jaunavas Marijas litānija un “značku” vilkšana. “Značka” ir numurēta taisnstūra zīmīte, kurā ir minēts uzdevums, kas zīmīti izvilkušajam noteiktā laika ietvarā ir jāizpilda. Būtisks dievkalpojuma elements ir arī Bībeles lasījumi.
LRKB IC
