Perpiņānā, kas atrodas Francijas dienvidos pie Spānijas robežas, ap vasaras saulgriežu laiku temperatūra uzkāpj līdz 35-40 grādiem pēc Celsija pusdienas laikā un pēcpusdienā. Šeit ir tā šarmantā Francijas gaisotne, kur dzirdamas cikāžu dzindzināšanas skaņu spēkā pieņemšanās līdz ar temperatūras pieaugšanu. Jo vairāk pieņemas temperatūra, jo spēcīgāka skaņa, ko rada cikādes. Es to nosauktu par tādu kā dienvidu daļas simbolisku un arhetipisku skaņas principu, tāpat kā senie tuksneša tēvi runā par ieelpu un izelpu. Šī gaisotne ieiet katrā, kas tur dzīvo un uzturas, cikādes ir dzirdamas visur, kur ir koki vai krūmi, šī dienvidu gaisotne ir arī rīta svaigumā, pamostoties pēc nakts, un platānu kokos, kuros rotājas impresionistu gleznotas gaismēnas, spēlējoties ar trīskrāsu koka mizu; šī gaisotne ir arī cilvēku sirsnībā, vienkāršībā un atvērtībā, viņu ticībā.
Perpiņāna ir Ziemeļu Katalonijas pilsēta. Tā ir lepna un droša savās Katalonijas tradīcijās un godos. Tā godina Svēto Jāni Kristītāju – pilsētas aizstāvi, un viņa godam Perpiņānas iedzīvotajiem ir liela un varena, gadsimtos bagātīgi veidota Svētā Jāņa Kristītāja katedrāle, kā arī svētku tradīcija 23. jūnija vakarā ar svinīgu procesiju doties caur veco pilsētu, kur līdzīgi kā latviešu tradīcijās savijas tautas folkloras tradīciju un kristietības tradīciju godināšana un svinēšana.
Svētku procesija 23. jūnija vakarā dodas no katedrāles uz vecās pilsētas centru. Šīs procesijas priekšgalā atrodas kardināls un arhibīskaps, priesteri un brālība, kas nes svētā Jāņa relikvijas. Aiz viņiem seko Katalonijas folkloras muzikanti un folkloras tērpos tērpti dejotāji, tad draudzes locekļi un dievlūdzēji, arī mēs. Mēs dziedam slavēšanas dziesmas mūzikas un tautas instrumentu pavadībā, un lūdzam svēto Jāni Kristītāju aizlūgt par mums visiem – lai svētīgi šie soļi, cilvēki, kas tos min, viņu domas, vārdi un darbi.
Tad procesija un mēs atgriežamies skaistajā Jāņa Kristītāja katedrālē, lai svētīgi un priecīgi svinētu svētā Jāņa Kristītāja priekšsvētku Misi. Baznīcā valda svinīga gaisotne, tā izrotāta ar brīnišķiem liliju ziedu pušķiem un citu ziedu vītnēm. Viss vēsta par vasaras pilnbriedu. Altāra pakājē novietotas Jāņa Kristītāja relikvijas.
Kas vēl cilvēka dvēselei var būt vairāk aizkustinošs kā svētki, skaisti svētki vasaras pilnbriedā? Skaisti postās un rotātās telpas, baznīca ar svinīgu ceremoniju, kurā katrs dalībnieks atnes savu daļu svētības, dalības, lūgšanu un labo domu, kuras savijas kā ziedu vītņu rotājums virs mums, kas svēta un aizstāv mūs tālākajās gaitās. To visu mums šajā laikā piedāvā svētā Jāņa Kristītāja svētki, tas domāts mūsu dvēseles uzplaukumam un priekam, tās mieram un atdzimšanai caur Euharistiju.
Ar katru gadu arvien vairāk un vairāk es apbrīnoju un pateicos par šo laika ritumu, kas ritmēts ar kristīgiem svētkiem, to tradīcijām. Tas ir tik loģisks un precīzs, un izveido kalendāro gadu brīnišķā plānojumā, kur, ļaujoties un piedaloties šajā piedāvātajā ritmā un tradīcijā, savu dzīvi var saskatīt skaistu un sakārtotu. Tad vairs nav ko pielikt vai atņemt, viss ir pilnīgs. Kā matemātikas vingrinājums, kas atrisinās un saliekas “pa plauktiņiem”. Pat daudz vairāk, ja mēs pieņemam šo kristīgā gada piedāvāto ritmu un piedalāmies tajā, mūsu gads un dzīve sāk atskaiti, sākot no šīs kristīgās kārtības. Mēs varam šeit redzēt Dieva gudrību, to, ka saskaņojas gadalaiku, mūsu gara un miesas vajadzības, viss ir noteikts, tikai jāieklausās, jāieklausās klusumā un tajā, ko Dievs vēlas mums pateikt. Ir lietas, kas var mums traucēt vai likt šķēršļus mūsu ceļā. Šai piedāvātajā ritmā mums ir atpakaļceļš, tas ir mūsu patvērums un stabilitāte, nekas nespēs mūs traucēt un ietekmēt mūsu dzīvi, ja mēs turēsimies pie stipriem pamatiem un tradīcijām. Tradīcijām, kas nepieviļ, bet, būdamas dzīvas, veido mūsu dzīvi, vajag tikai apzināti tām sekot un tās uzmanīgi uzklāt.
Gaidot lidojumu atpakaļ, mēs sēžam lidostā Perpiņānā, un ir sajūta, ka arī pati Jēzus māte Marija ir ar mums. Tik daudz nezināma un paslēpta, tik daudz dienvidu miera Francijas Pireneju pusē, cilvēku vienkāršībā un sirsnībā. Kāds skaistums tajā visā! Mēs pateicamies par gūtajiem iespaidiem, par visu mums doto, ko redzam ap sevi, par sarunām, ziediem, smaržām un skaņām. Marija, tu esi visur – uz ielas, muzejos, restorānos, platānu augstajos kokos, cikādēs un viņu čīgāšanā pusdienas karstumā un rīta vēsumā. Tu esi visur, svētā Marija, mūsu attiecībās un mūsu mīlestībā, mūsu satraukumos un mūsu slimībās, mūsu nepārliecinātībā un ikdienas strīdos. Mēs arvien vairāk un vairāk noliekam visu tavā priekšā – tavā aizstāvošā un mīlošā skata priekšā, tavu acu priekšā, tavas siltās un veldzējošās mīlestības priekšā. Viss ir labs, kas nāk caur tevi, svētā Dievmāte, kas ar tavu uzticību un mīlestību pildīts. Jā, svētā Marija, paturi mūs savā aizsegā!
Terēzes Tamovičas teksts un foto
