No 23. līdz 25. jūnijam Viļņā norisinājās 9. Lietuvas Jauniešu dienas ar devīzi „Patiesība darīs Jūs brīvus” (Jņ 8, 32). Tajās piedalījās arī četras latvietes no Karmela Ekleziālās kustības. Šajā pasākumā nolēmām piedalīties, jo iepriekš rekolekcijās Itālijā bijām sadraudzējušās ar brāļiem un māsām no Lietuvas.
Lietuvas Jauniešu dienās piedalījās apmēram 5 tūkstoši jauniešu no visas kaimiņvalsts. Piektdiena bija veltīta studentiem, tā bija akadēmiskā diena. Sestdien bija iespējams noklausīties dažādas lekcijas. Mēs bijām aizgājušas uz lekciju par svēto Edīti no Šteinas, jo šī lekcija bija angliski. Vakarā lielā arēnā notika žēlsirdības vakars un pēc tam koncerts ar Martina Smita piedalīšanos. Svētdien mūs pārsteidza „fiesta”, jo bija gan koncerts, gan atrakcijas bērniem, gan arī dažādas sporta aktivitātes. Jauniešu dienas noslēdzās ar arhibīskapa Teofila Matuļona beatifikāciju. Lūk, Latvijas dalībnieču liecībās:
Kristīne: Šīs jauniešu dienas Viļņā bija kārtējā milzum lielā svētība, ar kuru Dievs mani apdāvināja. Šo laiku, kas bija pavadīts, esot kopā ar vairākiem tūkstošiem citu dievbijīgu un skaistu jauniešu, krītot ceļos Vissvētākā Sakramenta priekšā un slavējot Dievu adorācijā, es nemainītu ne pret vienu citu dāvanu, ko man varētu sniegt pasaule, jo, patiešām – es pietuvojos Jēzum vēl par soli tuvāk, es atvēru savu sirdi Viņam vēl plašāk, es iemācījos uzticēties un uz Viņu paļauties vēl vairāk, es no sirds noticēju, ka tikai patiesība spēj darīt mūs brīvus. Es varētu turpināt un turpināt uzskaitīt to, ko šis notikums man ir devis. Tomēr teikšu vēl tikai to, ka iegūto sirds prieku un mieru par visu, ko man bija tā svētība izdzīvot, es turēšu sirdī un kopšu, lai šī dāvana, kas, nu, kļuvusi arī par manu uzdevumu, nestu lielus augļus gan man, gan arī citiem.
Zanda: Dažas dienas pirms izbraukšanas uz Viļņu neviļus šis pasākums radīja manī skeptiskas izjūtas. Tās tomēr ir Lietuvas jauniešu dienas, tur tomēr viss būs lietuviski un kurš gan mums labprātīgi nāks un tulkos sprediķus, lekcijas vai ievadvārdus atklāšanā? Man šī valodas barjera radīja uztraukumu, ar kuru vajadzēja tikt galā. Bija jāmācās paļauties un uzticēties. Un, protams, šī mana teorija par uzticēšanos un paļāvību ātri vien bija jāpielieto arī praksē. Tomēr, pateicoties Dievam un paļāvībai, šīs situācijas zibenīgā ātrumā atrisinājās. Piemēram, tukši veroties lekciju sarakstā (kuru bija daudz!), kur viss, protams, bija lietuviski, pēkšņi uzzinām, ka būs lekcija par Edīti Šteinu angļu valodā. Dāsni līstot lietum, stāvam pieturā ar vēl vismaz 70 cilvēkiem un jau nervozējām, kad vispār tiksim autobusā – taču paiet vien dažas nopūtu pilnas sekundes, kad pie mums piestāj auto ar tieši 4 vietām un prasa, vai jums uz arēnu? Izklausās ikdienišķi, bet tajā mirklī šķita, ka Dievs mums stāvējis blakus un vienkārši noklausījies sarunu, uzreiz pēc tam izsaucot taksi! Atceroties šos un daudzus citus atgadījumus, mans sākotnējais uztraukums par valodas barjeru tagad šķiet triviāls. Tik daudz ieguvumu un prieka nāca tieši no visiem šiem mazajiem notikumiem, kuros izjutām cilvēku nesavtību, patieso sirsnību un Kristus mīlestību, vēršoties pie mums. Tikai tagad redzu, cik tieši Dievs caur šiem skaistajiem sīkumiem mūs uzrunāja un vienmēr ļāva izjust savu klātesamību. Un cik labi, ka tā ir valoda, kas saprotama visiem!
Agnese: Lietuvas jauniešu dienas man bija kā kārtējais pierādījums un atgādinājums, cik laimīgi varam būt, ja Dievu uztveram kā visdārgāko. Iepazīšanās, jautras dejas, bezgala skaistie slavēšanas vakari, lekcijas un adorācija atkal liek sirdij justies vieglai un brīvai. Šeit piedzīvoju to neaprakstāmo un skaisto brīdi, kad Dievs pieskaras sirdij un tu jūti, tu ZINI, ka Viņš ir šeit, ka Viņš tevi nepametīs, jo tādai mīlestībai vienkārši nav robežu. Esmu bezgala pateicīga organizatoriem, visiem, kas palīdzēja, padarot šīs dienas neticami vērtīgas, kā arī superīgajām ceļa biedrenēm, kuras padarīja šo laiku jautrāku un vēl vērtīgāku.
Anna Karpinska
