2017. gada 24. jūnijā Latvijas konsekrētie pulcējās Viļānos uz simpoziju par to, kā veicināt jauniešu pastorālo darbu Baznīcā. Simpozija īpašie viesi bija pr. Rihards Rasnacis un Pēteris Skudra, kā arī RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle. Kopdarbs vainagojās ar daudzām atziņām, kas varētu palīdzēt kalpošanā jauniešiem.
Diskusijā izskanēja, ka būtu auglīgi organizēt darbu ar jauniešiem vienoti valsts līmenī, nevis atstāt to atsevišķu draudžu, kopienu, pat diecēžu kompetencē. Ir svarīgi meklēt veidus, kā veicināt un organizēt jau esošo kopienu centralizāciju lielo pasākumu (piem., Jauniešu dienu) plānošanā un īstenošanā. Ņemot vērā situāciju, kad strauji samazinās jauniešu skaits Baznīcā, ir svarīgi vienot spēkus kvalitatīvam darbam ar jauniešiem.
Lai to īstenotu, ir nepieciešama jauniešu padome un centri (centrāli un/vai diecēzēs), ko veidotu jaunieši (līdz 35 gv.), kas pārstāvētu savas kopienas. Ir svarīgi, lai jauniešu centra vadītājs būtu kā algots darbs, kas ļautu to veikt ar atdevi un profesionālā līmenī. Ņemot vērā jauniešu potenciālu, jauniešu padome veidotu jauniešu pastorālā darba programmu centrāli un/vai diecēzēs (atbildīgā priestera vadībā) un uzņemtos atbildību par tās īstenošanu. Diskusijā izskanēja vajadzība pēc informatīva portāla internetā, kas apkopotu jauniešu aktivitātes un materiālus darbam ar jaunatni. Ir nepieciešams arī garīgs un materiāls atbalsts jauniešu līderiem draudzēs.
Jaunieši vēlas, lai pieaugušie viņiem palīdzētu atbildīgā veidā iesaistīties dažādās kalpošanās, arī sabiedrības labā, jo viena no jauniešu pamatvajadzībām ir justies noderīgiem un piedalīties jēgpilnos projektos.
Tā ir iespēja uzrunāt arī jauniešus, kuri nav Baznīcā. Iesaistīšanās brīvprātīgo darbā var kļūt par vienu no evaņģelizācijas ceļiem.
Jauniešu vecumposmam ir svarīgi pārbaudīt savas spējas, iegūt jaunu pieredzi, mācīties, kā arī saņemt pozitīvu novērtējumu viņu iniciatīvām no pieaugušo puses. Diskusijā izskanēja, ka ir svarīgi ņemt vērā jauniešu idejas un ar uzvedinošiem jautājumiem palīdzēt viņiem pašiem nonākt pie realizējama plāna. Svarīgi, lai jaunieši atklātu Jēzu “mazajos” – “ko jūs esat darījuši vienam no Maniem vismazākajiem…” (sal. Mat 25, 40) Palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, slimniekiem, trūkumcietējiem raisa jauniešos viņu potenciālu un dara viņus spējīgus atteikties no sava komforta – “mazā brāļa dēļ”.
Baznīcai, un jo īpaši jauniešu darba vadītājiem, ir svarīgi iepazīt jauniešu ikdienu, viņu vajadzības un vērtības, kā arī viņu garīguma pieredzi, lai spētu tajā saskatīt labo un to integrēt Baznīcas notikumos un organizētajos pasākumos. Ir svarīgi atpazīt Dieva pieskārienu katra jaunieša dzīvē, lai arī cik tālu no Baznīcas viņš atrastos, un no šī punkta palīdzēt viņam pašam atpazīt Dieva darbību viņa dzīvē un to attīstīt.
Kultūras mantojuma (vēstures, mākslas, tautas tradīciju) apzināšanās un integrācija garīgajā vēstījumā var kalpot kā evaņģelizācijas ceļš un platforma jaunu cilvēku iesaistīšanai Baznīcas pasākumos, kā arī vienotības stiprināšanā starp cilvēkiem. Ir svarīgi, ka Baznīca dodas pretī tiem, kuri ir tālu no Dieva, un ka tā vēlas būt tuvāk cilvēkiem viņu ikdienā.
Jauniešiem ir vajadzīgi līdzgaitnieki, kas viņus garīgi pavada. Veiktajā aptaujā par jauniešu vajadzībām izskan vēlēšanās pēc garīgi pieredzējuša cilvēka (līdera – priestera, konsekrētās personas, laja) klātbūtnes, kurš autoritāri “nepamāca”, bet drīzāk ir piemērs jauniešiem, kā arī atbalsta un veicina jauniešu labās iniciatīvas, vienlaikus sniedzot nepieciešamo garīgo stiprinājumu grūtību un kārdinājumu brīžos.
Jauniešiem ir nepieciešama palīdzība, kas balstīta pieaugušo dzīves gudrībā, lai pieņemtu labas izvēles daudzo piedāvājumu vidū un nolemtu tās arī īstenot.
Ir svarīgi, ka pasākumi, kuri tiek veidoti ar mērķi uzrunāt jauniešus ārpus Baznīcas (un arī Baznīcā), ir labi pārdomāti un kvalitatīvi (arī vizuāli, audiāli utt.), lai jaunieši vēlētos uz tiem aicināt savus draugus, nevis kaunētos (ļoti bieži pirmais jautājums, ko jaunieši uzdod – kurš vēl bez manis tur būs?).
Kvalitāte nenozīmē liekus izdevumus, bet pārdomātu saturu un struktūru (kā piemēram, Tezē tikšanās Rīgā, iesaistot brīvprātīgos jauniešus).
Plānojot pasākumu, ir svarīgi izvērtēt pasākuma mērķauditoriju (ne visur visiem ir jābūt). Pasākumu kvalitātes nodrošināšanā ir lietderīgi pieaicināt arī speciālistus (ekspertus) kā lektorus vai konsultantus. Svarīgi, ka jauniešiem ir paraugi no kristīgu, jaunu laju puses, jo vairākums jauniešu nav aicināti uz priesterību vai klosterdzīvi, bet uz ģimenes dzīvi. Ir būtiski draudzēs atrast atbilstošus līderus jauniešu darbam no pašu jauniešu vidus, ar kuriem citi jaunieši vēlētos identificēties, un līdz ar to – iesaistīties draudzē.
Jauniešu aptauja liecina, ka viņiem ļoti patīk svētceļojumi, kā arī cita veida izaicinājumu pārvarēšana, lai iegūtu jaunu pieredzi. Kontakts ar dabu ir ļoti labs veids, kā mūsdienu jaunietis tuvojas garīgajai pasaulei. Līdz ar to ir nepieciešams pārdomāt, kā svētceļojumos iesaistīt jauniešus (piemēram, uzticot viņiem dažādas atbildības), kā arī veidot svētceļojuma programmu atraktīvu jauniešiem.
Mēs, Latvijas konsekrētie, priecājamies, ka sadarbībā ar Rīgas Garīgo semināru ir nostiprinājusies svētceļojuma tradīcija no Rīgas uz Skaistkalni, kurā jaunieši lūdzas par savu aicinājumu.
Ir svarīgi, ka jaunieši draudzē var pulcēties vietā, kuru viņi paši drīkst ierīkot pēc savām vajadzībām un ar savām spējām. Jaunieši ļoti novērtē neformālu vidi un pasākumus (kopīgu atpūtu, sporta aktivitātes, sadraudzību starp draudzēm, puišu/meiteņu grupiņas, filmu vakarus, slavēšanu un mūziku).
Ļoti svarīgi, ka jauniešiem tiek veltīts laiks un resursi no atbildīgajiem pieaugušiem, kuri ir aicināti būt nesavtīgi kalpošanā un negaidīt tūlītējus augļus.
Jaunieši ļoti labprāt apgūst arī jaunas prasmes (piemēram, fotografēšana vai filmēšana), kuras viņi varētu pielietot kalpošanā draudzē.
LKDIPAK, konsekretie.lv
