No 16. līdz 18. septembrim Liepājā pirmo reizi notika kārtējā Latvijas, Lietuvas un Polijas bīskapu tikšanās. Ideja par šādu tikšanos radusies 1994. gadā 279. Polijas bīskapu konferences plenārajā sapulcē, kura notika bijušajā kamedulu klosterī Vigros, Polijā, netālu no Lietuvas robežas.
Šeit ir vērts pieminēt, ka tieši šajā vietā no 1799. līdz 1818. gadam bija bīskapija, kura ir aizsākums tagadējām Elkas bīskapijai Polijā un Vilkavišķu bīskapijai Lietuvā. Kopš 1995. gada bīskapi satiekas divas reizes gadā – reizi Polijā un reizi Lietuvā. 2011. gadā Lietuvas un Polijas bīskapiem pievienojās arī Latvijas un Baltkrievijas bīskapi. Šo satikšanos mērķis ir savstarpēja iepazīšanās, pieredzes apmaiņa, vietējās Baznīcas dzīves iepazīšana un darbības saskaņošana dialoga garā. Šīs tikšanās kalpo tam, lai atklātu to, kas ir vienojošais, cienot vietējās Baznīcas identitāti.
Šoreiz tikšanās notika Liepājā, kur bīskapi varēja iepazīt vietējās Baznīcas dzīvi un cilvēkus, kuri darbojas Baznīcā. Varēja iepazīties arī ar Padomju armijas atstāto mantojumu Karostā un izbaudīt arī jūras tuvumu.
Galvenais bīskapu tikšanās notikums bija kopīgi svinētā svētdienas Svētā Mise Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē, kuru varēs noskatīties LTV1 24. septembrī plkst. 12.00. Svētās Mises galvenais celebrants bija Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet homīliju teica līdzšinējais Elkas diecēzes palīgbīskaps Romualds Kamiņskis, kurš 14. septembrī tika nozīmēts par Varšavas – Prāgas diecēzes koadjutorbīskapu.
Homīlijā viņš balstījās uz svētdienas Svēto Rakstu lasījumiem un atgādināja par atbildību, kāda gulstas uz katra no mums par tuvākā pestīšanu un savstarpēju pāridarījumu piedošanu, bez kā nav iespējams veicināt pasaulē mieru un celt Dieva valstību. “Saņemot Dieva svētību dievkalpojuma beigās, pamanīsim, ka beidzās mūsu satikšanās pirmā daļa. Jo, izejot no baznīcas, mēs iesākam otro mūsu satikšanās daļu, kas ir – Dieva valstības celšana. Mēs ne vienmēr apzināmies, ka uz katra no mums gulstas liela atbildība par mūsu tuvākā pestīšanu. Sv. Pāvils vēstulē galatiešiem saka, lai „viens otra nastas nesam”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka man ir jāapzinās, ka mana tuvākā līdzcilvēka pestīšana man ir liela atbildība. Lai es varētu veikt šo sūtību, kas man ir uzdota, man pašam arī ir jābūt stipram. Dieva vārds pirmajā lasījumā norāda uz milzīgu ļauno spēku, kas nomāc cilvēku: dusmām un naidu. Dažkārt mēs pat neapzināmies, cik ļoti šīs divas sliktās īpašības mūsu sirdī skar arī mūsu līdzcilvēkus. Daudzi cilvēki šīs sliktās īpašības uztur sevī un, sasummējot šādus cilvēkus kopā, nonākam līdz tam, ka starp tautām veidojas karš. Klausoties šodien Dieva vārdu, mums no baznīcas ir jāiziet gudrākiem. Kas mums jādara? Zāles ir tikai vienas. Piedot! Un Kristus to ar savu dzīvi mums parāda un arī Pēterim, kuram bija šaubas par to, kā tad ir jāpiedod, Jēzus skaidri pasaka, ka jāpiedod vienmēr un visur,” teica bīskaps Romualds Kamiņskis.
Svētdienas pēcpusdienā bīskapiem notika tikšanās Liepājas Sv. Meinarda baznīcā, kur viņi iepazinās ar biedrības “Mārtiņmāja” darbu. Turpmākās sarunas notika kopienas “Chemin neuf” mājā, kur bīskapi bija apmetušies.
18. septembrī Liepājas Trīsvienības luterāņu katedrālē par ekumēnisko dialogu un vēsturiskajiem notikumiem Latvijas konfesiju dzīvē viesiem stāstīja katedrāles dekāns Pēteris Kalks un Grobiņas iecirkņa prāvests, Liepājas bīskapa vietnieks Ainārs Jaunskalže.
Šajā bīskapu tikšanās reizē piedalījās: Varšavas – Prāgas diecēzes koadjutorbīskaps Romualds Kamiņskis, Lomžas diecēzes palīgbīskaps Tadeušs Bronakovskis, Polijas Mariāņu kongregācijas provinces provinciālis priesteris Tomašs Novačeks, Vilkavišķu diecēzes bīskaps Rimants Norvila, Viļņas arhidiezēzes palīgbīskaps Arunas Poņiskaitis, Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un Liepājas bīskaps Viktors Stulpins.
Katedrale.lv, foto: diecezjaelk.pl
