“Oasis” jeb “Oāze” ir Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas atzars – jauniešiem paredzēts nometņu cikls. Tā domāta jauniešiem, kuri vēlas iepazīt sevi un Dievu, kuri grib atklāt un attīstīt savus talantus, atrast savu dzīves aicinājumu un iepazīt jaunus un līdzīgi domājošus draugus.
Kā norāda organizatori, kalpotāji no Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas, sešas dienas ilgā tikšanās nav vienkārši kristīgā nometne, bet gan tikšanās ar sevi un apkārtējiem ticībā un Dieva mīlestībā. Oasis pamatā ir mīlestība pret Dievu, pret sevi un pret līdzcilvēkiem.
Tikšanās jeb nometnes tiek organizētas četras reizes gadā – katrā skolēnu brīvlaiku periodā. Tāpat kā Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola, arī “Oasis” ideja nāk no Ukrainas, tās dibinātājs ir tēvs Pjotrs Kurkevičs. “Oasis” nometnes tiek rīkotas arī Polijā un Lielbritānijā, bet vadlīnijas nometņu programmas veidošanai visām valstīm tiek sūtītas no Ukrainas.
Pirmā “Oasis” tikšanās Latvijā notika 2012. gadā Usmā. Līdz šim tikšanās ir rīkotas dažādās Latvijas vietās (Rīgā, Valmierā, Madonā, Ilūkstē, Saldū, Salaspilī, Ogrē, Jelgavā, Odzienā, Bauskā), tādējādi jauniešiem ir iespēja iepazīt dažādas Latvijas vietas.
Nometnes dalībnieki ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem (Latvijā tiek uzņemti arī 19 un 20 gadus veci jaunieši). Piedaloties “Oasis” jauniešiem ir iespēja piedzīvot vidi, kurā viņi jūtas pieņemti un mīlēti, izjust citādāku gaisotni, kāda ir skolā vai dažreiz arī ģimenē. Pirmkārt tā ir iespēja piedzīvot, ko nozīmē izjust kopības sajūtu, attiecības ar kopienu, kurā viņi var atklāt un attīstīt savus talantus. Jaunieši, kuri ir jau kļuvuši par animatoriem (organizatoriem), dalās, ka Oasis viņiem ir kas vairāk, kā tikai nometne. Viņi to izjūt kā ģimeni, kurai jūtas piederīgi.
Dienas kārtībā ietilpst rīta rosme, lūgšanas, slavēšana, konferences, Svētā Mise, sarunas mazajās grupās, radošās nodarbības un interesanta vakara programma. Nav aizmirsts arī par brīvo laiku, iespējām atpūsties gan aktīvi, gan klusumā, iepazīšanos ar citiem jauniešiem, kā arī mācīšanos mīlēt, kalpojot cits citam. Tā kā starp jauniešiem ir vērojama jauna tendence – vēlme izpausties radoši, nometnes noslēgumā tiek rīkots talantu vakars.
Piedalīties “Oasis” var mudināt arī draudžu prāvesti, organizējot kopīgu nokļūšanu nometnē, jo dažkārt vienam pašam braukt ir mazliet bail, it īpaši pirmajā reizē. Labie piemēri tam ir priestera Arņa Maziļevska, Staņislava Prikuļa un Jurija Gorbačevska iniciatīva.
Tā kā viens no “Oasis” mērķiem ir palīdzēt jauniešiem iepazīt Baznīcu, arī pēc nometnes jaunieši savās draudzēs ir aicināti turpināt meklēt veidus, kā stiprināt savu ticību arī ikdienā. Pieredze liecina, ka to var darīt, piemēram, organizējot lūgšanu grupas, aktīvi apmeklējot citus kristīgus pasākumus, piemēram, Jauniešu dienas.
Artūrs Sukonkins, kurš ir izlaidis tikai trīs “Oasis” nometnes, stāsta, ka jauniešiem šī ir vieta, kur uzlādēties garīgi, lai pēc būtu gatavs stāties pretī dažādiem ikdienas izaicinājumiem. Viņš novērtē nometnes atmosfēru un doto iespēju kontaktēties ar atvērtiem un radošiem kristiešiem. Arī Artūrs ir izmēģinājis animatora pienākumus. Pirmajā reizē, kad to apņēmies, viņš gribējis no tā atteikties, bet tad viņa domas mainījis kāds priesteris, kas iedvesmojis ar šādu padomu: “Kalpojot, tu saņem divreiz vairāk. Tu vari to nepamanīt, bet tā tas ir”.
“Esmu dzimusi Kristīgā ģimenē. Mēs katru svētdienu ejam uz baznīcu, es vienmēr esmu zinājusi, ka Dievs ir. Tomēr tikai “Oāzē” es patiešām sapratu, kas ir Dievs, kāds Viņš ir un to, ka Viņš vienmēr ir līdzās. “Oāzē” es pirmoreiz piedzīvoju Dieva klātbūtni, Viņa mierinājumu. Tagad es jūtos kā jauns cilvēks. Esmu laimīga un droša, jo jūtu, ka Dievs vienmēr ir man līdzās,” liecina nometnes dalībniece Daniela.
Eva, daloties piedzīvotajā “Oasis”, saka:” Vēlos pateikties jums par visu. Jūs pilnīgi reāli apgriezāt gaisā manu pasauli tā, ka mājās es atbraucu kā jauns cilvēks, ko pamana arī citi. Jūs man parādījāt Dievu, devāt ticību savos spēkos un pārliecību, ka viņš vienmēr ir klāt.”
“Vakarā, kad mēs baznīcā atdevām savas sirdis Svētajam Garam, likās, ka Dievs ir man visapkārt. Visi cilvēki ir pildīti ar Svēto Garu. No visiem staroja mīlestība un labestība. Tad es sāku saprast, ka Dievs vienmēr ir blakus un Viņu var sajust, tikai pats cilvēks liek tam šķēršļus. Dievs vienmēr sniedzas pie cilvēka, bet tā ir mūsu pašu izvēle, vai sniegties pēc Dieva. „Oāze” palīdzēja man noņemt visus šķēršļus un atvērties Dievam. Sajust Viņu blakus un redzēt Viņu citos. Šī nometne tiešām ir kā oāze, vieta, kur dvēselei padzerties ikdienas dzīves tuksnesī,” dalās Marija.
