Uz priestera Jāzepa Aglonieša bērēm Malnavas baznīcā Kārsavā 21. decembrī bija sapulcējušies 40 priesteri un liels pulks ticīgo. Ziņa par viņa pēkšņo nāvi 75 gadu vecumā 17. decembrī sociālajos tīklos izplatījās strauji. Vienkāršām līdzjūtībām līdzās tika rakstīti daudzi labi vārdi par „mūsu prāvestu” vai „priesteri, kas mani nokristīja/ salaulāja”.
Uzrunu bēru dievkalpojumā teica Rēzeknes Aglonas bīskaps Jānis Bulis, kas atgādināja, ka cilvēka ceļš var noslēgties negaidīti, tomēr ticība dod kristīgu cerību. Šai sakarā viņš īpaši izcēla Malnavas draudzi, kas katru dienu kopš prāvesta nāves pulcējās baznīcā un lūdzās par viņu. Tas ir pats skaistākais mantojums, kas var būt – lūgšanā uzticīgi ticīgie, atzina bīskaps. Viņš akcentēja faktu, ka priesteris Jāzeps Aglonietis savu mūžu ir atdevis Latvijas draudzēm, kalpojis ar pilnu atdevi, arī uzcēlis Malnavas jauno baznīcu, kuras 1932. gadā uzsākto būvniecību pārtrauca padomju režīms.
Jaunā dievnama celtniecība atsākusies 1995. gadā, pateicoties priestera J. Aglonieša darbam un draudzes saziedotajiem līdzekļiem, bet noslēdzās 2003. gadā. Runājot par jauno dievnamu, bīskaps J. Bulis uzslavēja J. Aglonieša sadarbību ar Rīgas amatniecības vidusskolu un tās direktoru, pateicoties kurai ir tapusi skaista dievnama iekšējā apdare.
Priesteris Andrejs Aglonietis savukārt ar smaidu atcerējās, kā 2003. gadā viņa mūžībā aizsauktais brālis J. Aglonietis ar grūtībām vēra jaunā dievnama lielās durvis, un novēlēja, lai Debesu Valstības durvis atveras daudz vieglāk.
To, ka priesteris bija ticīgās tautas mīlēts, norāda daudzi labie vārdi, kas parādījās internetā. Tā Guna Kise sociālajā tīklā Facebook zem ziņas par priestera nāvi rakstīja: „Paldies prāvestam par visām dzīves gudrībām, paldies par kalpošanu, paldies par sirds siltumu, paldies par vērtīgo mūžu un vēl ļoti daudz paldies jāsaka šodien un vienmēr.” Renāte Čeirāne: „Līdz pēdējam elpas vilcienam kalpoja cilvēkiem un Dievam. Prāvesta kalpošana un viņa vadībā uzceltā baznīca cauri gadsimtiem darīs viņa vārdu un piemiņu mūžīgu.” Iveta Rancāne: „Tāda bija Dieva griba, lai šajā klusajā adventes svētdienā klusiņām, pildot vissvētāko darbu šajā pasaulē, aizietu Dieva valstībā. Paldies, priesteri, ka ievadīji mūs ticības un Dieva iepazīšanas ceļā! Paldies, ka Tavos sprediķos varējām atrast atbildes uz visiem jautājumiem un rast mieru dvēselei!”
Savukārt Gunta Nagle savā Facebook kontā dalījās šādās atmiņās: „Savulaik vecmāmiņa stāstīja, kā svētdienā no Salnavas uz Ruskulovas baznīcu Kūkovā gājusi kājām un pa ceļam viņu piedāvājis aizvest priesteris Jāzeps, kurš tajā dienā Kūkovā noturējis savu pirmo Svēto Misi kā draudzes priesteris. Vidusskolas laikā, rakstot zinātniski pētniecisko darbu par katoļu baznīcām Salnavas pagastā, intervijā priesterim jautāju, vai viņš nav sapņojis par augstāku titulu, uz ko viņš man atbildēja – visaugstākais tituls ir Dieva bērns. Katru reizi, kad centos iemūžināt kādu mirkli no kapusvētkiem vai procesijas, priesteris apjautājās – kurā televīzijā rādīsi!? Ir daudz tādu gan man, gan manai ģimenei nozīmīgu brīžu [ kopā ar priesteri], tāpēc vislielākā pateicība prieterim Jāzepam Aglonietim, kurš mācījis Dieva vārdu, neliedzis padomu un devis savu svētību ikvienam, kas to meklējis.”
17. decembrī internetā publicēta arī 17 minūtes gara Modestas Lukšas videofilmiņa par pr. Jāzepu Aglonieti „Starp diviem Dieva namiem”, kuru viņa paraksta ar vārdiem: „Cilvēks atgriežas dzimtajās mājās. Piemiņā un pateicībā. Modesta, mājas mazmeitiņa.”
Mūžīgo mieru dod viņam Kungs un mūžīgā gaisma lai atspīd!
LRKB IC, foto: Arturs Mozga, kā arī no sociālajiem tīkliem
