15. decembrī Alsungas baznīcas dārzā guldīja 4. decembrī Beļģijā mūžībā aizgājušo priesteri Pēteri Dupatu. Pēdējā gaitā viņu pavadīja Liepājas bīskaps Viktors Stulpins, Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, bīskaps emeritus Antons Justs, vairāki priesteri un ticīgā tauta. Sprediķi bēru dievkalpojumā teica priesteris Andris Marija Jerumanis.
Luterāņu mācītājs Normunds Kamergrauzis, ar kuru kopā priesteris P. Dupats kalpoja latviešiem Zviedrijā un kas bija viņam tuvs draugs, atvadu dievkalpojumā teica šādus vārdus: „Gribu pateikties par to, ka piepildījāt pēdējo Pētera vēlēšanos. Es domāju, ka jūs uzrunāja priestera Andra vērīgā un tālredzīgā mācība, jo Pēteris bija vērīgs un tālredzīgs cilvēks. Un šī viņa apredzība bija prasme atrast mieru tajā situācijā, kurā viņš bija. Viņš vienmēr prata samierināties ar dzīvi tādu, kāda tā ir. Viņš prata šo savu dzīvi dzīvot. Un viņš prata saredzēt cilvēkus tādus, kādi viņi bija. (…) Viņš sevī nesa svētumu. Un tādēļ Pēteri bija ļoti viegli mīlēt tiem cilvēkiem, ar ko viņš dzīvē satikās līdz pat pēdējiem gadiem pie klostermāsām. Viegli bija saredzēt, cik viņam šis cilvēks ir patīkams un dārgs. Vienas no pēdējām atmiņām man saistās ar Pētera dzimšanas dienu 10. novembrī. Viņš arvien mazāk un mazāk, un mazāk ēda. Viņam pazuda interese par to. Tad es mēģināju pierunāt, lai nepārstāj, un viņš man ļoti skaidri atbildēja: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien.””
Savukārt Zviedrijas latviešu katoļu saime viņam veltīja šādus vārdus:
“Mūsu mīļais priesteri Pēteri Dupat!
Šodien Tu esi atgriezies mājās! Tu esi atgriezies savā suitu dzimtenē Alsungā. Kara vētras Tevi aiznesa tālu no dzimtenes. Tāpēc pēc atbrīvošanas no gūsta Zēdelgemas karagūstekņu nometnē par Tavām mājām kļuva Kristus baznīca visā Eiropā. Kā priesteri Tu esi kalpojis Beļģijas ticīgajiem, bet saviem tautiešiem visdažādākajās Eiropas valstīs – Beļģijā, Francijā, Holandē, Zviedrijā, līdz kamēr 1994.gadā mūsu kardināls Jānis Pujats Tev uzticēja atbildību par visiem Rietumeiropā izkaisītajiem trimdas latviešiem.
Taču nekad Tev nebija iespēja kalpot pašam savā dzimtenē Kurzemē. Tad nu šodien Tev jāuzņemas jauna misija – atdusoties pie sava bērnības dievnama, pie Alsungas baznīcas, atļaut, lai baznīcēni, pa ceļam uz svētdienas dievkalpojumu, palūdzas arī par Tevi, par vienu no suitu zemes dēliem, un savukārt pašam Dieva troņa priekšā lūgties gan par savu dzimteni, gan par tās visos četros pasaules vējos izklīdinātajiem bērniem.
Mīļais priesteri Pēteri. Ar vissiltākajiem vārdiem Dieva mieru un Dieva apžēlošanos Tev izlūdzas Tava ilgus gadus aprūpētā Zviedrijas latviešu katoļu saime. Pēc mūsu prāvesta Kazimira Viļņa nāves tas biji Tu, kas apsolīji neatstāt bez latviešu dievkalpojumiem Zviedrijas tautiešus. Katru reizi, kad apmeklēji Stokholmu, Tu vienmēr vaicāji, ko mēs šodien vēl apciemosim, pie kā mēs šodien vēl aiziesim ciemos, lai tautiešu mājās par jaunu ienestu garīgu prieku un Evaņģēlija vārdu siltumu. Mēs šodien lūdzam Dievu, lai Mūsu Pestītāja Evaņģēlija apsolījumi ir tie siltie spārni, kas Tev atļauj pacelties uz augšu, uz Dieva debesīm un pašam savām acīm ieraudzīt un izbaudīt to, ko tik ilgus gadus ar ticīgu Dieva bērna sirdi mums biji sludinājis.
Dusi mierā un baudi Dieva žēlastību,
to Tev novēl pateicīgā Zviedrijas latviešu katoļu saime, tās kapelāns priesteris Andris un kopas atbildīgie Anita Elksne, Zuzanna Kancāns ar ģimeni un Viktorija Apenītis, un mēs visi, kam Tu biji un arī uz priekšu paliksi mīļš un dārgs.”
LRKB IC, foto: Andris Ševels
