No 4. – 7. janvārim Augsburgā notika ikgadējā “Gebetshaus” (tulk., „Lūgšanu nams”) organizētā slavēšanas konference “Mehr” (tulk., “VAIRĀK”), kuru vada Johannes Hartls, teoloģijas doktors un „Lūgšanu nama” iniciators. „Lūgšanu nams” ir atvērts visām konfesijām, un tā galvenā aktivitāte ir lūgšana. “Mūsu vīzija ir neļaut apstāties aizlūgšanai un slavēšanai dienu un nakti, 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Tiek praktizētas dažādas lūgšanu formas, tomēr centrālā loma ir mūzikai, turklāt ļoti nozīmīgs ir harizmātiskais garīgums,” par „Lūgšanu namu” saka Johannes. Latviju šajā 10 000 cilvēku lielajā konferencē pārstāvēja apmēram 80 cilvēki un 4 priesteri.
Šī gada slavēšanas konferences devīze bija “Atveriet vārtus!”. Konferences centrālā tēma bija evaņģelizācija – aicinājums evaņģelizēt ne tikai savu tuvāko vidi (OIKOS), bet arī iziet no savas komforta zonas, lai meklētu tos, kas ir ārpus Baznīcas un vēl nepazīst Kristu. Tāpat tika aizlūgts par kristiešu vienotību, kad dažādu konfesiju un nāciju pārstāvji publiski aizlūdza viens par otru un izteica svētību vārdus. Visprecīzāk konferences galveno vēsti un lūgšanu virzienu raksturo vārdi – “Eiropa tiks glābta!”
Dalībniekiem bija iespēja piedalīties nemitīgā slavēšanā, kuru galvenokārt vadīja Veronika Lohmer, Anton Svoboda, Elke Molle un grupa “Konige und priester”. Tāpat bija iespēja noklausīties iedvesmojošas konferences, kuras vadīja Johannes Hartls, Leo Bigger (dinamisks sludinātājs no Cīrihes), Vishal Mangalwadi – filozofs un rakstnieks no Indijas, kā arī priesteris James Mallon no Kanādas. Viņa liecība un teiktais apliecinaja, ka Alfas kurss ir lieliska metode, ar kuru atdzīvināt mirstošas draudzes un padarīt tās par dinamiskām un evaņģelizējošām.
Dalībniekiem bija iespēja saņemt individuālu aizlūgšanu no harizmātiskiem aizlūdzējiem. Taču jāsaka, ka aizlūgšanu saņēma ikviens, arī tie, kuri nedevās pie aizlūdzējiem – kalpotājiem, jo Johannes konferences laikā aicināja pacelt rokas dažādiem cilvēkiem, piemēram, lūgšanu grupu līderiem vai tiem, kuriem Baznīcā ir uzticēta kāda atbildība, tiem, kuriem dzimšanas diena ir janvārī u.tml., lai apkārt stāvošie cilvēki varētu lūgt viņiem Dieva svētību.
Tiem, kuri vēlējās pabūt klusumā, bija iespēja adorēt Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, doties pie Grēksūdzes sakramenta vai izmantot individuālas garīgas sarunas iespēju. Arī vecākiem nebija jāraizējas par savām atvasēm, jo “Bērnu stāvvietā” tika nodrošinātas dažādas interesantas aktivitātes, par kurām bērnu interese bija liela.
Lai arī mēs bijām no dažādām valstīm un ar dažādu pieredzi, katrs piedzīvoja īpašu vienotības un lūgšanas atmosfēru, Svētā Gara klātbūtni un darbību. Par piedzīvoto Augsburgā dalās daži slavēšanas konferences dalībnieki:
“Braucot uz konferenci, uztraucos, ka tur būs liels cilvēku pūlis, tādēļ man būs nepatīkami un pat bail, bet, ieejot hallē, jutos tā, it kā tā būtu pati drošākā vieta uz pasaules. Man bija sajūta, ka Svētais Gars ir visapkārt. Viņu var sajust ar katru ķermeņa daļu un ieelpot. Uzrunāja lielā vienotība un brīvības sajūta.” Līga
“Konferences laikā es piedzīvoju ļoti personisku Jēzus tuvību slavēšanā. Ļoti uzrunāja lekcijas, atklājās jauns, daudz dziļāks skatiens uz manām attiecībām ar Dievu un cilvēkiem. Skaidri ieraudzīju dažas lietas, kas man sevī ir jāmaina. Es sajutos piederīgs Eiropas un visas pasaules kristīgajai kopienai un misijai un vienkārši brīnišķīgi pavadīju šo laiku, baudot katru mirkli. Slava Dievam par šo iespēju!” Oļegs
“Kādā lekcijā J.Hartls stāstīja piemēru no Bībeles par sievieti, kuras grēki un nepilnības bija zināmas visai pilsētai, bet Jēzus viņā redzēja tikai sievieti. Ļoti stipri piedzīvoju, ka Jēzus nesaredz manu kroplību, nespēku, bet vienkārši ļauj būt. Esot starp tūkstošiem, jutu, ka Dieva skatiens un smaids plūda pār katru, kas tur bijām! Ļoti dziļi piedzīvoju Dieva žēlastību caur tiem, kas palīdzēja, lūdzās un vienkārši bija apkārt!” Jana
Priesteris Arnis Maziļevskis
