29. martā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē pulcējās priesteri no visas Rīgas diecēzes, konsekrētie un ticīgā tauta, lai kopā ar V. E. Zbigņevu Stankeviču svinētu Hrizmas svētīšanas Svēto Misi, kura tiek svinēta Priesterības sakramenta iedibināšanas dienā, kad arī Dieva tauta ir aicināta īpašā veidā lūgties par priesteriem.
Uzrunājot klātesošos, arhibīskaps, atsaucoties uz šīsdienas Svēto Rakstu lasījumiem, aicināja “noģērbt veco cilvēku” nevis ar savas askēzes un gribasspēka palīdzību, bet ar Kristus upura spēku. “Mēs esam aicināti ticībā pieņemt šo noslēpumu, tam atvērties, un tad tas dod mums spēku iziet no Ēģiptes verdzības, no kalpošanas mūsu instinktu varai, kaislībām, iekārēm, no tādas dzīves, kur mūsu ego, iegribas un personīgās intereses ir mūsu dzīves centrā, un pāriet uz to, ka Dievs un kalpošana Baznīcai ir manas dzīves centrā”.
Pārdomājot priestera misiju un to, kā to īstenot, Z. Stankevičs uzsvēra, ka svarīgs ir kolektīvais aspekts, jo “tieši tur ir apslēpti neizmantotie resursi Baznīcā Latvijā. Ticu, ka katrs no jums, dārgie priesteri, dara visu, kas ir jūsu spēju robežās, dažreiz pat vairāk, kas var draudēt ar spēku izsmelšanu un ieiešanu krīzē. Vēlos ieteikt zelta likumu, kas saucas – “just līdzi par Baznīcu”. Ko tas nozīmē praktiski? Ir trīs momenti – pāvesta vizīte Latvijā 24. septembrī, Bīskapu sinode, kas veltīta jauniešiem oktobrī, Vispasaules Jauniešu dienas Panamā”. Arhibīskaps ne tikai aicināja padomāt, kādi apslēptie resursi šajos notikumos ir klātesoši, bet arī pastāstīja par esošo situāciju jauniešu darba jautājumā, uzsverot, ka Pasaules jauniešu dienas Panamā ir milzīga iespēja mobilizēt apslēptos resursus.
“Ir svarīgi ņemt vērā, ka Pasaules jauniešu dienu pasākumi nav domāti tikai tiem, kas dodas uz Panamu. Svarīgi, ka tajos iesaistās visi un saņem arī šī notikuma garīgos augļus – aktīvi dzīvojot līdzi tam, kas notiek Baznīcā. Tāpēc ir priekšlikums (pēc 7. aprīļa pasākuma) rīkot ikmēneša tikšanos vai nu draudzes vai dekanātu līmenī, tikties un vairāk lūgties par Pasaules jauniešu dienām, par augļiem, pārdomāt tekstus, ko piedāvā organizatori, un tādējādi stiprināt šīs savstarpēji vienojošās saites, dot iespēju jauniešiem sajusties kā dzīviem Baznīcas locekļiem un nevis tikai kā tādiem, kuri traucē ierasto kārtību. Pasaules jauniešu dienas ir garīgs pasākums, tādēļ tas prasa garīgu gatavošanos, svarīgi ir lūgties par augļiem, jo augļus saņem visa Baznīca.”
Turpinot uzrunu, arhibīskaps no sirds aicināja priesterus un ticīgo tautu atbalstīt gatavošanos Pasaules jauniešu dienām, izplatīt informāciju, lai pēc iespējas vairāk cilvēku par to uzzinātu. “Tad, kad mēs papētām statistiku, arī attiecībā uz aicinājumiem, izrādās, ka tieši piedalīšanās jauniešu dienās bija izšķirošais pagrieziena punkts, kurā daudzi atklāja aicinājumu uz priesterību, uz konsekrēto dzīvi, vai citi no tūristiem, kuri aizbrauca vienkārši paskatīties, atbrauca mājās ticīgi un aktīvi iesaistās Baznīcas dzīvē. Šis ir viens no instrumentiem, kā iedzīvināt ticību, jo Dievs īpašā veidā pieskaras jauniešu sirdīm caur šo pasākumu un viņus stiprina,” teica arhibīskaps. Un piebilda, cik svarīgi, lai jauniešu darbs nebūtu tikai daži atsevišķi notikumi, bet, lai pie katras draudzes būtu jauniešu kodols, kurš darbojas.
Svētās Mises turpinājumā sekoja Hrizmas svētīšana un priesterības solījumu atjaunošana. Pirms svētības došanas Svētās Mises noslēgumā arhibīskaps vēlreiz atgriezās pie domas par vecā cilvēka noģērbšanu šodienas pārdomu kontekstā – “svarīgi ir atdot, būt gataviem dalīties tajā bagātībā un autoritātē, ko Dievs caur Baznīcu mums ir uzticējis. Ir svarīgi, lai mēs šo Dieva doto autoritāti spētu deleģēt, dalīties ar citiem. Protams, tas vienmēr ir risks, noteikti daudzi ir arī apdedzinājušies, bet nav cita ceļa, kā atbrīvot apslēptos resursus mūsu Baznīcā, bet tas prasa iet mazumā. Kā teica Jānis Kristītājs: “Viņam ir jāaug, bet man jāiet mazumā.” Jūs redzēsiet, ka jūsu autoritāte tikai pieaugs, jo misijā iesaistīsiet citus Baznīcas locekļus. Nebaidīsimies šajā apritē iesaistīt citus. No visas sirds aicinu jūs iesaistīties šajā procesā, dot jauniešiem vietu, atbildību, sadarboties. Tie ir ļoti konkrēti soļi. Un jūs, ticīgā tauta, aicinu lūgties, lai mūsu garīdzniekiem ir šī drosme un gatavība iet mazumā un ļaut, lai draudze pieaugtu. Aicinu paturēt lūgšanā arī pāvesta vizīti Latvijā, lai tā nav tikai pieklājības vizīte, bet lai ir garīgs pasākums un uzmodina mūs no miega. Lūdzieties par mums!”
LRKB IC
