Šodien, 24. martā, Romā noslēdzas priekšsinodālā tikšanās, kurā jaunieši no visas pasaules nedēļas garumā strādāja pie materiāla, kuru šī gada rudenī izmantos jauniešu tēmai veltītās bīskapu sinodes dalībnieki. Savukārt rīt, 25. martā, norisināsies XXXIII Vispasaules Jauniešu diena, kuras tēma ir „Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva”.
Šo notikumu noskaņā Vidzemes Katoļu jauniešu centra izveidotais Facebook konts „Eksplozīvs Maisījums” pārtop par kopīgu Latvijas katoļu jauniešu organizāciju, kopienu un grupu veidotu kontu “katolis.jauniesiem”. Tajā jaunieši iepazīstinās savus vienaudžus ar dažādām iniciatīvām, kuras organizē, kā arī centīsies aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar jauniešu problemātiku Baznīcā. Piemēram, šodien jaunieši Facebook kontā aicina uz Jauniešu Krusta ceļu, kas plkst. 16 sāksies pie Rīgas Sv. Jāzepa baznīcas.
Iecere izveidot kopīgu Facebook kontu radās, kad, iedvesmojoties no Baznīcas aicinājuma īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, dažādu katoļu jauniešu organizāciju pārstāvji pagājušā gada nogalē sapulcējās uz kopīgu tikšanos. Vispirms iepazinušies, viņi diskutēja un vienojās par vairākām iniciatīvām, kuras varētu palīdzēt īstenot jauniešu darbu Baznīcā. Pirmā iecerēm, kas ir īstenota, ir izveidot kopīgu informācijas kanālu, kas ir domāts tieši jauniešiem. Vidzemes Katoļu jauniešu centrs laipni piedāvāja savu kontu „Eksplozīvs maisījums”, kurai jau bija vairāk nekā 500 sekotāji.
To, ka šāda pieeja ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, apliecina Romā notikušajā pasākumā izskanējušās atziņas. Ar tām īsi iepazīstina Velta Skolmeistere, kas bija katoļu jauniešu delegāte no Latvijas:
1) Par jauniešu izaicinājumiem mūsdienu pasaulē:
* Jaunieši mēģina izprast sevi, meklējot kopienas, kas sniedz atbalstu, ir autentiskas un pieejamas, kā arī dod iespēju darboties. Daudzos gadījumos šī kopiena ir ģimene, taču negatīva pieredze nereti mudina jauniešus atteikties no ierastajiem ceļiem un pagātnes tradīcijām.
* Tikpat būtiski piederības aspekti ir dažādas grupas – sociālie tīkli, draugi, skolas biedri, sociālā vide.
* Būtiski brīži identitātes attīstībā ir mirkļi, kad jauniešiem jāpieņem lēmumi – kur studēt, kādu profesiju izvēlēties, kādus uzskatus pieņemt. Tāpat svarīgs ir seksualitātes atklāšanas laiks, kā arī brīdis, kad jāuzņemas saistības, kas pilnībā izmaina dzīvi.
* Jaunieši sagaida, ka Baznīca pievērsīsies jautājumiem, kas ir būtiski personības veidošanā, viņus satrauc jautājumi par seksualitāti, atkarībām, izjukušām laulībām un ģimenēm, kā arī lielākām sociālām problēmām – noziedzība, cilvēku tirdzniecība, vardarbība, korupcija, vajāšanas, apspiešana.
* Jauniešiem ir vīzija par lielākām iespējam – par vienotu sabiedrību, kas viņiem uzticas. Jaunieši vēlas būt uzklausīti un sabiedrībā būt ne tikai skatītāji un atbalstītāji, bet arī protagonisti (galvenie varoņi).
* Nav iespējams pārāk zemu novērtēt lomu, kas jaunieša dzīvē piemīt sociālajiem medijiem. Tā ir būtiska jauniešu identitātes un dzīves veida daļa. Digitālajām vidēm ir liels potenciāls vienot cilvēkus, pārvarot ģeogrāfiskus attālumus. Iespējama ir kļuvusi informācijas, ideālu, vērtību un kopīgu interešu apmaiņa. Tomēr to izmantojums nes arī draudus, kas bieži izpaužas izolācijā, slinkumā, garlaikotībā. Par spīti tam, ka dzīvojam ārkārtīgi “savienotā pasaulē”, jaunieši nereti paliek ierobežoti starp sev līdzīgajiem.
* Bieži jaunieši nodala savu uzvedību tiešsaistes vidē no tā, kādi ir fiziskajā pasaulē. Attiecības internetā mēdz kļūt necilvēcīgas, kad šī telpa neļauj ieraudzīt otra cilvēka ievainojamību, kā arī neļauj pilnībā apzināties sevi un savu rīcību.
* Daudzviet pasaulē jaunieši vērtību savai dzīvei rod caur darbu un personiskajiem panākumiem. Grūtības iegūt stabilitāti rada nedrošību un nemieru. Šie jēgas meklējumi visbiežāk nenotiek ar reliģijas palīdzību, bet gan pievēršoties dažādām modernām ideoloģijām. Daudziem Baznīca vairs nav saistoša tās dogmatiskās reputācijas un medijos parādīto skandālu dēļ. Tāpat daudziem Baznīca šķiet atrauta no jauniešu realitātes.
2) Ticība un aicinājums, izšķiršana un pavadīšana
* Daudziem jauniešiem ticība kļuvusi par privātu, nevis kopīgu lietu, ko pastiprina negatīva pieredze Baznīcā – tiesājoša vai vienaldzīga attieksme, atvērtības un sagaidīšanas trūkums.
* Jaunieši ilgojas redzēt Baznīcu, kas ir dzīva liecība tam, ko māca, un kas liecina par autentiskumu ceļā uz svētumu, atzīstot savas kļūdas un lūdzot piedošanu. Jaunieši sagaida, ka līderi – gan garīdznieki un konsekrētās personas, gan laji – būs tā piemēri. Apziņa, ka ticības piemēri ir autentiski un arī ievainojami, sniedz arī jauniešiem brīvību pašiem būt autentiskiem un ievainojamiem.
* Bieži jauniešiem ir grūti atrast vietu Baznīcā, kur aktīvi iesaistīties un uzņemties iniciatīvu. Viņi bieži jūtas tā, it kā tiktu uzskatīti par nepieredzējušiem vai pārāk jauniem, kā tādi, kas spēj tikai pieļaut kļūdas.
* Bieži “aicinājums” kļūst par idejisku jēdzienu vai arī kļūst par sinonīmu aicinājumam uz priesterību vai konsekrēto dzīvi. Nepieciešama vienkārša, skaidra izpratne par aicinājumu, izceļot misijas apziņu un personiskas ilgas pievienot vērtību pasaulei.
* Jaunieši lūkojas pēc pavadoņiem savā ceļā, ilgojas pēc uzticamu cilvēku kompānijas, kas pauž patiesību un ļauj jauniešiem noformulēt savu izpratni par ticību un savu aicinājumu. Šiem cilvēkiem – vīriešiem un sievietēm, priesteriem, konsekrētām personām un lajiem – ir jābūt patiesi mīlošiem, bez nosodījuma, jāieklausās jauniešu vajadzībās, pašiem apzinoties sava garīgā ceļa priekus un grūtības. Šiem “mentoriem” jāiet kopā ar jauniešiem, tos vadot nevis kā pasīvus sekotājus, bet ļaujot iet blakus un aktīvi iesaistīties.
Baznīcas aktivitātes
* Šodienas jaunieši ilgojas pēc autentiskas Baznīcas, tas īpaši attiecas uz Baznīcas hierarhiju – augstāk stāvošajiem būtu jāveido caurspīdīga, aicinoša, godīga, atvērta, komunikatīva, pieejama, priecīga un interaktīva kopiena.
* Kristus ir tas, kas Baznīcu atšķir no jebkuras citas grupas pasaulē, tāpēc, protams, jaunieši sagaida, ka Baznīca turpinās mācīt patiesību Svētā Gara vadībā. Tomēr jaunieši vēlas, lai šī vēsts tiktu izplatīta, izmantojot modernos komunikācijas un izpausmes līdzekļus. Jauniešiem ir jautājumi par ticību, bet viņi ilgojas pēc atbildēm, kas nav “ūdens liešana” vai iepriekš sagatavotas.
* Baznīcai jāiesaista jaunieši lēmumu pieņemšanas procesā – draudzē, diecēzēs, nacionālā un starptautiskā līmenī. Jaunieši jūtas gatavi būt līderi, kas var augt un tikt vecāko Baznīcas locekļu apmācīti.
* Jaunieši vēlas nest prieku un entuziasmu ar savu klātbūtni Baznīcā. Viņi ilgojas arī sadzirdēt radošuma balsi – mūzikā, liturģijā un mākslā. Ir ilgas pēc kopienām, kas dalās grūtībās un liecībās. Daudz kur šādas grupas jau pastāv kā laju iniciatīvas, taču tās ilgojas tikt atbalstītas – gan oficiāli, gan finansiāli.
* Baznīcai jāsastop jaunieši dažādās vietās, kur tā šobrīd ir minimāli klātesoša – ielās, ikdienas vietās. Ir jārod radoši veidi, kā sasniegt cilvēkus, kur tie jūtās ērti, lai socializētos – kafejnīcās, parkos, sporta zālēs, stadionos, klubos un citos kultūras centros. Tāpat Baznīcas klātbūtne nepieciešama vietās, kur cilvēki piedzīvo grūtības, – bērnu namos, slimnīcās, norobežotajos rajonos, kara skartajos reģionos, ieslodzījuma vietās, rehabilitācijas centros un “sarkano-lukturu” apkaimēs.
* Tāpat kā ir daudzas fiziskas telpas, kur iespējams sastapt jauniešus, virtuālā pasaule arī ir vieta, kas Baznīcai jāņem vērā. Jaunieši vēlas redzēt Baznīcu, kas ir pieejama caur sociālajiem medijiem un citām virtuālajām telpām, lai vienkāršākā un efektīvākā veidā piedāvātu informāciju par Baznīcu un tās mācībām, lai plašinātu jauniešu formāciju. Internets piedāvā Baznīcai iepriekš nepieredzētas evaņģelizācijas iespējas. Tā ir laba vieta, kur sastapt un iesaistīt jauniešus, kas sevi identificē ar citām ticībām vai uzskata sevi par neticīgiem. Jaunieši ir digitālie iezemieši, kas var Baznīcai šai uzdevumā palīdzēt. Labs piemērs interneta potenciāla izmantošanai ir pāvesta Franciska regulārās video sērijas.
LRKB IC
