Stirnienes tautas namā sestdien, 17. martā, pl. 15 notiks piemiņas pasākums “Novadniekam priesterim Aloizijam Brokam 120” – ar dzimtas piedalīšanos, bērnu garīgās mūzikas ansambļa, kora “Reversium” un Krustpils novada pašdarbnieku dalību. Savukārt, 1. martā Aglonas bazilikā notika priestera Aloizija Broka piemiņas Svētā Mise, kurā novadnieka piemiņai dziedāja Varakļānu novada Stirnienes tautas nama garīgās mūzikas koris “Reversium”.
Izcilais katoļu garīdznieks un Tēvzemes dēls Aloizijs Broks dzimis 1898. gada 1. martā Varakļānu pagasta Silinīkos zemnieku Aloizija un Elizabetes Broku ģimenē. Pēc ļoti sekmīgām mācībām Varakļānu pagastskolā, Rēzeknes Tirdzniecības skolā un studijām seminārā, kas sāktas Pēterpilī, turpinātas Viļņā un beigtas jaundibinātajā Aglonas Katoļu garīgajā seminārā, 1921. gadā viņš tiek iesvētīts par priesteri, tad turpina izglītību Vīnes universitātē, kur pirmais no latviešiem iegūst katoļu teoloģijas doktora grādu, un atgriežas dzimtenē, lai savas zināšanas un enerģiju pilnībā atdotu tautai.
Ar 1925./26. mācību gadu Dr. A.Broks sāk strādāt par skolotāju Aglonas ģimnāzijā, pēc tam par inspektoru, 1929. gadā tiek iecelts par Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktoru un šinī amatā paliek līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā 1940. gadā. Šai laikā Aglonas ģimnāzija kļūst par vienu no lielākajām vidusskolām Latvijā, jo tanī saplūst skolēni ne tikai no dažādiem Latgales apvidiem, bet pat no Zemgales un Rīgas, gan tāpēc, ka ģimnāzijā izveidojas divi nozarojumi – klasiskais un humanitārais, gan arī tādēļ, ka tai ir viena no lielākajām un modernākajām skolu ēkām visā valstī. Abas skolas ir populāras arī katoliskās audzināšanas un tajās strādājošo izcilo pedagogu dēļ. Starp redzamākajiem Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju pedagogiem Dr. A.Broka laikā jāmin Dr. Izidors Ancāns, priesteris Jāzeps Pudāns, dabaszinātnieks V.Terenkevičs, valodnieki un literāti L.Latkovskis un M.Bukšs, mākslinieks Leonīds Tomašickis, matemātiķis pr. Valerijans Zondaks u.c.
Dr. A.Broka vadībā tiek uzcelta Aglonas ģimnāzijas lielā ēka, inženieriem vairākkārt labojot plānu pēc viņa norādījumiem. Dr. A.Broks pārrauga Aglonas dekanāta draudzes, pārzina Aglonas baznīcas plašo saimniecību, ceļ vietējo spēkstaciju (!!!), vēlāk arī Jaunaglonas ģimnāzijas ēku. Un kalpojot kā priesteris, veicot neskaitāmos saimnieciskos darbus, rod iespēju darboties arī literatūrā, kultūras un sabiedriskajās organizācijās, bijis žurnāla “Draugs” (1928-1931) un “Zīdūnis” (1931-1933) redaktors. 1937. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Baznīca viņam piešķīrusi monsinjora titulu.
Pēc bīskapa Boļeslava Sloskāna atbrīvošanas no ieslodzījuma Padomju Savienībā un atgriešanās Latvijā 1933. gadā Sloskāns piedalījies arī Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju rekolekcijās, ticības mācības skolotāju kursos un, protams, ticies ar Dr. A.Broku. Savā ikdienas kalpojumā aktīvais saimniecisko lietu darītājs priesteris A. Broks bieži pārdomājis viņam teiktos bīskapa Boļeslava Sloskāna apcerīgos vārdus: “Nav nekā skaistāka uz šīs zemes kā Svētā Mise.”
Sastādīta un izdota dziesmu grāmata “Stuņdaiņas dzīsmes” un lūgšanu grāmata “Paleigs ticeigūs dvēselem vai lyugšonas par nūmyrušajim” (1934). Galvenais devums rakstu jomā – pirmais pārtulkojis no grieķu oriģināla labā, pareizā un modernā latgaliešu valodā visu Jauno Derību “Svāti Roksti. Jezus Kristus Evangelijs un Apostolu dorbi” (1933), “Apostolu vēstulis” un “Apokalipsis” (1937). Sācis tulkot arī Veco Derību, diemžēl vācu okupācija to pārtrauca un tulkojums gājis zudībā.
Dr. A.Broks aktīvi līdzdarbojies Aglonas lauksaimniecības biedrībā, bijis Latvijas lauksaimniecības kameras kopdarbības sekcijas priekšsēdis, atbalstījis Latvijas katoļu jaunatnes pasākumus, piedalījies katoļu ticības mācības skolotāju kursu organizēšanā un vadīšanā, kopš 1935. gada darbojies biedrības Latgales centrālais muzejs valdē utt. 1940. gada februārī Aglonā atklājis Latgales Tautas universitātes nodaļu. Gatavojoties 1940. gada plašajiem dziesmu svētkiem Daugavpilī, Dr. A.Broks ir viens no svētku rīcības komitejas prezidija 14 locekļiem.
1940.-1941. gada padomju periodu (pēc kāda lojāla čekas darbinieka brīdinājuma) pavada Kurzemē Lēnu draudzē un tur uzzina par sarkanās varas nomocītajiem Aglonas ģimnāzijas audzēkņiem un nobendēto Višķu draudzes priesteri Vladislavu Litavnieku, ko vēlāk atrod apraktu Daugavpils cietuma pagalmā ar dzeloņdrāšu vainagu galvā un uz krūtīm dziļi iededzinātu lielu krustu.
1941./1942. mācību gadā Dr. A.Broks atkal uzņēmies Aglonas ģimnāzijas vadību, būdams Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultātes ārkārtas profesors.
1941. gada augustā Dr. A.Broks piedzīvo Daugavpils bērnu nama bērnu nošaušanu Aglonas ģimnāzijas pagalmā. Vēlāk tur apšauj vairāk nekā pustūkstoti Daugavpils psihiatriskās slimnīcas slimnieku. Pēc dažādām ziņām šinīs abās reizēs gāja bojā no 528 līdz 1000 personu. 1941. gada 2. decembrī Aglonas baznīcā viņš norunā skarbu un drosmīgu sprediķi par piekto bausli “Tev nebūs nokaut”. Pēc tā viņu arestē vācu drošības dienests, decembrī pēc ietekmīga un priesterim labvēlīga vācu policijas ierēdņa pavēles atbrīvo, atkal apcietina 1942. gadā, jo ar savu mašīnu aizvedis uz Rīgu nošaušanai paredzētu ebreju aptiekāra ģimeni un no nāves glābtas divas katoļticībā pārgājušas ebreju sievietes. Seko ieslodzījums Rīgas un Daugavpils cietumā. Pēc liecinieku vēstītā, aizvests uz Vāciju, bijis Štuthofas un vēlāk Noiengemas nāves nometnē, kur arī 1943. gadā gājis bojā.
1988. gadā, atzīmējot Dr. Aloizija Broka deviņdesmitgadi, Varakļānu novada Sila kapos atklāts tēlnieka B.Buļa veidots piemineklis un no Noiengemas atvesta sauja zemes.
Stirnienes tautas namā sestdien, 17. martā, pl. 15 notiks piemiņas pasākums “Novadniekam priesterim Aloizijam Brokam 120”. Visi mīļi aicināti atcerēties dižo novadnieku!
Sagatavoja Ieva Zepa
Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti. Rīgas Metropolijas kūrija. 1995.
Latgales kultūras darbinieki. Jumava, Rīga. 2008.
Latkovskis L. Aglonas baznīcas un klostera vēsture. LKC Rīgā. 2012.
Svilāns J., Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri. LKCI Rēzeknē, 2008.
Varakļāni un varakļānieši. LKCI Rēzeknē, 2002.
Zariņš Ignats. Aglona tālo dienu atblāzmā. Nordik, Rīga. 1998.
