Latvijā nodibināta Sekulāro franciskāņu ordeņa nacionālā brālība

21. aprīlī, pulcējot kvorumu no trim Latvijas vietējām brālībām – Cesvaines, Daugavpils un Rīgas, ar 28 brāļu balsīm tika nodibināta Latvijas Sekulāro franciskāņu ordeņa nacionālā brālība un ievēlēta tās padome sešu brāļu sastāvā: ministre – Gundega Cimža, viceministre – Silvita Kravale, formācijas vadītāja – Māra Zaķe, padomniece franciskāņu jauniešu ordeņa veidošanā –  Dace Biltaure, sekretāre – Marika Šķēle, kasieris – Kaspars Avots. Šī uzdevuma veikšanai Sekulāro franciskāņu ordeņa internacionālā padome no Romas uz Latviju nosūtīja brāli Attilio Galimberti, 4 bērnu tēvs un 4 mazbērnu vectēvs, pēc profesijas inženieris. Tāpat uz Latviju tika nosūtīts franciskāņu tēvs Pedro Zitha OFM no Dienvidāfrikas, internacionālo Sekulāro franciskāņu ordeņa garīgais asistents.

“Trīsdesmit gadi kopš ordeņa atjaunošanas mums, Latvijas sekulārajiem franciskāņiem, ir bijis kā ilgs noviciāts, kas rezultējies ar mūža solījumu salikšanu, pievienojoties mūsu ordeņa brāļiem un māsām visā pasaulē. Neskatoties uz sākotnējo dienu aizrautību un brāļu pieplūdumu ordenī, kā arī daudzu aiziešanu no tā dažādu personisku iemeslu dēļ, kopumā esam 59 brāļi un māsas, no kuriem divi ir noviciāta un trīs postulāta formācijas posmā,” stāsta jaunizveidotās brālības ministre Gundega Cimža.

Brāļi Attilio un Pedro ieradās 17. aprīlī un vispirms tikās ar Māru Zaķi OFS, kura pirms 30 gadiem ar bīskapa Vilhelma Ņukša svētību uzsāka darbu pie sekulārā ordeņa atjaunošanas tēva Viktora Pentjuša gādīgajā aizbildniecībā. 18. aprīlī, tiekoties ar V.E arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, brālis Attilio apliecināja, ka Sekulārais franciskāņu ordenis ir arhibīskapa rīcībā un gatavs kalpot Baznīcai. 19. aprīlī sekulārā ordeņa brāļus sirsnīgi uzņēma Rīgas Katoļu ģimnāzijā, kur viņiem bija iespēja uzrunāt vecāko klašu skolēnus. Savukārt Radio Marija tapa intervija, kas vēsta par Sekulāro franciskāņu ordeni un tā misiju.

Pasaulē ir 121 Sekulārā franciskāņu ordeņa nacionālās brālības, kuras veido reģionālās un vietējās brālības ar 400 tūkstošiem brāļu un māsu. Tas ir lielākais no Asīzes sv. Franciska ordeņiem. Sekulāro franciskāņu konstitūcijā var lasīt, ka šī franciskāņu kopiena ir atvērta visiem ticīgajiem – lajiem, vīriešiem un sievietēm, diakoniem, priesteriem un bīskapiem. Ar Jēzu, kurš bija paklausīgs līdz pat nāvei, viņi cenšas izprast un izpildīt Tēva gribu. Viņi pateicas Dievam par brīvības dāvanu un par mīlestības likuma atklāsmi. Viņi pieņem Baznīcas un tās amatpersonu, kā arī māsu un brāļu piedāvāto palīdzību, lai izpildītu Tēva gribu. Ar priecīgu apņēmību viņi drosmīgi iesaistās sociālajā dzīvē.

Māsām un brāļiem patīk bērnišķīga tikšanās ar Dievu, “lūgšana un kontemplācija” kļūst par viņu dzīves un rīcības spēka avotu. Viņi meklē Tēva klātbūtni savā sirdī, dabā, cilvēku vēsturē, kurā piepildās Viņa pestīšanas plāns. Šī noslēpuma kontemplācija ļauj tiem līdzdarboties mīlestības nodomā.

Viņi ar personīgās dzīves liecību un arī ar drosmīgām iniciatīvām iesaistās taisnīguma veicināšanā, īpaši sabiedriskajā dzīvē, un nekavējas izdarīt konkrētas izvēles saskaņā ar savu ticību. Darbu uzskata par dāvanu un par līdzdalību radīšanā, pestīšanā un kalpošanā cilvēku kopienai.

Jautāta, kā cilvēks var atpazīt aicinājumu un iestāties ordenī, G. Cimža saka: “Tie ir Svētā Gara aicināti katoļi, kuri vēlas kopienā padziļināt savu kristības solījumu, ar savu talantu un aktīvām sociālām, radošām darbībām, un Jēzus Kristus Vissvētākā Sakramenta kontemplāciju, īstenot Dieva plānu pasaulē – nest mieru un taisnīgumu starp ikvienu cilvēku un tautām, rūpēties par dzīvo un nedzīvo radību, kas atspoguļo mūsu Dieva Tēva darbus.

Lūgums uzņemt Sekulārajā franciskāņu ordenī ir jāiesniedz vietējā brālībā, kur tās padome lemj par jaunu locekļu uzņemšanu. Uzņemšana brālībā norisinās pakāpeniski, vairākos etapos. Tie ir: iniciācijas laiks, formācijas laiks (vismaz vienu gadu) un regulas profesija jeb svinīgs solījums ievērot regulu. Šajā izaugsmes gaitā ar savu dzīves veidu ir iesaistīta visa kopiena.

Mūsu klosteris ir pasaule, kas sākās mūsu ģimenēs, darbā, ikdienas gaitās, autobusā, draudzē. Ikkatrs solis tiek veikts saskaņā ar evaņģēlisko prieku, kas sakņojas sevis apzināšanā Jēzū Kristū, kurš ir beznosacījuma Mīlestība, Miera Karalis, taisnīguma Vēstnesis. Centies neapvainoties uz vīru vai sievu, kad esi noguris, laipni atbildēt saviem bērniem, pacelt papīru no savas kāpņu telpas kāpnēm, pasmaidīt bērniem, kas iet tev garām, darīt godīgi savu darbu vai esi miljonārs vai ierēdnis, skolotājs vai apkopējs, rokzvaigzne vai bīskaps, deputāts vai ierindas pilsonis. Katra neērta komunikācija ir dialogs, kas balstās uz savstarpēju cieņu un mīlestību. Aizmirstot savus kompleksus un ļaujoties Svēta Gara dziedināšanas spēkam, kas mūsu nevarību piepilda ar Dieva spēku, mēs mācāmies nest mieru un taisnīgumu. Miers un Labums!”

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Saistītie raksti