Dārgie brāļi un māsas!
Ļaujiet man izteikt patiesu un dziļu prieku par mūsu tikšanos šajā otrdienā pēc Vasarsvētkiem un svinēt Euharistisko Upuri šajā skaistajā, starptautiskajā Aglonas svētvietā, kas veltīta mūsu Mātei, Vissvētajai Marijai.
Pateicos Jums visiem, īpaši V. E. jūsu bīskapam Jānim Bulim, kurš ir vēlējies mani uzaicināt šodien būt šeit kopā ar jums. Mirklī, kad jums dāvāju Svētā tēva svētību, jūs sveicinu novēlot, lai Dieva miers ir jūsu sirdīs un nonāk pār jūsu ģimenēm.
Jūs visus aicinu doties uz šo svētvietu nu jau drīzajā, 24. septembrī, pirmdienā, un sagaidīt mūsu Svēto tēvu, lai kopā ar viņu piedalītos Euharistiskajās svinībās par godu mūsu Mātei, Aglonas Dievmātei.
Pagājušajā svētdienā svinējām Vasarsvētkus, Svētā Gara svētkus, Jēzus Baznīcas dzimšanas svētkus, svētkus, uz kuriem tikām aicināti mēs visi.
Šodien daži no jums saņemsiet Jēzus Garu, lai piepildītu mūs ar svaigu vēju un ar uguni, kas sadedzina visu negatīvo, ko slēpjam mūsu sirds cietumā. Tādēļ, ka:
- Saņemt Svēto Garu – tas ir būt spējīgiem piedot. Svētā Gara klātbūtne mūsos ir spēja piedot. Viņš mūsos sadedzina visus grēkus un šajā tīrīšanā arī es spēju darīt to pašu.
- Saņemt Svēto Garu – tas ir dzīvot vienotībā. Mēs esam vajadzīgi cits citam, tādēļ ka nevienam nav visu Gara dāvanu.
- Saņemt Svēto Garu – tas ir ļaut Viņam mūs vadīt.
- Saņemt Svēto Garu- tas ir būt Viņa instrumentiem.
Diemžēl šodien lielākā daļa kristiešu par Svēto Garu zina maz vai neko.
Ja mēs jautāsim daudziem krietniem cilvēkiem: kas tev ir Svētais Gars, ko dara un kur ir Svētais Gars? Vienīgā atbilde varbūt būs, ka Viņš ir trešā Trīsvienības persona. Tieši tā, kā viņi ir mācījušies katehismā.
Protams, viņi zina, ka Tēvs ir radījis pasauli, tādēļ, ka radīšana ir attiecināta uz Tēvu. Un arī zina, ka Dēls ir Jēzus, kas mūs ir atpestījis un dāvājis dzīvi. Tātad tev pasaka visu, un vēlāk attiecībā uz Svēto Garu zina, ka, jā, ir trešā Trīsvienības persona, bet ja viņiem jautā: ko dara? Tev atbild, ka ir tur!. Un tad arī apstājas ,un tā ir ar lielāko daļu mūsu kristiešu.
Svētais Gars ir tas, kas virza Baznīcu; tas, kas darbojas Baznīcā, mūsu sirdīs; tas, kas katru kristieti veido atšķirīgu vienu no otra, bet no visiem kopā veido vienību. Tātad Svētais Gars ir tas, kurš virza uz priekšu, atver durvis un tevi aicina liecināt par Jēzu.
Svētais Gars ir tas, kurš mūs mudina godināt Dievu, mudina mūs lūgties: “lūdzas mūsos”. Svētais Gars ir tas, kas ir mūsos un māca mums lūkoties uz Tēvu un sacīt Viņam: “Tēvs.” Un tādā veidā mūs atbrīvo no situācijas, kur esam bāreņi un kurā pasaules gars vēlas mūs ievest.
Visu šo iemeslu dēļ Svētais Gars ir tik svarīgs: Viņš ir dzīvās Baznīcas veidotājs – tas kurš darbojas Baznīcā.
Tādēļ mums ir jābūt nomodā par vienām briesmām: kad neesam Svētā Gara misijas uzdevumu augstumos un to nesaņemam šādā veidā, ticība tiek pazemināta uz morāles un ētikas līmeni.
Ir tāds uzskats, ka izpildīt visus baušļus ir pietiekami, bet neko vairāk. Un tā mēs sakām: šo darīt drīkst, šo darīt nedrīkst; līdz šejienei jā, līdz turienei nē! Tādā veidā iekrītam kazuistikā un morālē, kas ir auksta.
Bet kristīgā dzīve nav tikai ētika. Kristīgā dzīve ir tikšanās ar Jēzu Kristu. Un tas, kas mani vada uz šo tikšanos ar Jēzu Kristu, ir tieši Svētais Gars.
Diemžēl lielākā daļa kristiešu savā dzīvē Svēto Garu tur sirdīs kā “īpašu ieslodzīto personu”: neatļauj, ka viņiem kautko paskaidrotu, neļauj, ka viņus vadītu.
Un tomēr Svētais Gars dara visu, zina visu, zina mums atgādināt, ko ir teicis Jēzus, zina mums paskaidrot visu, kas saistās ar Jēzu.
Ir tikai viena lieta, ko Svētais Gars nemāk veidot: ērtību kristiešus. To Viņš neprot darīt! Neprot veidot “virtuālus kristiešus” nevis tikumiskus. Tieši otrādi, Viņš veido patiesus kristiešus: Viņš uztver reālo dzīvi tādu, kāda tā ir, ņemot vērā pravietojumu par laika zīmju lasīšanu, un mūs vada tādā veidā. Tādēļ Viņš ir “mūsu sirds īpašais ieslodzītais”, un mēs sakām, ka Viņš ir trešā Trīsvienības persona un pie tā apstājamies.
Šinī nedēļā, kamēr mūsos vēl līdz šim ir svaigi Vasarsvētku iespaidi, mums būtu labi pārdomāt to, ko mūsu dzīvē dara Svētais Gars. Lai palīdzētu mums ar sirdsapziņas izmeklēšanu, Svētais tēvs Francisks mums piedāvā dažus tiešus jautājumus:
- Vai Viņš man ir mācījis brīvības ceļu?
- Vai es to esmu iemācījies no Viņa?
- Bet kādu brīvību? Kāda veida brīvību?
- Svētais Gars, kas ir manī, mani mudina iziet ārā: man ir bail?
- Kā ir ar manu drosmi, ko man dāvā Svētais Gars, lai es varētu iziet no sevis paša, lai liecinātu par Jēzu?
- Kā ir ar manu pacietību pārbaudījumu brīžos? Tādēļ ka arī pacietību dāvā Svētais Gars.
Mums ir sev jāpajautā, vai patiešām ticam Svētajam Garam, vai arī mums Viņš ir tikai “vienkārši vārds”?
Mēģināsim runāt ar Viņu un teikt: “Es zinu, ka Tu esi manā sirdī, ka Tu esi Baznīcas sirdī, ka Tu vadi Baznīcu, ka Tu veido vienību mūsu vidū, bet veido mūs katru savādāku mūsu visu dažādībā.”
Aicinu jūs vērsties pie Viņa ar visām šīm lietām un lūgt žēlastību iemācīties praktiskā veidā to, ko Viņš dara mūsu dzīvē.
Tā ir žēlastība būt Viņam paklausīgiem, paklausīt Svētajam Garam: šinī nedēļā darīsim to, ka domāsim par Svēto Garu un runāsim ar Viņu.
Tas arī ir aicinājums jums, jaunieši un jaunietes, kas gatavojaties Iestiprināšanai: palieciet stipri ticības ceļā ar drošu cerību uz mūsu Kungu. Šeit ir mūsu ceļa noslēpums! Viņš mums dod drosmi doties pret straumi, nesekojot šīs pasaules baušļiem un izvēlēm.
Klausāties labi, jaunieši: doties pret straumi – tas dara labi sirdij, bet pieprasa drosmi, lai dotos pret straumi, un Viņš mums dod šo drosmi! Nav grūtību, pārbaudījumu, neizpratnes, kam būtu mūs jānobaida, ja mēs paliekam vienoti ar Dievu, ja nezaudējam draudzību ar Viņu, ja viņam dāvājam arvien vairāk vietas mūsu dzīvē.
Tādēļ arī, jo īpaši, ja mēs jūtamies nabadzīgi, vāji, grēcinieki, Dievs dāvā spēku mūsu nespēkā, bagātību mūsu nabadzībā, atgriešanos un mūsu grēku piedošanu. Kungs ir ļoti žēlsirdīgs: vienmēr, ja nākam pie Viņa, mums piedod.
Mēs varam paļauties uz Dieva darbību! Ar Viņu varam veikt lielas lietas; mums dāvās prieku būt Viņa mācekļiem, Viņa lieciniekiem. Tiecieties pēc lieliem ideāliem, pēc lielām lietām. Mēs, kristieši, neesam Kunga izvēlētie mazām lietiņām. Dodieties vienmēr tālāk, uz lielām lietām. Jaunieši, centieties savu dzīvi veltīt lieliem ideāliem!
Dieva atklāsmē, dzīves pārbaudījumos esiet stipri mūsu Kungā. Dārgie draugi, plaši atvērsim mūsu dzīves durvis Dieva atklāsmei, ko dāvā mums Svētais Gars, lai mūs pārveidotu, lai mūs darītu stiprus dzīves grūtībās, lai nostiprinātu mūsu vienību ar Kungu.
Lai mūsu prieks būtu mūsu palikšana stiprā vienībā ar Viņu un Viņā.
Jēzum ir vara ar viņa Gara spēku atjaunot sirdi. Mums ir jāuzticas tam. Ja mums nav uzticības Jēzus Kristus kā vienīgā glābēja spēkam, vienīgajam, kas visas lietas spēj darīt jaunas, tad mēs esam viltus kristieši. Neesam patiesi kristieši.
Jēzus tev neliek būt kristietim. Bet ja tu saki, ka esi kristietis, tad tev jātic, ka Jēzum ir viss spēks – vienīgajam, kam ir spēks – atjaunot pasauli, atjaunot tavu dzīvi, atjaunot tavu ģimeni, atjaunot kopienu, atjaunot visus.
Šī ir vēsts, ko mums šodien sev ir jāpaņem, lūdzot no Tēva, lai mēs būti uzmanīgi Gara balsij, kas dara šo darbu: Jēzus Garam.
Jūs, kas nākat saņemt Dieva Gara spēku, gribu šodien aicināt: ticiet Gara spēkam!
Viņš ir Jēzus Gars. Ticiet Jēzum, kurš jums sūta šo Garu – jums un visiem mums: sūta mums Garu, lai atjaunotu visu.
Neesat nepatiesi kristieši, kristieši tikai vārdos. Esiet kristieši ar vārdiem, ar sirdi, ar rokām. Jūtaties kā kristieši, runājat kā kristieši un dariet kristiešu darbus. Bet jūs vieni paši to nespēsiet izdarīt.
Tas ir Jēzus, kurš jums dāvās šo Garu, dāvās jums spēku atjaunot visu: ne jūs, bet Viņš jūsos. Jēzus, kurš ir vienīgā glābšana, vienīgais, kurš mums dāvā žēlastību, kurš dāvā mums mieru, brālību un kas mums dāvā glābšanu.
Svētais Gars mūs aicina un palīdz iet, skatoties uz priekšu. Esam aicināti palīdzēt viens otram, lai nepietrūktu spēka un lai cerība mūs atbalsta.
Iesim uz priekšu ar paļāvību tādēļ, ka Jaunava Marija, mūsu debesu Māte, mūs pavada un nemitīgi mūs sargā savās mātišķajās rokās. Amen!
