Jāņa Pāvila II homīlija Svētās Mises laikā Aglonā

1. „Lai Viņš būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem.” (Rom 8, 29)
Šodien kā svētceļnieki esam ieradušies Dievmātes svētnīcā Latvijā, lai slavētu Dievu par to, ko Viņš izlēmis kopš mūžības. Par lēmumu, ko apustulis Pāvils mums skaidro Vēstulē romiešiem, kuru tikko dzirdējām.
Dievs, kurš pats ir mūžība, jau no mūžības zināja visu (sal. Rom 8, 29), kam bija jāpiepildās laikā. Savā Dēlā, kas būtībā līdzīgs Tēvam, Dievs jau kopš iesākuma pazina visu cilvēci kopumā un katru cilvēku atsevišķi. Savā mūžīgajā Vārdā Dievs mūs pazīst – un tieši šajā pazīšanā rod sākumu dievišķais plāns attiecībā uz cilvēka aicinājumu.
Savā tēvišķajā mīlestībā Dievs „tos, kurus iepriekš pazina, norīkoja kļūt līdzīgiem sava Dēla attēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem,” raksta apustulis (Rom 8, 29).
2. Šodien esam ieradušies Aglonas svētnīcā, lai šo brīnišķīgo Dieva lēmumu ietvertu lūgšanā. Mūžīgajam Vārdam, Dēlam, kas Tēvam būtībā līdzīgs, bija jākļūst par „pirmdzimto starp daudziem brāļiem”. Lai būtu pirmdzimtais starp cilvēkiem – starp cilvēku dēliem un meitām –, Viņš kļuva cilvēks: „Vārds tapa miesa.” ( Jņ 1, 14) 
Lūk, Dieva Dēls, „ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas”. No Jaunavas, vārdā Marija. Šodien Baznīca svin tās Vissvētākās Jaunavas dzimšanu, kurai saskaņā ar Dieva mūžseno lēmumu bija jākļūst par Debesu Tēva viendzimušā Dēla Māti. Mēs svinam Jaunavas Marijas dzimšanas svētkus.
3. Svētā Mateja evaņģēlija fragments, kuru kopīgi klausījāmies, (Mt 1, 18-23) skaidro, kā cilvēkos un ar cilvēku starpniecību īstenojies šis Dieva noslēpums. Dieva cilvēktapšanas noslēpums! Tik grūti izprotams, ka bija nepieciešams, lai tas vispirms tiktu uzņemts cilvēku sirdīs, pārdomāts ar cilvēka prātu. Šis noslēpums tika uzņemts vispirms Marijas sirdī Pasludināšanas brīdī Nācaretē, tad Jāzepa, Marijas līgavaiņa, sirdī.
Lūk, kā Dieva vēstnesis izskaidro šo noslēpumu Jāzepam: „Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, Tas ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.” (Mt 1, 20-21)
Vārds „Jēzus” nozīmē „Pestītājs”, „Dievs, kas glābj”.
4. Ar Jēzus vārdu ir cieši saistīts arī Marijas vārds. Būdama Jaunava un vienlaikus Māte, viņa ir daļa no Dēla noslēpuma. Baznīca tic, ka Marija nāca pasaulē bezvainīga, brīva no iedzimtā grēka. Pestīšana, kuru dāvāja Dievs, iesākās Marijā un viņā sasniedza savu vainagojumu.
Tāpēc cilvēki, veselas tautas, mīl Mariju, paļāvībā steidzas pie viņas un, lai ietu aizvien tālāk pestīšanas ceļu, dodas svētceļojumos uz Dievmātes svētnīcām. Ļaudis uzņemas šo garīgo ceļu, lai tajā no jauna rastu savas dzīves patieso jēgu un atgrieztos no grēkiem, lai ar Marijas palīdzību – ar viņas palīdzību, kas ir „žēlastības pilnā” (Lk 1, 28), – no jauna saņemtu Dieva žēlastību.
Aglona, jūsu brīnišķīgā svētnīca, ir viena no šādām svētceļojumu vietām Latvijā.
5. „Cildenas lietas stāsta par tevi, Dieva pilsēta! [..] Kungs ierakstīs tautu grāmatā: tur Viņš ir dzimis.” (sal. Ps 87)
Pēc tik daudziem gadiem, kad par Dievu klusēja, beidzot ir atgūta ticības brīvība, atsākti tautas svētceļojumi. Šķērsojot visu Latviju, svētceļnieki dodas uz Aglonu pat no vistālākajiem novadiem. No Rīgas, Liepājas, Ventspils, Kolkas, Jūrmalas, Limbažiem, Valmieras un Alūksnes iziet daži simti svētceļnieku, bet pēc nedaudz dienām viņu jau ir tūkstošiem. Pār latviešu zemi kā straume plūst ticīgie, paužot ticību dziesmās, sludinot prieku. Vairums no tiem ir jaunieši, kas vēlas gūt svētceļojuma pieredzi, piedzīvot patiesas lūgšanas mirkli; viņi vēlas kopīgi liecināt un dalīties grūtībās, uzņemot tās patiesā gandarīšanas garā.
Daudzi, arī mazie un vecie, ejot kopā šo ceļu, ir vienoti ar latviešu katoļu jaunatni. Marijas, Baznīcas Mātes, Baznīcas pirmveidola, sargāti, viņi iet pretī Kungam kā spilgts pasaulē svētceļojošās Dieva tautas attēls.
6. Esiet sveicināti, dārgie ticīgie, kas nākat no visas Latvijas, un īpaši jūs, kas esat no apkārtējiem novadiem, no Latgales! Drosme, ar kādu Latgale kopj savu seno ticību, ir visiem zināma. Kā katru gadu jūs esat sapulcējušies šajā dievnamā cerības pilni, ka Dievmāte jūs uzklausīs. 
Jūs gribat vēstīt Marijai savu mīlestību, apliecināt, ka mīlat viņu kā bērni. Jūs vēlaties pateikties par žēlastībām, kas saņemtas ar Marijas aizbildniecību, un paust savu paļāvību, ka lūgšanas tiks uzklausītas.
Esiet sveicināti visi, kas esat šeit ieradušies, apliecinādami savu ticību, – jūsu ticība šodien stiprina arī mani, svētceļnieku, kurš esmu kopā ar jums un jūsu vidū, liecinot par visas Baznīcas ticību un pienākumu nemitīgi darboties pasaules evaņģelizācijas labā.
Esiet sveicināti, esiet svētīti un žēlastības stiprināti jūs, kuriem Aglonas Jaunava, goda cienīgā Jaunava, ar savu skatienu ir dāvājusi spēku un drosmi, jo no viņas ir dzimis Patiesības saule, Kristus, mūsu Dievs.
7. Man un visai Latvijas kristiešu saimei šobrīd īpaši nozīmīga ir citu konfesiju brāļu, luterāņu un pareizticīgo, klātbūtne Aglonā. Viņu vēlmei piedalīties šajāpasākumā, kas veltīts kopīgai lūgšanai, ir ļoti liela nozīme.
Esiet sveicināti, dārgie brāļi Kristū! Arī jūs Mariju atzīstat par pirmo Kunga mācekli, jo zināt, ka saskaņā ar Evaņģēliju, kas vienmēr tiek svinīgi lasīts jūsu liturģiskajos dievkalpojumos, – Tas, „kas viņā dzimis, ir no Svētā Gara” (Mt 1, 20). Arī jūs atzīstat, ka Jēzus ir Tas, kurš „atpestīs savu tautu no grēkiem” (Mt 1, 21), Viņš, Dieva Dēls, pirmsmūžīgais Vārds, kas tapa cilvēks Marijas klēpī.
Jūsu klātbūtne vieš cerību uz ekumenisma nākotni. No visas sirds es vēlos, lai kristiešu ekumeniskie centieni pēc vienotības nekad nemazinātos, lai neapdzistu vēlēšanās izpildīt Kristus lūgumu „ut unum sint” – lai visi būtu viens.
8. Jēzus – Marijas Dēls.
Jēzus – Pestītājs – Dievs, kurš glābj.
Šo patiesību lieliski pauž svētais Pāvils Vēstulē romiešiem: „Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu,” (Rom 8, 28) – Dievs viņus glābj.
Šo savu lēmumu Dievs īsteno Kristū. Lai krusta upurī cilvēci attaisnotu, Viņš ir kļuvis cilvēks, „pirmdzimtais starp daudziem brāļiem”. Vai varam liegt savu mīlestību Dieva Dēlam, uz Viņa mīlestību neatbildot?
9. Mīlēt – lūgsim šo dāvanu no Mātes, kas stāv krusta pakājē. Viņa ir mūsu Glābēja Māte, mūsu Pestītāja Māte.
Mūžīgais Tēvs ir vēlējies, lai viņa kā Māte rūpētos par visu cilvēku pestīšanu. Un mēs esam viņas nemitīgās gādības liecinieki. Tieši tādēļ esam šeit. Tieši tādēļ Dieva tauta Latvijā dodas svētceļojumos uz Aglonu.
Mēs apzināmies šo Mātes gādību – gādību, kāda piemīt tai, kura ir Dieva mūžīgā lēmuma atveids, svētglezna. Marijā mēs aizvien jaunā veidā varam apbrīnot mīlestības noslēpumu, Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara noslēpumu.
Vai tad Marija – Dieva Māte – pavisam īpašā veidā neliecina par godību, kurai savā pirmdzimtajā Dēlā kļuvusi līdzdalīga, vai viņa neliecina par šo godību visiem, kurus Dievs pieņēmis par saviem dēliem un meitām?
10. Patiesi, „tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis” (Lk 1, 42)!
Marija, tevī Kungs ir darījis lielas lietas. Un lielas lietas Dievs ir darījis mums ar tavu starpniecību, Dieva Māte un savas tautas Māte. 
1993. gada 9. septembrī