Godājamie kungi, cienījamās dāmas!
Tuvojoties Latvijas apmeklējuma noslēgumam, priecājos tikties ar jums – akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Šī pasaule man ir īpaši dārga, jo esmu bijis ar to cieši saistīts un šo saikni glabāju joprojām. Tāpēc šeit, Rīgas Alma Mater, jūtos kā mājās, it īpaši pēc tik pagodinošas un sirsnīgas uzņemšanas, kādu jūs man veltījāt.
Ikvienam no jums izsaku savu visdziļāko pateicību! Es sveicu Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu un klātesošos bīskapus, sveicu cienījamo Universitātes rektora kungu un pateicos viņam par laipnajiem vārdiem, kas man tika veltīti. Sirsnīgi sveicu šīs jūsu zinātnes un kultūras tradīcijām bagātās Universitātes mācību spēkus, visus klātesošos profesorus un studentus.
Katrā nācijā pastāv cieša saistība starp kultūru un Baznīcu. Šī saikne tiecas būt jo īpaši cieša Latvijā, kur valsts atjaunošanas darbs prasa visu sociālo un reliģisko komponentu devumu. Šeit kristieši pagātnē ir snieguši un, nešaubos, sniedz arī šodien reālu ieguldījumu zinātniskās pētniecības progresā un humanitāro zinātņu jomā. Esmu pārliecināts, ka kultūras pasaules tikšanās ar Evaņģēlija patiesību un gaismu noteikti palīdzēs veidot tautu, kas atvērta neiznīcīgajām gara vērtībām. To es novēlu no visas sirds.
Pasniedzot jums, rektora kungs, šai tikšanās reizei sagatavoto runu, es lūdzu, lai Dieva palīdzība nāk pār tiem, kas Latvijā aktīvi darbojas zinātnes un kultūras jomā, un it īpaši pār visiem šīs senās un nopelniem bagātās Universitātes darbiniekiem.
1993. gada 9. septembrī
