Maija sākumā Latvijā viesojās priesteris, sakrālās un liturģiskās mūzikas komponists un Romas diecēzes kora vadītājs Marko Frizina (Marco Frisina), no kura aptuveni 500 komponētajām dziesmām dažas dzied arī Latvijas baznīcu kori. Savas vizītes laikā M. Frizina vadīja seminārus Rīgā, Daugavpilī un Aglonā, daloties pieredzē par mūzikas nozīmi ticības dzīvē, liturģijā, jaunajā evaņģelizācijā, kā arī apmeklēja Rīgas Svētā Jēkaba katedrāli un Svētās Marijas Magdalēnas draudzi.
Uz Latviju komponistu uzaicināja kustības “Pro Sanctitate” pārstāves, kuras M. Frizinu bija iepazinušas Romā. Ar komponistu par vizīti Latvijā viņas runāja jau pirms trim gadiem, taču, ņemot vērā viņa aizņemtību, semināri varēja notikt tikai tagad. Latvijā pirmais seminārs notika Daugavpilī, kur bija pulcējies neliels skaits vietējo ērģelnieku, dziedātāju un citu interesentu. Komponists stāstīja par sakrālās mūzikas attīstību, kā arī mūzikas nozīmi evaņģelizācijā.
Sestdien, 5. maijā, M. Frizina uzrunāja klausītājus Rīgas Garīgā semināra telpās. Kā pastāstīja Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) asociētā profesore Ingrīda Trups-Kalne, uz pasākumu bija pulcējušies gan studenti, gan arī mūziķi, ērģelnieki. Ņemot vērā, ka institūts organizē Liturģiskās mūzikas vasaras akadēmiju, tikšanās ar M. Frizinu bija vērtīgs papildinājums zināšanām, kas tiek gūtas vasaras akadēmijās.
Pēc viņas stāstītā, RARZI Frizina runāja par mūzikas lomu liturģijā, uzsverot, ka tai ir jākalpo liturģijai. Turpinājumā viņš raksturoja ideālo mūzikas modeli liturģijā, uzsverot, ka dziedāšanā ir jāiesaista visa tauta, jo tas nav koncerts. Mūzika liturģijā ir dialogs. Visiem nav jādzied viss, bet tai pašā laikā nedrīkst būt daļa dalībnieku, kas ir tikai pasīvi klausītāji. Tāpat viņš deva padomus, kā strādāt ar kori, uzsverot, ka korim ir jāattīstās ne tikai tehniski, bet arī garīgi. Tāpēc M. Frisina līdzās tehnikas izkopšanas darbam katru mēnesi savam korim rīko garīgās sakopošanās dienas, kuru laikā notiek adorācija un ir grēksūdzes iespēja.
Savukārt Aglonā bija pulcējušies daudzi diecēzes priesteri, kā arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, jo šajā laikā notika diecēzes priesteru konference. Pēc tam notika tikšanās ar Aglonas un apkārtnes ērģelniekiem un koristiem. Priesteri ir tie, kas vada liturģiju, tāpēc arī viņiem komponists deva padomus, kā liturģijā iesaistīt draudzi, kā izmantot mūziku, kā arī skaidroja, kā, pēc viņa domām, mūsdienu Baznīcā ieviešama Vatikāna II koncila mācība. M. Frizina tāpat uzsvēra Marijas lomu un stāstīja par kalpošanu caur mūziku.
Monsiņjors M. Frizina ir dzimis 1954. gadā Romā. 1983. gadā absolvējis Romas Sv. Cecīlijas konservatorijas kompozīcijas nodaļu, studējis Pontifikālajā Gregora universitātē un Pontifikālajā Bībeles institūtā. 1982. gadā ordinēts par priesteri un kalpo Romas diecēzē. Viņš ir Romas diecēzes Sakrālās mākslas un kultūras komisijas prezidents, Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes konsultants un Sv. Cecīlijas bazilikas rektors, kā arī docētājs Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē un Pontifikālajā Sakrālās mūzikas institūtā. Pirms vairāk nekā 30 gadiem viņš dibināja Romas diecēzes kori, kas joprojām muzicē diecēzes nozīmīgākajās liturģijās, kas notiek Vatikānā. Viņš ir ne tikai viens no mūsdienu pazīstamākajiem liturģiskās un sakrālās mūzikas komponistiem, bet arī komponējis mūziku vairākām filmām, kuru pamatā ir Bībeles sižeti vai svēto dzīvesstāsti.
LRKB IC; Foto: kustība “Pro Sanctitate”
