Jūnija pirmajā pusē Latviju apmeklēja Vācijas labdarības organizācijas „Bonifatiuswerk“ vadītāji, līdzstrādnieki un organizācijas kontaktpersonas no Vācijas Katoļu Baznīcas diecēzēm. Nepilnas nedēļas laikā viesi apmeklēja un iepazinās ar dažādiem projektiem, kurus organizācija finansiāli atbalsta Latvijā, kā arī veltīja laiku, lai iepazītu vietējo vēsturi un kultūru.
Kā pastāstīja viena no „Bonifatiuswerk“ pārstāvēm Jūlija Brodersena-Šēfers, jau tešo gadu organizācija rīko ceļojumus uz valstīm, kurās „Bonifatiuswerk“ sniedz finansiālu palīdzību. Pirmajā gadā neliela grupa devās uz Dāniju, pēc tam uz Zviedriju, bet šogad kā ceļamērķis tika izvēlēta Latvija. Ceļojumam ir vairāki mērķi. Viens no tiem ir pateicība „Bonifatiuswerk“ kontaktpersonām 27 Vācijas diecēzēs. Šie cilvēki ir nozīmīgs atbalsts, lai organizācija varētu sniegt palīdzību katoļiem valstīs, kurās viņi ir minoritāte. Šīs kontaktpersonas stāsta savā diecēzē par organizācijas darbu un veicina ziedojumu ienākšanu projektu atbalstam.
Otrs brauciena mērķis ir piedāvāt iespēju kontaktpersonām iepazīt vietējo Baznīcu, tās vajadzības, ikdienu, satikties ar konkrētiem cilvēkiem, kultūru un vēsturi. Šai sakarā interesanti ir arī tas, ka ceļojums šogad noritēja Eiropas Kulturas mantojuma gada projekta „ Daloties mantojumā“ ietvaros, jo „Bonifatiuswerk“ ir svarīgi meklēt un atrast kristīgās takas Eiropā.
Stāstot par ceļojumu, J. Brodersena-Šēfers norāda, ka viena lieta ir stāstīt par projektiem attālināti, bet pavisam cita – aizbraukt uz konkrēto valsti, satikt cilvēkus un redzēt, kas notiek, kā tiek tērēti līdzekļi. „Bonifatiuswerk“ ģenerālsekretārs monsiņjors Georgs Austens papildina, ka organizācijas pārstāvji vēlas padziļināt attiecības ar saviem partneriem kā līdzvērtīgām personām, meklēt jaunas idejas un attīstības iespējas, kā arī pārliecināties, ka projekti, kuros ieguldīti līdzekļi, tiešām attīstās un nes augļus.
Vizīti „Bonifatiuswerk“ pārstāvji sāka ar ekskursiju pa Rīgu, nākamajās dienās apmeklēja Biķernieku memoriālu, svētā Meinarda salu un Karmela klosteri Ikšķilē, Torņakalna staciju, tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Jelgavas diecēzes bīskapu Edvardu Pavlovski, Rīgas Garīgā semināra, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta, „Betlēmes žēlsirdības mājas“, Svētās Ģimenes mājas pārstāvjiem. Viņi ciemojās arī Iļģuciema sieviešu cietumā, kur piedalījās nodarbībā kopā ar apcietinātajām sievietēm, „Betlēmes žēlsirdības mājas“ lauku filiālē „Pēternieki“, kur aprunājās ar atkarībās nonākušajām personām, kā arī Līvbērzē, kur ar organizācijas atbalstu top rekolekciju māja.
Pēc vizītes G. Austens uzsvēra, ka viena no lietām, kas viņu šī ceļojuma laikā iedvesmoja, ir cilvēku nesavtība un spēja sevi ziedot Baznīcai sarežģītās situācijās. Runājot par finansiālo atbalstu, monsiņjors norādīja, ka organizācijai ir svarīgi, lai ziedojumi tiktu izmantoti korekti, bet pēc tam lai „pateicoties mūsu palīdzībai, cilvēki sāktu palīdzēt paši sev. Un to mēs vēlam Baznīcai Latvijā – arvien vairāk saviem spēkiem būvēt un uzturēt Baznīcu“.
Noslēgumā viņš uzsvēra, ka finansiālais atbasts nav būtiskākā sadarbības sastāvdaļa. „Ir kaut kas, kas mūs saista daudz dziļāk nekā nauda, un tā ir mūsu visu atbildība par apkārtējo vidi un pasauli Eiropas kontekstā. Mums jājautā sev, kā varam nest Labo Vēsti cilvēkiem? Kā varam veidot apstākļus, lai cilvēki tiktu novērtēti un mudinati dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu? Un mums ir svarīgi, lai šai ceļā mācāmies viens no otra. Ko varam mācīties no Baznīcas Latvijā? Ar to gribu pateikt, ka finansiālais atbalsts ir tikai daļa no sadarbības, jo mēs varam kopā domāt par to, kā veidot Baznīcas tēlu pasaulē.“
“Bonifatiuswerk” kontkatpersona Freiburgas diecēzē Tobiass Aldingers pastāstīja, ka pēc piecām Latvijā pavadītām dienām viņš sapratis, cik svarīgs Latvijas Baznīcai ir labdarības organizācijas atbalsts, jo tagad viņš to var sasaistīt ar konkrētiem projektiem un cilvēkiem. “Mēs Vācijā bieži nevaram pat iedomāties, ka Baznīca var būt arī nabadzīga. Īpaši mani pārsteidza daudzie brīvprātīgie, kas līdzās saviem ikdienas pienākumiem atrod laiku, lai kalpotu. Tas iedvesmo un mudina mani kā kristieti dzīvot līdzīgi, kā arī stāstīt par to citiem. Pretējā gadījumā dažreiz kļūstam pārāk slinka un komfortā iegrimusi Baznīca.”
LRKB IC; Foto: Terēze Millere, “Bonofatiuswerk”
