18. jūnijā 19 jauniešu grupa (vecumā no 15 – 22 gadiem) vadībā ar māsu Sofiju, asistenti Ramonu Švedi un priesteri Andžeju Stoklosa, devās garīgā un kultūrvēsturiskā ceļojumā uz Avilu. Svētceļojuma mērķis bija iepazīt svēto Avilas Terēzi un Jāni no Krusta, viņu dzīves stāsta nozīmīgākās vietas, piedzīvot un izdzīvot atstāto garīgo mantojumu, kas jo īpaši izjūtams Avilas Terēzes nodibinātajos karmelīšu klosteros, kuros dzīvojošo klauzūras klostera māsu sejās dāvātais laimes un mīlestības skatiens uzrunāja arī mūsu sirdis un liecināja par svētās Terēzes nodibināto “Paradīzes stūrīti virs zemes”, kurā joprojām jūtams tā laika gars, iedibinātā kārtība un dzīves veids.
Mūsu ierašanās Avilā bija skaists pārsteigums, kur mūs sagaidīja ar Latvijas himnu un spāņu ēdieniem, ko bija sagatavojis priesteris Arturo un spāņu ģimenes. Katru rītu iesākām Avilas Terēzes klostera “Encarnacion” bazilikā ar klusuma lūgšanu un Dieva Vārdu, mācoties karmelītu garīgumu un “klusuma valodu”, kā arī katru dienu tika svinēta Svētā Mise spāņu un latviešu valodās.
Pirmajā dienā iepazinām Avilas Terēzes dzimšanas, kristību un nodibinātā klostera vietas. Izbaudījām skaistos Avilas dabas skatus un karsto sauli. Tikām uzņemti ciemos pie arhibiskapa un pilsētas mēra. Nākamā diena tika veltīta svētajam Jānim no Krusta, devāmies uz Segoviu, viņa izveidoto klosteri ar skaisto dārzu un vientuļnieka namiņu, kurā Jānis piedzīvoja vīzijas. Pie klostera esošajā dārzā pavadījām laiku ar nelielām rekolekcijām par Jāņa no Krusta dzīves stāstu, par to kā baisajā tumsā, dziļajā ieslodzījuma naktī no Jāņa sirds dzimst kvēli, gaismas pilni dzejoļi par mīlestību un romances. Tas ievadīja mūs dziļāk pārdomāt par to – kas es esmu?, lai meklētu savu dzīves aicinājumu, lai spētu piedzīvot Dieva mīlestību. Apmeklējām arī Toledo pilsētu, kurā svētais Jānis no Krusta tika turēts deviņus mēnešus cietumā, un kura ir bagāta ar trīs reliģiju – musulmaņu, kristiešu un ebreju atstātajiem arhitektūras un vēstures mantojumiem.
Lai satiktos ar vēl lielāku piedzīvojumu devāmies divu dienu svētceļojumā ar kājām pa Terēzes takām uz Durvelo, kur tika dibināts pirmais reformētais karmelītu klosteris. Tas pa tiešām bija izaicinājums – dodoties karsti apspīdētajā saules gaismā saplūstot ar dabas radīto skaistumu. Pusdienās mūs pārsteidza ar vietējo tradicionālo spāņu gatavoto “paellu”. Pēdējo dienu Avilā pavadījām Latvijas un Spānijas sadraudzībā, kurā iepazīstinājām spāņu draugus ar Latvijas vēsturi un gatavojām latviešu tradicionālos ēdienus, dejojām latviešu tautas dejas un dziedājām latviešu tautas dziesmas. Īpašs notikums bija arī aizlūgumu vakars ar slavēšanas dziesmām, kurā tika izdzīvotas sāpes, emocijas, prieks un dzīvā Dieva pieskāriens.
Nobeigumā atskatoties uz svētceļojumu var teikt, ka tika piedzīvots emocijām bagāts un garīgi piepildīts laiks, iepazītot spāņu kultūru un tradīcijas, ar viesmīlīgiem un draudzīgiem spāņu cilvēkiem. Tas patiesi liecina, ka “Dievu var redzēt šeit virs zemes”.
Ramona Švede
