Dārgie brāļi un māsas,
Kā ik gadu, ejot mūsu vecāku, vecvecāku un mūsu senču pēdās, esam ieradušies šeit, lai sveiktu Vissvētāko Jaunavu Mariju. Mīlestības vadīti esam sapulcējušies pie viņas šai Skaistkalnes svētnīcā, jo vēlamies viņu pagodināt un ceram, ka viņa mūs uzklausīs.
Šodien šajā vietā mums tiek dota žēlastība atjaunot mūsu mīlestību uz Mariju, apbrīnot un slavēt viņu par “lielajām lietām”, ko Visvarenais ir darījis viņai un viņā.
Kontemplējot Jaunavu Mariju, mums tiek dota vēl kāda žēlastība: spēja dziļi ieskatīties savā dzīvē. Jā, jo arī mūsu ikdienas dzīve, ar tās problēmām un cerībām, saņem gaismu no Dieva Mātes, no viņas garīgā ceļojuma un viņas godības slavas, no pārliecības par viņas nemitīgu aizbildniecību un aizsardzību.
Mēs nekad nepagurstam viņu uzlūkot. Mēs nenogurstoši pateicamies viņai par ticības Jēzum, viņas dievišķajam Dēlam, dāvanu! Par šo ticību, ko saņēmām Kristībā, kad pirmo reizi mums atvērās Baznīcas durvis. Šeit mēs esam kā mājās, jūtamies kā patiesa ģimene, kā bērni un kā brāļi kopā ar mūsu Debesu māti, Ģimeņu Aizbildni.
Arī mūsu Euharistijas svinības ir liela prieka un kopības brīdis. Mana – kā Svētā tēva Franciska pārstāvja – klātbūtne ļauj mums izdzīvot un darīt redzamu Baznīcas izteiksmīgo tēlu: kas ir Viena un Katoliska, Kristus dibināta Baznīca un tās misijas auglis, ko Jēzus uzticēja saviem apustuļiem.
Ar īpašu mīlestību un pateicību sveicu jūsu bīskapu Edvardu Pavlovski, kurš mani uzaicināja vadīt šīs Euharistijas svinības.
Sirsnīgi sveicu šeit klātesošos priesterus, konsekrētās personas un visus ticīgos un apliecinu jums Svētā tēva Franciska, kurš mani ir sūtījis pie jums, mīlestību un solidaritāti un nododu jums viņa apustulisko svētību.
Kā jau teicu, šodien mēs vispirms svinam mūsu Debesu Mātes, Marijas, svētkus, īpaši godinot viņu kā Ģimeņu Aizbildni.
Tā patiesi ir unikāla dāvana, kas liek mums ik gadus organizēt ģimeņu tikšanos pie Marijas!
Kāds varētu iebilst: „Vai tad jau nepietiek Marijai veltītu svētku?”
Šis jautājums ir pamatots, un tieši tādēļ šīs svinības ir dāvana, kas vēl ir jāatklāj!
Dāvana, kas pieņemta ar atvērtu sirdi, vienkāršībā un paļāvībā, var kļūt Zemgales un visas Latvijas ģimenēm par brīdi, kas gadu no gada iezīmē garīgās izaugsmes ceļu.
Ir jāatzīst, ka ģimenes, it īpaši jaunās ģimenes, nereti ir vienas lielāku vai mazāku grūtību priekšā, kas rodas sabiedriskajā un ģimenes dzīvē, tādēļ ir skaisti tikties visiem kopā pie mūsu kopīgās Mātes Marijas, jo tikai ar tikšanos var iesākties ceļš uz jauniem solidaritātes un dalīšanās veidiem.
Turklāt arī Marijas kā Ģimeņu karalienes loma ir vēl viens liels ieteikums mums: Nācaretes pazemīgā, klusā, priecīgā māte ir mūsu Karaliene, kad mēs, līdzīgi viņai, atzīstam, ka Dieva Gars darbojas bez lieka trokšņa, bieži ikdienas apslēptībā, darot brīnumus un mainot vēstures gaitu: “Viņš izkliedē tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūž no troņa un paaugstina pazemīgos. Izsalkušos Viņš piepilda labumiem, bet bagātos atstāj tukšā…”
Šos vārdus ir viegli pateikt, bet nedaudz grūtāk tiem ieticēt un attiecīgi dzīvot! Tad kāpēc lai mēs nepalīdzam viens otram, visi kopā paļaujoties uz tās palīdzību, kura ir liela tieši tādēļ, ka ticēja tam visam?
Un tā ir šo svētku mācība un lielais auglis, kuru varam gūt. Lai tas ir mūsu paļāvības uz Mariju ceļa pirmais posms, kas var mūs aizvest ļoti tālu kristīgajā dzīvē.
Tas ir ceļš, uz kuru savā mācībā un ar savu piemēru mūs nemitīgi aicina Svētais tēvs Francisks. Un tieši šai nolūkā, pavisam drīz, Svētais tēvs būs mūsu vidū.
Pavisam tuvu ir viņa ierašanās laiks Latvijā – 24. septembris. Tas ir svarīgs brīdis katoliskajai Baznīcai Latvijā.
Pāvests Francisks nāk, lai mūs apmeklētu, lai ar mums tiktos, lai mūs redzētu, lai ar mums runātu, lai iesaistītos jūsu dzīvēs, lai mūs iedrošinātu un atbalstītu ticībā.
Bet ar kādu nolūku Svētais tēvs vēlas mūs apmeklēt? Kas mums ir jādara, lai sagatavotos satikt Kristus vikāru uz zemes, Baznīcas redzamo Galvu, Romas Bīskapu, Svētā Pētera pēcteci, universālās Baznīcas augsto Pontifiku, Vatikāna valsts vadītāju, Dieva kalpu kalpu?
Ir pagājuši 25 gadi kopš pāvesta, svētā Jāņa Pāvila II, pastorālās vizītes Baltijas valstīs – tas bija 1993.gada 4.-10. septembrī – tieši divus gadus pēc tam, kad jums izdevās atgūt savu neatkarību.
Tolaik pāvests viesojās zemē, kurā valdīja entuziasms par atgūto brīvību un neatkarību. Tai brīdī likās, ka viss ir iespējams.
Tiekoties ar jums Svētais tēvs Jānis Pāvils II jūs aicināja raudzīties nākotnē drosmīgi un ar cerību, vienlaikus neaizmirstot vērtības, kas jums bija palīdzējušas dzīvot, izturēt un visbeidzot, arī izmainīt apspiestības, varmācības, vajāšanu un nebrīves stāvokli, ko bijāt spiesti ciest padomju okupācijas laikā.
Tagad Svētais tēvs Francisks atgriežas pie sava ganāmpulka Baltijas valstīs un pirmām kārtām nāk jūs stiprināt ticībā, kas ir Pētera pēcteča primārā funkcija. Bet viņš nāk arī tādēļ, lai redzētu un atgādinātu jums, kā esat izdzīvojuši savu brīvību šais 25 gados.
Tāpēc viņš nāk jūs iedrošināt būt uzticīgākiem un patiesākiem savā ticībā.
Viņš nāk atjaunot klērā, priesteros un klosterbrāļos, entuziasmu un pastorālo prieku, kam ir jāraksturo ikviena gana dzīve. Nāk atjaunot viņu uzticību un veltīšanos kalpošanai viņiem uzticētajam ganāmpulkam.
Viņš nāk, lai tos mudinātu vienmēr apzināties, ka Kungs viņus ir izvēlējis un Baznīca ir iesvētījusi, lai tie kalpotu Baznīcai un Dieva tautai, un nevis – lai Baznīca un cilvēki kalpotu viņu pašu labumam. Gans ir Baznīcas labumu administrētājs, ko pamatā veido „atraitnes grasis”, nevis šo labumu īpašnieks, kas tos izmanto savās interesēs.
Viņš nāk atgādināt ganiem, ka īsta pastorālā kalpošana nozīmē iziet, lai dotos meklēt un satikt visus cilvēkus, lai viņiem rādītu Kunga seju un ikvienam piedāvātu Viņa pestīšanas ceļu. Lai rādītu, kur rodams patiesas dzīves noslēpums.
Bet viņš nāk arī, lai atjaunotu ikviena ticīgā, Dieva tautas locekļa, ticību. Nāk atgādināt, ka arī viņi ir aktīvi Baznīcas locekļi. Ka viņu ticība nevar aprobežoties ar vienkāršu “pakalpojumu saņemšanu”. Ka viņu ticība nav tikai “noteiktu baušļu vai rituālu” izpilde.
Viņš nāk mācīt, ka kristieša dzīve nav ētika, bet gan tikšanās ar Jēzu Kristu. To Jēzu, kurš mūs nepiespiež būt par kristiešiem, bet kurš māca, ka, ja tu esi kristietis, tad tev ir jātic, ka Viņam – Jēzum – ir viss spēks. Ka Viņam vienīgajam ir spēks atjaunot pasauli, atjaunot tavu dzīvi, atjaunot tavu ģimeni, atjaunot sabiedrību, atjaunot ikvienu.
Pāvests nāk, lai mums atgādinātu, ka mēs nevaram būt viltus kristieši, kristieši tikai vārdos; ka mums ir jābūt kristiešiem ar vārdu, ar sirdi un rokām. Ka mums ir jājūtas kā kristiešiem 24 stundas diennaktī, vienmēr un katrā brīdī jārunā kā kristietim, un, galvenais, ir jādara kristieša darbs – miera, mīlestības un kalpošanas otram darbs.
Lai to visu veiktu, Jēzus ir devis mums Svēto Garu, kurš dāvā spēku visu atjaunot.
Visbeidzot, pāvests nāk, lai jums atgādinātu, ka jums ir jābūt dzīviem un aktīviem savu draudzes kopienu locekļiem, kuri iesaistās tās dzīvē un izaugsmē savu ganu pamācību un mīlestības vadībā, nevis autoritārā vadībā.
Un tāpēc mums ir jāgatavojas, jāgatavojas, lai dāvātu Svētajam tēvam priecīgu un sirsnīgu viesmīlību.
Pirmām kārtām ir jāsagatavojas ar lūgšanu, piedaloties, piemēram, svinīgā Vissvētākā Sakramenta – klātesošā Kunga – adorācijā.
Bet arī aktīvi iesaistoties dažādu pasākumu organizēšanā, stāstot par to draugiem un aicinot arī viņus iesaistīties, piedāvājot savu palīdzību plānotajos pasākumos, kuros būs pāvests.
Šajās dienās, gatavojoties Svētā tēva vizītei, esmu daudzkārt dzirdējis sakām: “Ak, būs tik daudz cilvēku, labāk sekot pāvesta vizītei televīzijā!”
Tiem, kuri tā domā vai to iesaka saviem ticīgajiem, es saku – jūs ļoti maldāties!
Svētais tēvs neierodas Baltijas valstīs, lai „uz viņu skatītos“. Šai nolūkā no Vatikāna varēja izveidot tiešraidi televīzijā, un visi varētu ērti skatīties uz pāvestu, sēžot savās mājās.
Svētais tēvs Francisks dodas uz Baltijas valstīm, lai tiktos ar jums, lai redzētu jūsu sejas, lai varētu jums pateikt, ka ir jums tuvs, ka jūs mīl; kā arī – lai varētu sajust jūsu mīlestību, jūsu viesmīlību; lai varētu klausīties jūsu balsīs, sajust jūsu prieku… un to nevar izdarīt, izmantojot televizoru.
Tāpēc es jums saku – ejiet tikties ar Svēto tēvu, un neklausiet šīs provocējošās un nomācošās balsis, kuras jūs mudina palikt mājās.
Veidojiet savu personīgo tikšanos ar Svēto tēvu par prieka svētkiem, kuros paust un apliecināt citiem mūsu ticību, kas mūs vieno un pulcē Baznīcas augstākā Gana, Kristus vikāra un svētā Pētera pēcteča, pāvesta Franciska vadībā. Tādā veidā priecīgi apliecināsim visiem mūsu ticību Jēzum, kurš vienīgais dāvā mums žēlastību, kurš dod mieru, brālību un pestīšanu.
Dārgie brāļi un māsas, lai Jēzus Gara spēks ir jums par miera, prieka un cerības avotu! Lai Jaunava Marija, Baznīcas māte un Ģimeņu karaliene, ir jūsu ceļvede, ceļabiedre un palīdzība ikvienā dzīves situācijā! Lai viņa mūs vienmēr aizsargā savās mātes rokās. Āmen!
