Mīlestības prieks, prieks visai Dieva saimei,
Mīlestības prieks, kas pārvar laiku un telpu.
Mīlestība vienam pret otru atspoguļo Dieva Tēva mīlestību.
Mīlestības prieks: prieks visai zemei.
Šos vārdus, gan angļu valodā, katru dienu dziedājām Pasaules Ģimeņu saietā Dublinā. Īru komponists Efrems Filijs (Ephrem Feely) iedvesmu šai dziesmai, kas bija šo dienu himna, rada pāvesta Franciska dokumentā Amoris Leatitia. Un vērienīgās visu tautu ģimeņu satikšanās tēma arī tika balstīta pāvesta vēstījumā ģimenēm, proti, ka ģimene ir prieka vēsts mūsdienu pasaulei! Šis vadmotīvs caurvija visas nedēļas notikumus – gan priekšlasījumus pastorālajā kongresā, gan ģimeņu festivāla svinības nedēļas nogalē. Tiešām jāsaka, ka prieka sajūta lidinājās viscaur apkārt, kamēr atradāmies Dublinā.
Mēs, nelielā latviešu delegācija divu pāru sastāvā (Baiba un Dainis Stikuti, Jacinta un Edgars Ciganoviči), ar saviļņotām sirdīm devāmies uz Īrijas galvaspilsētu, lai vienotos Dieva priekā ar visu pasauli ģimeņu svētkos. Šādas tikšanās norisinās ik pēc trim gadiem. Tās uzsācis svētais pāvests Jānis Pāvils II 1994. gadā kā starptautisku pasākumu kopīgām lūgšanām, katehēzei un svinībām, lai stiprinātu ģimenes un liecinātu pasaulei par tik nozīmīgo laulības un ģimenes lomu mūsdienu sabiedrībā.
Pasākums Dublinā sastāvēja no trim daļām – triju dienu pastorālā kongresa, kas ietvēra lekciju sesijas par visdažādākajām ar ģimeni saistītām tēmām; vērienīga koncerta vienā no lielākajiem Eiropas stadioniem, kura īpašais viesis bija Svētais tēvs; noslēguma Svētās Mises, ko celebrēja pāvests. Viss tika noorganizēts visaugstākajā līmenī, un mēs varējām netraucēti baudīt visu to skaisto, ko sniedz gan jaunu zināšanu iegūšana, gan kopā būšanas prieks un vienošanās lūgšanā.
Pastorālais kongress sākās ar atklāšanas ceremoniju 21. augusta vakarā. Galvenā ceremonija norisinājās Dublinā, bet vienlaicīgi tā tika svinēta arī visās 26 Īrijas diecēzēs. Tā tika veidota kā stundu liturģijas vakara lūgšana ekumeniskā garā, jo ceremonijas sākumā visas Īrijas kristiešu baznīcas tika aicinātas zvanīt savu dievnamu zvanus. Īpašu šo ceremoniju darīja svēto Luī un Zēlijas Martēnu (sv. Terēzes no Bērna Jēzus vecāku) relikviju godināšana. Šie svētie ir kā piemērs katrai kristiešu ģimenei – viņu ikdienu veidoja mīlestība pret bērniem un vienam pret otru.
Īpaši šim ģimeņu saietam tika uzgleznota ikona, kurā attēlota Svētā ģimene maltītes laikā – viņi dalās ēdienā un ticībā – tā tam būtu jānotiek ikvienā kristiešu ģimenē. Mūsu mājas ir tā vieta, kur realitāte “Dievs ir ar mums” tiek nodota nākamajām paaudzēm. Pāvests Francisks ir aicinājis lūkoties uz Svētās ģimenes attēlu, jo, kad mēs uz to godbijībā raugāmies, mēs lūdzamies. Ikona visu pasākuma laiku atradās lūgšanām paredzētā teltī līdzās Vissvētākajam Sakramentam. Veselu gadu tā bija ceļojusi pa visām Īrijas diecēzēm, mudinot lūgties par ģimenēm.
Sekoja triju dienu ilgas lekciju sesijas. Katru rītu bija jāizvēlas, uz kurām četrām lekcijām dienas gaitā dosimies. Izvēlēties bija grūti, jo vienlaicīgi norisinājās vairākas lekcijas, un to tēmas bija interesi raisošas. Lūk, tikai neliels ieskats un galvenās tēzes no dažiem priekšlasījumiem, kas mūs visvairāk uzrunāja.
Lekcijā “Ģimene jūdu-kristīgajā izpratnē” Dublinas arhibīskaps metropolīts Mihaels Džeksons atgādināja, ka cilvēki dabiski vēlas ciešas un nesaraujamas attiecības, proti, ģimenes ideja ir iesakņota cilvēka dabā. Tāpēc kristīgā laulība ir misionāra – tā ir Dieva mīlestības liecība pasaulē. Ģimene ir Dieva darba simfonija. Laulātie ir aicināti veidot tādas attiecības, kas tuvina mūžīgajai dzīvei. Ģimenes dzīve ir izceļošana no dzīves sev – Ēģiptes verdzības – uz sevis ziedošanu – apsolīto zemi, proti, savu piepildījumu.
“Ticības nodošana nākamajām paaudzēm” bija emocionāla lekcija, jo lektoru ģimenes dalījās ar savu pieredzi. Izskanēja zīmīga doma, ka ģimenes locekļiem ikdienā ir jāspēj saskatīt Jēzu vienam otrā. Ja runa ir par bērnu audzināšanu, jāveicina Jēzus piedzimšana savā bērnā. Tā dzims arī ticība, un vecāki ir pirmie bērna ticības skolotāji, jo ģimene veido mājas Baznīcu. Tika uzsvērts, ka vecāku piemērs ir izšķirošs bērnu audzināšanā.
Lekciju “Izvēlēties dzīvi: pāvests Francisks par izmešanas kultūru” vadīja Manilas (Filipīnas) kardināls Luis Antonio Tagle. Viņš ieskicēja izmešanas kultūras pirmsākumus, kas bija saistīti ar tirgus preču parādīšanos. Mūsdienās šī attieksme un izturēšanās pret lietām, kas noveco vai ir apnikušas, ir attiecināma arī uz cilvēkiem un morālajām vērtībām. Cilvēki kļūst par preci – zaudē personas statusu. Kardināls runāja par integrālo ekoloģiju, kas ir rūpes par iekšējo vidi, proti, cilvēka dvēseli. Cilvēkam, lai tas atgūtu savu personas statusu, nepieciešams būt attiecībās. Jo tikai attiecībās tu kļūsti par tēvu, māti, dēlu, brāli. Tāpat tas ir Vissvētākajā Trīsvienībā – Tēvs ir Tēvs tikai tāpēc, ka ir attiecībās ar Dēlu. Dievs ir trīs personās. Un tieši tāpēc Dievs ir Viens. Ja šīs personas būtu indivīdi, tad mums būtu trīs dievi. Indivīdiem nav attiecību. Ir svarīgi mūsdienās izbēgt no šī individuālisma slazda. Jāmaina sirds nostāja pret līdzcilvēkiem: no izmešanas uz mīlestības pilnām rūpēm.
Lekcijā “Apslēptais dārgums: Miesas teoloģija” lektors Roko Butiljone, filosofs un vēsturnieks Pontifikālajā Laterāna Universitātē, sniedza skaistu liecību. Kad viņš gatavojās laulībām, viņa garīgais tēvs ieteica lūgties Dievmāti, kas stāv Golgātas krusta pakājē, jo laulība nav mierīgs, skaists ceļš bez problēmām – ir grūtības, kas jāpārvar. Esot krusta pakājē, nenogurstoši gaidot un lūdzoties, var piedzīvot Augšāmcelšanos.
Ļoti aizraujoša bija ASV priestera Leo Patalinghuga uzstāšanās. Viņš ir arī pavārs, kam ir savs kulinārijas raidījums, viņš raksta pavārgrāmatas. Tā kā viņš ir katoļu priesteris, gan raidījumā, gan grāmatās asprātīgi un atjautīgi veic katehēzi. Ir vērts noskatīties kādu no viņa katehēzēm, jo tās satricina, pamodina, sapurina mūsu reizēm dziļā snaudā un stagnācijā grimstošo ticību. Izmantojot sadzīviskas lietas, ikdienas situāciju aprakstus, priesteris ļoti saprotami izskaidro ticības patiesības.
Viena no pasākuma kulminācijām bija koncerts “Croke Park” stadionā, kur pulcējās vairāk nekā 70 000 cilvēku. Koncertā piedalījās gan pazīstami Īrijas dziedātāji, gan deju trupas. Īpašais viesis bija itāļu tenors Andrea Bočelli. Piecas ģimenes no dažādām pasaules valstīm sniedza liecības par piedošanu, cerības spēku, attiecībām starp paaudzēm, kā arī tehnoloģiju ietekmi uz ģimenes sadzīvi. Koncerts bija iespaidīgs, tomēr brīdis, kad stadionā ieradās pāvests, bija neaizmirstams. Viss pūlis viļņojās sajūsmā un no sirds sveica Svēto tēvu. Prieks bija gluži vai kā taustāma matērija, kas lidinājās gaisā.
Pasaules Ģimeņu tikšanās noslēdzās ar Svēto Misi “Phoenix” parkā, ko svinēja pāvests Francisks. Šis parks ir īpašs ar to, ka pirms 39 gadiem šeit Svēto Misi celebrēja Jānis Pāvils II. 35 metrus augstais tērauda krusts parkā ir liecinieks šim Īrijas kristiešiem vēsturiskajam notikumam, jo tolaik pāvesta dievkalpojumā piedalījās 1,25 miljoni ticīgo. Šoreiz laukumā pulcējās vairāk nekā 500 000 cilvēku.
Atgriezāmies mājās pilni iedvesmas un arī cerību, jo Dublinā redzējām, ka pasaulē vēl ir daudz ģimeņu, kurās mīl ar Dieva mīlestību. Ir ģimenes, kas iznesušas ticību kā lielāko dārgumu caur daudzām paaudzēm, caur grūtiem laikiem un režīmiem. Tas ļauj raudzīties nākotnē ar gaišu skatu, ka viss būs labi, ja vien būs tādas ģimenes, kas ir kā Prieka vēsts pasaulei.
Pateicamies apustuliskajam nuncijam Baltijas valstīs arhibīskapam Pedro Lopesam Kintanam un Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājam Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim par atbalstu un iedrošinājumu piedalīties šajos svētkos.
Jacinta Ciganoviča
