Pāvesta vizītes laikā Rīgas pilī notika Latvijas un Svētā Krēsla oficiālo dāvanu apmaiņa. Pāvests Francisks Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim uzdāvināja mozaīku “Mater Ecclesiae” (Baznīcas Māte). Šis attēls ir kopija tai mozaīkai, kuru 1981. gadā pēc 13. maija atentāta Jānis Pāvils II vēlējās izvietot uz vienas no Apustuliskās pils sienām. Tā ir redzama no Svētā Pētera laukuma un liecina par mātišķo un debesu aizsardzības solījumu pāvestam un Baznīcai.
Šīs mozaīkas prototips savukārt ir antīkā un godinātā Konstantīna bazilikas freska “Madonna della Colonna” (Kolonnas Dievmāte), kas joprojām atrodas Pētera bazilikā ar nosaukumu “Mater Ecclessiae”. Šo nosaukumu attēlam deva pāvests Pāvils VI Vatikāna II koncila laikā.
Mozaīku veidoja Vatikāna mozaīkas studijas profesionāļi laikā no šī gada maijam līdz septembrim, uz metāliskas bāzes izmantojot daudzkrāsainus smaltas jeb stikla gabaliņus, dažāda veida zeltu, kā arī eļļainu stuka apmetumu. Apmetums, kura pamatā ir linu eļļa un marmors, ir veidots tāpat, kā iepriekšējos gadsimtos, kad tas tika pielietots Svētā Pētera bazilikas mozaīku veidošanā. Smaltas gabaliņu daudzās nokrāsas paspilgtina krāsu intensitāti un figūru proporcijas, lai tam, kas uzlūko mozaīku, pavērtos skaidrs un harmonisks skats. Darba gaitā tika izmantotas divu veidu smalta tehnikas – gan grieztā, gan Vatikāna mozaīkas studijai tipiskā – karsētā tehnika. Izmantojot šo tehniku, visas dažādās krāsu tonalitātes tiek iegūtas, lielā karstumā jaucot smalta gabaliņus.
Par Latvijas Republikas oficiālo dāvanu pāvestam Franciskam ir izvēlēts īpašs Indriķa Hronikas sējums. Šis Indriķa Hronikas izdevums kā saturiski, tā arī dizainā iemieso pārmaiņas gan sabiedrības vērtībās, gan arī tehnoloģijās.
Indriķa Hronika ir unikāls vēstures avots ne tikai Latvijai, bet visai kristīgajai pasaulei, jo atspoguļo laiku, kad tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā ienāca kristietība – Livonijas pirmsākumu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis Viņa Svētībai pāvestam Franciskam pasniegs 1993. gada Indriķa Hronikas izdevumu, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Šī dāvana īpaša ir arī ar to, ka tās sējumu vien pirms dažām dienām pabeidza veidot māksliniece Iliziane Grīnberga. Māksliniece grāmatas dizainu veidojusi, ietekmējoties no Romānikā un agrajos viduslaikos iedibinātā Kodeksa (latīniski – Caudex) grāmatsējumu tradīcijas, kas aizstāja pergamenta ruļļus un vaska plāksnītes. Iesiešanai izmantots Latvijas ozolkoks un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Grāmatas muguriņas raksta vadmotīvs ir koncentrisks aplis, kas Romānikā apzīmēja iekšupvērstu skatienu.
LRKB IC; Foto: Ojārs Jansons
