Brīvprātīgie Rīgā gatavojas pāvesta vizītei

Gatavošanās pāvesta vizītei Latvijā kļūst arvien praktiskāka – piektdien, 7. septembrī, norisinājās satikšanās un apmācības tiem, kuri pieteikušies brīvprātīgo kalpojumam pāvesta vizītes laikā Rīgā.

Šo sapulci apmeklēja ap 80 brīvprātīgo no katoļu, luterāņu un baptistu draudzēm. Pateicības un iedvesmas vārdus, kā arī rīcības plānu brīvprātīgo darbam pāvesta vizītes laikā sniedza svarīgāko ar šo pasākumu saistīto atbildīgo valsts institūciju – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija (VP), Drošības dienests – un katoļu Baznīcas pārstāvji gan no Rīgas, gan Vatikāna.

Pāvesta vizītes brīvprātīgo koordinators Rīgā Elvijs Krevics visus brīvprātīgos iepazīstināja ar viņu kopīgajiem daba uzdevumiem un noteikumiem, kas jāievēro. Visi brīvprātīgie tika sadalīti deviņās grupās, kuru koordinatori izklāstīja tām paredzamos darba uzdevumus, kā arī izdalīja tumši sarkanas vestes. Šīs vestes un zaļi identifikatori būs viņu atpazīšanas zīmes.

Katrai no šīm grupām ir noteiktas dežūras vietas. Četras grupas darbosies Rīgas Doma baznīcā, kur kopā ar pāvestu Francisku norisināsies ekumeniskais dievkalpojums. Svētā Jēkaba katedrālē senioru tikšanās laikā kalpos šīs draudzes brīvprātīgie. Pārējās grupas attiecīgi strādās Rīgas pils tuvumā un Doma laukumā, Vecrīgas ielās, kā arī pie Brīvības pieminekļa. 

Pēc VUGD pārstāvja Jāņa Vaivoda sniegtās ugunsdrošības instrukcijas brīvprātīgo pasākumā sekoja VP Rīgas reģiona Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Aleksandra Bukēviča uzruna. Tajā viņš akcentēja atvērtības, pieklājības un vienmēr gatavības palīdzēt nozīmi.

Loģistikas konsultants no Vatikāna Čārlijs Rimoldi (Charly Rimoldi) uzsvēra, ka brīvprātīgā kalpojums Dieva priekšā ir liels darbs. Pat, ja brīvprātīgajiem nebūs iespējas savu uzdevumu dēļ redzēt pāvestu, kalpojumu svarīgi īstenot līdz galam un veikt nevis savam, bet Dieva godam. Rimoldi kungs sacīja, ka pats pazemīgākais darbs Dievam ir skaists, un tieši šāda attieksme sava pienākuma veicēju darīs laimīgu darīt jebko. Pirms Vatikāna pārstāvis sniedza ieskatu, kādi vispārēji praktiskas dabas ieteikumi brīvprātīgajam būtu jāņem vērā, viņš atgādināja, ka brīvprātīgo kalpotāju uzdevums nav atbildēt par drošību, bet gan viesmīlīgi uzņemt draugus, kas atnākuši satikt pāvestu.

Savukārt pāvesta vizītes Latvijā darba grupas vadītājs priesteris Juris Jalinskis brīvprātīgajiem sacīja siltus vārdus, uzsverot, ka jūt dziļu cieņu pret visiem, kuri iekšēji sadzirdējuši aicinājumu kalpot un tam atsaukušies. Viņš arī atzina, ka, sākot organizēt šo vizīti un darbojoties kopā ar dažādām institūcijām, sapratis, ka viss neizdosies perfekti. Viņš aicināja brīvprātīgos apzināties, ka neesam perfekti un daudzas lietas, kas mums ir apkārt, nav perfektas, tāpēc svarīgi iet pazemības ceļu iepretim šim nozīmīgajam notikumam brīdī, kad daudzi ir pret to. Uzrunas noslēgumā pr. Juris pauda prieku, ka brīvprātīgo vidū ir citu konfesiju brāļi un māsas, kā arī iedvesmoja izmantot šo laiku savstarpējai sadarbībai un draudzībai, lai tuvinātos viens otram, balstoties uz ticību un kalpošanu.

 

Kas motivēja brīvprātīgo darbam pāvesta vizītes laikā? Kādu pienesumu Latvijas sabiedrībai pāvesta Franciska vizīte varētu dot?

Armands (Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze, brīvprātīgais Doma baznīcā): Motivēja tas, ka šis ir vienreizējs notikums. Varbūt pāvests ar savu klātbūtni stiprinās manu ticību.

Haralds (Jūrmalas Kauguru Romas katoļu draudze, brīvprātīgais pie Rīgas dzelzceļa stacijas): Varbūt tā ir vienīgā izdevība manā mūžā. Gaidu pāvestu Latvijā un ticu, ka viņa uzrunas varētu aizkustināt kādus jauniešus un pievērst ticībai.

Iveta (Vecā Sv. Ģertrūdes draudze, brīvprātīgā Doma baznīcā): Nenošķiru baznīcas pēc konfesijas. Priecājos par jebkuru kristīgu pasākumu mūsu valstī, īpaši simtgades laikā, kad vairāk varu ar citiem runāt par attiecībām Dievu, par Kristu. Gribu cerēt, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji ieklausīsies pāvesta uzrunās, tās pārrunās darba kolektīvos, ģimenēs, citās sabiedrības grupās. Ticu, ka tas uzrunās daudzas neticīgo sirdis.

Olga (Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, brīvprātīgā pie Rīgas pils): Patīk rosība, piederība kādam pasākumam. Šādā pasākumā piedalīšos pirmo reizi. Iepriekšējā pāvesta vizītē piedalījās mana mamma. Darīšu visu, kas manos spēkos, lai visiem būtu labi. Patīk, ka pāvests Francisks uzrunā vienkāršus cilvēkus, tāpēc esmu pārliecināta, ka viņš mierinās un iedvesmos daudzas sirdis.

Normunds (Madonas novads, brīvprātīgais pie Doma baznīcas ieejas karšu kontroles): Ar brīvprātīgo darbu esmu saistīts jau 12 gadus. Pāvesta vizīte ir vēl viens šāds posms manā dzīvē, bet jau līmeni augstāk. Esmu par to gandarīts. Parasti piedalos sporta un kultūras pasākumu brīvprātīgajos darbos. Iepriekš tā bija Koru karu olimpiāde.

Jonatans (Āgenskalna baptistu draudze, palīdzēs mediju pārstāvjiem Doma baznīcā): Tā ir fantastiska iespēja, ka varu palīdzēt citiem. Pāvests velta savu dzīvi kalpošanai; cilvēkiem patīk tas, ka viņš labi izpilda savu uzdevumu kā pāvests. Domāju, ka caur viņa ierašanos cilvēki Latvijā varēs uzzināt un saprast, kas ir pāvests, kā arī vairāk apjaust, kas ir kristietība.

Munise (Āgenskalna baptistu draudze, koordinatore Doma baznīcā): Mums  katram jāiet pāri konfesiju robežām, ko mākslīgi paši esam uzlikuši. Šī ir lieliska iespēja to izdarīt. Esmu pārliecināta, ka Dievs var cilvēkus lietot ikvienā konfesijā un ikvienā izpildījumā. Ar vārdiem bieži vien daudz nevaram izdarīt. Jēzus mācīja, ka Viņa valstību varam parādīt caur darbiem. Arī šis ir variants, kā cilvēkiem parādīt, ka mēs visi esam vienoti un mūs vieno Kristus, ka varam satikt pāvestu Francisku, kurš ir fantastisks Kristus piemērs, pats iet pie nabagiem, viņš ved pie nabagiem, pāri mūsu aizsprieduma robežām. Daudz esmu lasījusi viņa darbus. Esmu noskatījusies arī dokumentālo filmu par viņu – tas iedod cilvēcību un izpratni, kāpēc tu cilvēkam ej palīgā. Interesanti, ka šī vizīte notiek pirms vēlēšanām. Daudzi partiju pārstāvji ieradīsies un klausīsies viņa vārdus. Ticu, ka Dievs caur pāvestu var uzrunāt valsts vadītājus. Mēs reizēm nevaram neko izdarīt fiziski, bet varam lūgt, un Dievs tad var darīt. Un politiķi ir gatavi ieklausīties cilvēkā, kas šajā gadījumā ir Dieva vēstnesis. Ticu, ka šis ir pavērsiena punkts Latvijai.

Gunta Ziemele

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti