Labu laiku plašsaziņas līdzekļos Rīgas Katoļu ģimnāzija aicināja uz Sveču dienas Svēto Misi un labdarības koncertu 2. februārī, lai skolas audzēknis Tomass Jēkabsons varētu staigāt un turpināt mācības skolā, jo zēnam ir smaga iedzimta muguras slimība un nepieciešama palīgierīce. Tai pašā laikā Tomass domā par nākotni un jau atradis savu dzīves aicinājumu – viņš vēlas kļūt vetārsts. Tomass grib ārstēt un kopt dzīvniekus. Jāatzīst, ka šis aicinājums ir izteikti biblisks – kā atbilde uz senseno Kunga pavēli : “Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi” (Rad 1, 28), kur Kungs devis arī “instrukciju”, kā cilvēkam būs valdīt: “lai viņš to [radīto pasauli un radības] koptu un sargātu” (Rad 2, 15).
Skolas aicinājums atrada dzirdīgas ausis, atsaucīgas sirdis un iecere lietainajā 2. februāra vakarā kļuva par realitāti. Kupls apmeklētāju pulks pa sveču izgaismotajiem ģimnāzijas celiņiem devās uz tās kapelu, lai piedalītos V.E. Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svinētajā svētajā Misē un klausītos tai sekojošo koncertu, uz kuru vienīgā “ieejas biļete” bija brīvprātīgs devums Tomasa ārstēšanai, kā katra sirds jūt. Ģimnāzijas skolēnu sacerētie un starp mūzikas skaņdarbiem runātie teksti ļāva ielūkoties Tomasa skolasbiedru izjūtās un garīgās augšanas procesā. Kāds atzina, ka gribējies palīdzēt Tomasam, kā vien var, bet vienmēr mocījis kūtrums un jāatzīst, ka tas reti kuram ir svešs. Kāda cita sirdī, padzirdot par šo pasākumu, iedegusies uguns un vēlme palīdzēt, vēl kāds atklāja, ka zina, kā ir būt citādākam, kā “garšo” bezcerība un vēlme būt kā citiem vienaudžiem. Uguns tomēr bija tikusi galā ar kūtruma pelējumu, un, kā atzina ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča, pārsteidzoša bijusi atsaucība no dalībnieku puses – tie pieteikušies paši un koncerts izvērsies bagāts un skanīgs.
Tā kā sestdienas vakarā tika svinēta jau svētdienas Svētā Mise, arhibīskaps savā homīlijā pievērsās tās trijiem lasījumiem, centrā liekot mūsdienu pasaulē ļoti aktuālo pravieša aicinājumu. Vispirms viņš piesaistīja klausītāju uzmanību Dieva Vārda raksturam, kas neizzūd, bet veic apriti daudzajās cilvēku paaudzēs jau gadu tūkstošus – it kā iztvaikojis atkal “kondensējas” jeb aktualizējas, lai paveiktu savu darbu. Skaidrojot lasījumu no pravieša Jeremijas grāmatas, arhibīskaps uzsvēra pravieša izredzētību Dieva iecerē jau no aizmūžiem -“Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.” (Jer 1, 5), kas nozīmē, ka katram cilvēkam ir vieta un uzdevums Dieva iecerē, un rodas jautājums – cik praviešu neesam iznīcinājuši karos, arī “likumīgā kārtā” manipulējot ar cilvēka dzīvību un Kunga doto uzdevumu veidot ģimeni, kur dzimtu jaunas praviešu audzes?
Arhibīskapa sacītais neiedeva klausītājiem gatavu sagremotu barību, bet drīzāk kā iepriekš minētais dzīvinošā ūdens kondensāts ielija sirdīs un prātos, izgaismojot vairākus pravietiskā aicinājuma aspektus. Kaut arī Jeremija sludināja pirms 2600 gadiem, pravieša aicinājums un uzdevums turpina dzīvot, tas nav novecojis, skar katru kristīto un Jaunās derības laikā vispirms kā praviešus redzam Baznīcas svētos. Kā piemēru arhibīskaps minēja svēto Katrīnu no Sjēnas – viduslaiku svēto, sievieti, kuras sacītajā ieklausījās pat pāvests. Protams, arhibīskapa teiktais izraisa jautājumu- kā neizglītotai, vienkāršu ļaužu sievietei, lai cik viņa būtu svēta, tāda autoritāte, drosme un uzņēmība? Viņa teiktais klausītājos rosināja jautājumu, kas tad īsti ir pravietis un kādus vārdus viņš runā? Pievēršoties Evaņģēlija lasījumam (Lk 4, 21-30), arhibīskaps norādīja uz neizbēgamo realitāti, ka pravietis netiek cienīts, viņu apsmej un vajā, jo viņš runā cilvēkiem nepatīkamas lietas, kas neatbilst konkrētās sabiedrības “partejiskajai” nostājai. Visa Svētajos Rakstos ietvertā pestīšanas vēsture liecina, ka pravietis ar vārdiem, darbiem un zīmēm atgādina par Dievu un Viņa likumu, atgādina par sekām, kādas izraisa Kunga Likuma ignorēšana. Taču šis likums ne vienmēr ir ērts un patīkams sabiedrības vairākumam, tādēļ neērtais pravietis tiek vajāts. Raksti arī liecina, ka pravietis darbojas Kunga uzdevumā un Viņa spēkā. Vai mēs esam spējīgi pieņemt šādu izaicinājumu – saņemt Kunga spēku no augšienes un atgādināt par Viņa likumu tur, kur tas tiek ignorēts? Vai esam gatavi, ka mūs nepieņems?
Visbeidzot var rasties jautājumi, ja jau pravietim jāpiedzīvo uzbrukumi, milzīga pretestība pret katru vārdu, tad kā sludināt? Dabiskais cilvēka instinkts liek aizstāvēties, uz uzbrukumu atbildēt ar pretuzbrukumu. Uz šiem jautājumiem arhibīskaps savā uzrunā atbildēja ar otrā lasījuma atziņām no himnas mīlestībai (1 Kor 13) – svarīga ir motivācija, ar kādu cilvēks darbojas – ja viņa darbs nav mīlestībā darīts, tam nav vērtības. Svētais Jānis no Krusta ir sacījis, ka dzīves novakarē mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības.
Par arhibīskapa svinētās Svētās Mises muzikālo skanējumu rūpējās viesi – Majoru Romas katoļu draudzes koris, ērģelniece Veronika Rinkule, kā arī Suitu sievas ar dažiem vīriem no Alsungas, kuru dziedājums savienoja katolisko ritu ar tautas dziesmas atziņām. Komūnijas laikā Suitu sievu un vīru skanīgās balsis ar tautasdziesmas vārdiem vēstīja: ”pie Dieviņa gari galdi”, tādējādi aktualizējot patiesību par Kunga galda bezgalību un mūžīgumu – tas iet apkārt visai pasaulei ik brīdi, jo vienmēr kādā brīdī kādā pasaules malā kāds priesteris izrunā vārdus: “Svētīgi tie, kurus Kungs aicina pie sava galda” un notiek Jēra kāzas.
Kā jau minēts, koncertā piedalījās kupls mūziķu pulks – Jūrmalas mūzikas vidusskolas akordeonistu trio (pedagoģe Kristīne Baltrušēvica), Rīgas Katoļu ģimnāzijas absolventu ansamblis “Indomitus”, Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu draudzes jauniešu koris, altiste Sibilla Zubricka, Suitu sievas, koklētāju ansamblis “Kārta” un Latvijas Nacionālās operas dziedātājs Arvīds Keinis. Neraugoties uz skaņdarbu un mūziķu dažādību un it kā nesaderību, Gars, kas dod pravieša dāvanu un vada viņu gājumu, saliedēja šo dažādību vienā lielā mīlestības darbā – palīdzēt savam tuvākajam, lai viņš spētu augt, pieaugt un piepildīt savu aicinājumu kopt un sargāt Kunga radības.
Sveču dienā svinam Kunga prezentāciju templī jeb Gaismas ienešanu Vecās Derības svētnīcā un šajā drēgnajā vakarā pats Tomass, būdams it kā nespēcīgs un vājš, bija kļuvis par gaismu sanākušajiem, atklājot tiem viņu pašu gaismasspēju – spēju mīlēt un dot.
Rīgas Katoļu ģimnāzija pateicas V.E. Rīgas arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam, visiem koncerta dalībniekiem un klausītājiem par viņu klātbūtnes siltumu, materiālo un garīgo devumu.
Koncerta laikā tika savākti 1672,77 eiro, bet vēl 1975 eiro tika pārskaitīti uz bankas kontu, kopā Tomasa atlabšanai savācot 4047,77 eiro. Šie līdzekļi kopā ar labdarības fonda “BeOpen” Ziemassvētku akcijā ziedoto ne tikai sedz izmaksas braucienam uz Vāciju un īpašajai korsetei, bet arī ļaus Tomasam turpināt nepieciešamo rehabilitāciju.
Stella Jurgena
