No 7. – 9. martam Romā notika Eiropas bīskapu konferenču konsīlija (CCEE – Concilium Conferentiarum Epsicoporum Europae) organizēta tikšanās bīskapu konferenču pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par jauniešu un universitāšu kalpošanu savās valstīs. Konferencē piedalījās CCEE prezidents kardināls Andželo Baņasko (Angelo Bagnasco), Luksemburgas arhibīskaps Žans Klods Hollerihs (Jean-Claude Hollerich), kurš ir atbildīgs par jauniešu komisiju, ka arī citas CCEE amatpersonas. Kopumā 60 tikšanās dalībnieki pārstāvēja gandrīz visas Eiropas valstis. Latvijas Bīskapu konferenci pārstāvēja priesteris Pēteris Skudra.
Eiropas bīskapu konferences nošķir piecas dažādas jomas darbā ar jauniešiem: skolas, universitātes, katehēze, jaunieši un aicinājumu pastorāle. Romā notikušās konferences uzmanības centrā bija jauniešu un universitāšu kalpošana. Tikšanās mērķi ievaduzrunā formulēja Ž. K. Hollerihs, sakot, ka mums ir jāizzina laiks un telpa, kurā šobrīd atrodas Eiropa un tās jaunieši. Konferences dalībnieki atskatījās uz pēdējo trīs gadu darbu jauniešu jomā, atsaucoties gan uz Eiropas jauniešu kalpotāju simpoziju Barselonā 2017. gadā, kas pulcināja visu piecu jomu pārstāvjus, gan arī uz globāliem notikumiem visas universālās Baznīcas līmenī – jauniešu un bīskapu sinodi 2018. gadā, Pasaules Jauniešu dienām Panamā šī gada janvārī.
Izskanēja dažādas uzrunas par paveikto Eiropas un pasaules līmenī, bija iespēja dzirdēt par galvenajiem izaicinājumiem, ieguldītajām pūlēm un gūtajām atziņām. Katru dienu dalībnieki pulcējās valodu grupās, lai dalītos ar savu bīskapu konferenču pieredzi jauniešu un universitāšu kalpošanā, pastāstītu par izaicinājumiem un iespējām, lai viens otru iedrošinātu, smeltos pieredzi un idejas, kā arī apspriestu kopīgus sadarbības modeļus.
Kā viens no pirmajiem fenomeniem, kas raksturo mūsdienu Eiropu, tika minēts tehnoloģiju attīstība. Šodien tehnoloģijas ir gandrīz mūsu ķermeņa sastāvdaļa. Jautājums, uz kuru tika meklētas atbildes arī mazajās grupās, bija: kā varam ienest Kristus Labo vēsti jauniešu kultūrā, kurā tik liela nozīme ir tehnoloģijām un attēlam, kas nereti tiek izmantos kā galvenais komunikācijas veids.
Dalīšanās laikā, dzirdot citu valstu bīskapu konferenču pārstāvju pieredzes stāstus, varēja secināt, ka vairāki izaicinājumi Eiropas valstīs ir līdzīgi: digitālā pasaule, tehnoloģijas, cilvēku vientulība, pustukši dievnami, paaudžu konflikti utt. Ir arī nozīmīgas atšķirības. Piemēram, dažām bīskapu konferencēm ir pieejami lieli līdzekļi jauniešu darba finansēšanai, bet to bieži bremzē pārāk sarežģīts birokrātiskais aparāts, savukārt citām bīskapu konferencēm pieejamie līdzekļi jauniešu darba attīstīšanai ir ļoti ierobežoti, kā arī pietrūkst konkrētu mērķu un vadlīniju, atstājot jauniešu darbu atsevišķu spontānu iniciatīvu ziņā. Skandināvu valstis pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojušas ārkārtīgi strauju ticīgo skaita pieaugumu, pateicoties lielam imigrantu skaitam, kas Baznīcu padara ļoti internacionālu un sadalītu pa valodām vai etniskām grupām, savukārt Albānijas bīskaps dalījās, ka ticīgo skaits tur strauji sarūk pretēja procesa deļ – pārāk daudz cilvēku pamet valsti, meklējot darbu un labāku dzīvi citviet.
Diskusijās liela uzmanība tika pievērsta bīskapu sinodes gala dokumentam. Tika runāts par to, kā attīstīt dokumentā izvirzīto ideju par sinodalitāti draudzēs. Sinodalitāte nozīmētu pēc iespējas plašāku draudzes locekļu iesaisti Baznīcas misijā. Tas nozīmē, ka draudzes vadība netiek uzticēta prāvestam vai šauram draudzes locekļu lokam ap prāvestu, bet gan notiek kopīga problēmu apskatīšana un risinājumu meklēšana, iekļaujot cilvēkus ar dažādiem aicinājumiem, profesijām, vecumiem un pieredzēm, tajā skaitā jauniešus. Ž. K. Hollerihs stāstīja, ka viņš savu diecēzes priesteru un pastorālo padomi papildinās ar jauniešu padomi, kuru tāpat iesaistīs diecēzes jautājumu risināšanā.
Sinodalitāte saskaņā ar bīskapu sinodes gala dokumentu ir cieši saistīta ar klausīšanos. Baznīcai ir jāmācās klausīties cilvēkos, draudžu ganiem un līderiem jāmācās klausīties jauniešu un citu paaudžu cilvēku vajadzībās un ieteikumos. Konferences dalībnieki godīgi stāstīja, vai velta laiku, lai klausītos Dieva balsī ikdienas lūgšanā, vai ieklausās jauniešos un viņu vajadzībās, vai iesaista jauniešus risinājumu meklēšanā. Kāds no dalībniekiem, kurš piedalījās bīskapu sinodē Romā, atgādināja kāda novērotāja jautājumu bīskapiem – ja jūs esat klausījušies jauniešos, vai viņiem ir vārdi -, tādā veidā norādot, ka jauniešu pastorālei ir jābūt vērstai un konkrētām personām, nevis ļaužu masu.
Konferences dalībnieki dalījās iespaidos par nesen notikušajām jauniešu dienām, kas turpina sevi pierādīt kā efektīvu līdzekli jauniešu pastorālē. Arvien vairāk un vairāk cilvēku ticību, aicinājumu, Dieva klātbūtni ir atklājuši tieši jauniešu dienu laikā. Vairākkārt izskanēja jautājums, kā labāk jauniešu dienas integrēt ikdienas pastorālajā darbā, pārņemot to formātu.
Konference nebija tikai skatījums pagātnē. Kā nākamais atskaites punkts tika izvirzīts simpozijs Krakovā 2020. gada oktobrī, kurā atkal tiksies visu piecu jomu pārstāvji no visām Eiropas bīskapu konferencēm. Konferences dalībnieki tika iedvesmoti turpināt neatlaidīgu darbu ar jauniešiem un jauniešu pastorālē pievērst lielāku vērību klausīšanās praksei. Mūsdienu kultūrā, kura tiek veidots tik daudz dažāda satura, ko nespējam kvalitatīvi uzņemt, mūs pārsteidz, kad kāds mūs uzklausa. Baznīca var būt tā vide, kas piedāvā šo tik ļoti nepieciešamo vērtību – uzklausīšanu.
Priesteris Pēteris Skudra; Foto: Entonijs Ekpunobi (Anthony Ekpunobi)
