Jūnija beigās Liepājā norisinājās liturģiskās mūzikas darbnīcas, kuras jau otro gadu vadīja poļu diriģents un komponists Pāvels Bembeneks (Paweł Bębenek). Šogad tām bija dots nosaukums “Jēzu, uzticos Tev!”. Tās organizēja labi zināmā mūziķe Kristīne Locika sadarbībā ar dominikāņu klosteri Liepājā un palīgiem.
Darbnīcās piedalījās 79 cilvēki, gribētāju bija vēl vairāk. Tā kā darbs norisinājās nedēļas garumā, ne visi varēja atļauties būt ilgu laiku prom no mājām, darba vai citiem pienākumiem. Bija tādi, kuri līdzdarbojās sākumā, bet citi pievienojās noslēguma daļā. Jāsaka paldies K. Locikai un pārējiem par augsto pasākuma servisa līmeni –bija nodrošinātas komfortablas naktsmājas, ēdināšana, auklīte bērniem, bija padomāts par brīvo laiku sadraudzībai, jaunu kontaktu veidošanai, kopīgai muzicēšanai, pieredzes apmaiņai un sarunām. Ja vien cilvēks vēlējās, bija iespēja sevi un caur sevi arī savu draudzi bagātināt ļoti dažādās jomās.
Ja vairumam pasākuma dalībnieku darbnīcas sākās 24. jūnijā, tad organizatoriem darbs sākās jau aizvadītā gada maijā, kad noslēdzās pirmās mūzikas darbnīcas ar P. Bembeneku. Vajadzēja ne tikai atrast nepieciešamo finansējumu (paldies organizatoriem un atbalstītājiem, jo darbnīcas pieejamas par ļoti draudzīgu maksu – ziedojumu), bet arī veikt “mūzikas svētceļojumu” pa Latvijas draudzēm, lai ne tikai iepazīstinātu potenciālos darbnīcu dalībniekus ar P. Bembeneka mūziku, bet arī palīdzētu iemācīties balsu partijas, kas veicināja pilnvērtīgāku laika izmantošanu darbnīcu laikā. Iespējams, tieši pateicoties braucieniem, darbnīcu dalībnieku lokācija bija pārsteidzoši plaša. Liepājā bija pārstāvēti visi Latvijas novadi, dalībnieku vidū bija citu konfesiju pārstāvji, dažāda bija arī dalībnieku muzikālā pieredze.
Atvērtība un pieņemšana – divas lietas, ko īpaši vērts uzsvērt. Tāpat kā pagājušajā gadā darbnīcas bija atvērtas ikvienam interesentam, pierādot, ka sirds ilgas slavēt Dievu ar mūzikas starpniecību ir svarīgākas par diplomu vai pieredzi. Tāpat ļoti uzrunājoša bija organizatoru un arī P. Bembeneka attieksme pret līdzcilvēkiem. Ikviens varēja justies gaidīts, pieņemts, iedrošināts un pat samīļots ar acu un sirds skatienu, vārdiem, attieksmi un mūziku. Nevienā brīdī (izņemot dalīšanu soprānos, altos utt.) nenotika cilvēku dalīšana pēc spējām vai citiem parametriem.
Darbnīcu programma bija ļoti piesātināta. Bija gan laudes, vesperes, ikdienas Svētā Mise, mēģinājumi P. Bembeneka vadībā, gan arī piedalīšanās izstādes “Poļi Liepājā – zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture” atklāšanā, divi koncerti (Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē un Pāvilostas Svētā Gara baznīcā), kopīgs izbrauciens uz Pāvilostu un Jūrkalni un, protams, P. Bembeneka skaņdarbu ierakstīšana studijā kultūras namā “Wiktorija”. Darbs nebija viegls, mēģinājumi ilga daudzas stundas, kādai no mazajām vijolniecēm pat asiņoja pirksti, taču kopējā noskaņa bija pacilājoša, kuras radīšanā, protams, īpaša loma ir P. Bembenekam. Viņš, uzdrīkstos teikt, daļu savas sirds jau kādu laiku klusām un neuzkrītoši atdevis Latvijai. Nesen “Mieram Tuvu” mēneša liecinieka sadaļā varējām tuvāk iepazīties ar P. Bembeneku, taču Liepāja deva ikvienam iespēju iepazīt viņu kā cilvēku, kristieti, mūziķi vēl tuvāk. Viņa dzīves liecība nevar neuzrunāt, jo tā ir patiesa, dziļa un parāda ticības un attiecību ar Dievu bieži vien grūto, bet galu galā auglīgo ceļu, ja vien paliek kopā ar Jēzu arī dzīves pārbaudījumos.
Komponista mūziku var nosaukt par viņa dzīves dienasgrāmatu dziesmās – gan tekstos, gan melodijās. Viņa darbs ar darbnīcu dalībniekiem bija ne tikai iedziedāšanās tehnikas un dziesmu apguve, bet dziļa formācija attiecībās ar Dievu, līdzcilvēkiem, kalpošanu un būšanu kopienā. Lūk, dažas atziņas, ko paņēmu līdzi, piemēram, “neko negaidīt par dziedāšanu”, “katrā cilvēkā ir Radītāja skaistums, un mēs esam māla trauki un tajos Dievs dod Garu”, “manī ir Tēva un Dēla Mīlestība”, “nav labāka atbalsta kā Marijas”, “es atvedu līdzi tikai notis, bet visa mūzika ir to cilvēku, kuri dziedās un kuri klausīsies, sirdīs”, “Dievs mums dāvāja savu Dēlu, lai tas izietu to pašu grūto ceļu, ko mēs ejam ikdienā, lai mēs augšāmceltos. Mūsu miesa ir vāja, taču mēs dzīvojam ar cerību, ka Viņš tur mūs gaida. Dievs ir cerība”.
Pāvels Bembeneks atzina, ka viņš pats saņēmis ļoti vērtīgu formāciju no dominikāņu un karmela kopienu pārstāvju puses. Cerība, vieglums, paļāvība, ritms, pazemība, neatlaidība, iet uz priekšu par spīti grūtībām – atslēgas vārdi P. Bembeneka mūzikas iepazīšanai. Mūzikas darbnīcas deva arī iespēju P. Bembenekam tuvāk iepazīt mūsu kultūru. Šogad ar Madonas draudzes prāvesta Pāvila Kamolas, kurš arī piedalījās darbnīcās un kurš spēlē kokli, gādību P. Bembeneks saņēma īpašu dāvanu no darbnīcu dalībniekiem – kokli. Prieks par dāvanu bija acīmredzams. Bija interesanti vērot, kā poļu priesteris klostera dārzā iepazīstināja poļu komponistu ar latviešu “instrumentu ar dvēseli” un cik cerīgi skanēja pat paši pirmie akordi. Varbūt pēc kāda laika dzirdēsim kokli kādā no jaunradītājiem skaņdarbiem.
Nav šaubu, ka darbnīcās piedzīvotais, iegūtais nesīs bagātīgus augļus mūsu Baznīcas dzīvē. Pateicība Dievam par tik skaistu kopā būšanu, par P. Bembeneku un viņa mūziku, par K. Lociku un viņas paveikto darbu, par ikvienu, kurš palīdzēja notikt liturģiskās mūzikas darbnīcām. Uz tikšanos nākamajā reizē!
Līga Irbe, Madonas draudze
